Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 10,3%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Eiropas Savienības (ES) fondu līdzšinējais pienesums Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmei ir vidēji 1-1,5% gadā, informēja Finanšu ministrijā (FM).
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) saglabājusi nemainīgu Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpuma prognozi šim gadam, un valsts ekonomikas izaugsme būs straujākā Baltijas valstīs.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) jaunākajās prognozēs, kas publiskotas pirmdien, Latvijai šogad lēš iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu 3,2% apmērā.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 1,3%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Latvijā šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis straujāks iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" ātrā novērtējuma dati, kas apkopoti par 20 bloka zemēm.
Epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, gada otrajā pusē ir sagaidāma straujāka ekonomikas izaugsme un prognozēts, ka Latvijas ekonomika 2021.gadā pieaugs par 3,5%, komentējot Eiropas Komisijas (EK) 2020.gada pavasara ekonomikas prognozi, norādīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 2,2%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī Latvijā varētu būt samazinājies par 1,5-2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, prognozēja banku analītiķi.
Ekonomikas attīstību vēl līdz pat 2021. gada vidum turpinās negatīvi ietekmēt Covid-19 izplatība, bet pēc tam, atceļot lielāko daļu ierobežojumu, izaugsme strauji sāks atjaunoties – to paredz februāra sākumā izstrādātās makroekonomisko rādītāju prognozes, informē Finanšu ministrija.
Prognozes par pasaules atkopšanos no pandēmijas radītās krīzes ir uzlabojušās, jo vakcinēšanas tempi daudzviet pozitīvi pārsteidz, un valsts atbalsts ekonomikām turpinās.
Latvijas Banka būtiski paaugstinājusi budžeta deficīta prognozi 2021.gadam - no 3,8% līdz 7,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), otrdien paziņoja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 2,8% līdz 3,3%, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Mazumtirdzniecība 2020.gada laikā palielinājās par 1,5%, tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija pieaugums par 3,6%, bet nepārtikas preču tirdzniecībā bija kritums par 2,4%.
Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2021. gadā sasniegs 3,0%, bet 2022. gadā ekonomikas izaugsme paātrināsies līdz 4,5%, vēsta Finanšu ministrija.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 1,4%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
"Oxford Research Baltics" norāda, ka ierobežojumi aviācijas nozarē rada ievērojamus zaudējumus tautsaimniecībā, tādēļ būtu jāizvērtē citu drošības pasākumu ieviešana, kas ar mazākiem zaudējumiem ļauj sasniegt ievērojamāku saslimstības samazinājumu.
Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" otrdien publiskotie koriģētie dati.