Banku analītiķi prognozē: Nākamgad Latvijas eksports turpinās vārguļot

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamajā gadā varētu pieaugt par 1,4-2,5%, prognozē aptaujātie banku analītiķi.

Latvijas "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas ekonomika jau kopš 2022.gada ir stagnācijas zīmē, un arī 2024.gada pirmajā pusē atkopšanās vēl nav gaidāma.

"Pasaulē pieprasījums ir vājš, mūsu galvenās partnervalstis 2024.gadā ar strauju izaugsmi lepoties nevarēs, līdz ar to arī Latvijas eksports turpinās vārguļot. Tas nozīmē, ka uz eksportu vērstā apstrādes rūpniecība joprojām varētu uzrādīt kritumu," viņa skaidroja.

Vienlaikus Zorgenfreija atzīmēja, ka skats uz iekšzemes patēriņu un ar to saistītām nozarēm, piemēram, mazumtirdzniecību, ir optimistiskāks. Attīstību turpinās slāpēt augstais cenu līmenis, taču ir arī labas ziņas - pirktspēja atgūstas. Lai gan bezdarba līmenis nedaudz palielināsies, tas joprojām saglabāsies ļoti zems. Tajā pašā laikā reālā alga jeb alga, kas koriģēta ar inflāciju, pēc vairāk nekā gadu ilgušā krituma, sāka augt jau 2023.gada vidū, un atgūšanās turpināsies, jo inflācija tiek prognozēta zema. Iepriekšējais pirktspējas līmenis gan tiks sasniegts vien 2024.gada otrajā pusē, tādēļ mājsaimniecību patēriņš "ieskriesies" pamazām.

Būvniecības nozare varētu būt viena no ekonomikas balstiem, sacīja Zorgenfreija, skaidrojot, ka tas ir tādēļ, ka publiskās, ar Eiropas Savienības fondiem, "Rail Baltica" saistītās investīcijas stutēs būvniecību. Savukārt no privāto investīciju puses, vismaz gada pirmajā pusē, lielu pienesumu ekonomikai visdrīzāk neredzēsim - augstās procentu likmes liek investīciju projektus "iepauzēt".

"Kopumā, Latvijas IKP 2024.gadā augs par 1,4%. Gada sākumā ekonomika turpinās stagnēt, bet straujākus izaugsmes tempus ceram redzēt gada otrajā pusē, kad centrālās bankas būs sākušas samazināt procentu likmes. Procentu likmju kritums ļaus atjaunoties privāto investīciju aktivitātei pašmājās, un, kas mūsu eksportētājiem īpaši nozīmīgi, mājokļu tirgus un būvniecības aktivitātei arī mūsu partnervalstīs," sacīja Zorgenfreija.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas ekonomikā kritums šā gada deviņos mēnešos veidoja 0,6%, tādējādi 2023.gadā lejupslīde būs izrādījusies dziļāka, nekā prognozēts gada sākumā un būs aptuveni 0,4% apmērā.

"Sarežģījumi apstrādes rūpniecībā, eksportā kopumā un inflācijas nomocītais privātais patēriņš ir ievilkuši ekonomiku lejupslīdē," skaidroja Gašpuitis.

Vienlaikus viņš minēja, ka pazīmes norāda, ka aktivitāte ekonomikā 2023.gada beigās jau varētu būt sasniegusi zemāko punktu, taču tuvākajos divos trijos ceturkšņos Latvijas ekonomikas aktivitāte saglabāsies izteikti stagnatīva. "Būtiskākais īstermiņa izaugsmes aktivitātes atbalsts būs ieplūstošie Eiropas fondi, īpaši būvniecībā. Daudz kas būs atkarīgs no birokrātijas spējas nodrošināt to pieejamību. Pirktspējas uzlabošanās pakāpeniski atdzīvinās privāto patēriņu, kas būs galvenais izaugsmes vilcējs 2024.gadā," sacīja Gašpuitis.

Tāpat "SEB bankas" makroekonomikas eksperts atzīmēja, ka inflācija eirozonā un Latvijā strauji pazeminās un tas stiprina cerības, ka procentu likmju slogs varētu tikt mazināts jau 2024.gada sākumā, sniedzot pozitīvus impulsus ekonomikai. Tas aktivizēs gan patēriņu iekšzemē, gan arī pieprasījumu ārējos tirgos. "Tomēr likt likmes uz straujiem uzlabojumiem, īpaši eksporta tirgos, pamatu es neredzu," teica Gašpuitis.

Viņš skaidroja, ka Vācijas un Ziemeļvalstu ekonomiku perspektīvas 2024.gadam ir vājas. Preču eksportā kritums vēl gada sākumā turpināsies, kas pakāpeniski stabilizēsies. Labākas izaugsmes perspektīvas ir pakalpojumu eksportam. Izteiktākas nostiprināšanās pazīmes varētu parādīties gada otrajā pusē. Atsevišķos sektoros apstrādes rūpniecībā situācija varētu saglabāties stagnatīva arī visu 2024.gadu. Izaugsme nav gaidāma arī tranzīta nozarē. Ja būs atbilstoši laika apstākļi, veiksmīgi rezultāti gaidāmi lauksaimniecībā.

Tāpat Gašpuitis prognozēja, ka pie nelielas izaugsmes atgriezīsies mazumtirdzniecība un pakalpojumi. Tāpat aktivitāte uzlabosies nekustamā īpašuma un finanšu nozarēs.

"Pašreizējā Latvijas izaugsmes prognoze 2024.gadam 2,2% ir optimistiska. Reāla, ja inflācijas tempu kritums būs pietiekams, lai Eiropas Centrālā banka (ECB) pēc iespējas ātrāk sāktu mazināt procentu likmju slogu, izvairīsimies no enerģijas cenu kāpumiem un neparādīsies jauni nopietni izaicinājumi. Risks, ka stagnācija var ievilkties, ir augsts," teica Gašpuitis.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka inflācija, augstās energoresursu cenas, reālo ienākumu kritums, vājš ārējais pieprasījums apstrādes rūpniecībā un procentu likmju kāpums pēdējā gada laikā ir negatīvi ietekmējis Latvijas ekonomiku - izaugsme ir faktiski apstājusies un ekonomika kopumā šobrīd atrodas nelielā recesijā.

"Skatoties nākotnē, nenoteiktība saglabājas augsta un risku izaugsmei ir daudz, tomēr uz 2024.gadu raugos ar piesardzīgu optimismu, un, pēc manām prognozēm, Latvijas ekonomikā 2024.gadā ir gaidāma neliela izaugsme 2-2,5% apmērā," teica Āboliņš.

Viņš skaidroja, ka viena no nozarēm, kurā 2024.gadā ir gaidāma izaugsme, varētu būt rūpniecība, kur ražošanas apmēri kopš 2022.gada pavasara ir samazinājušies par aptuveni 8%. Līdz ar pandēmijas beigām preču pieprasījums pasaulē noplaka un pieauga preču krājumi noliktavās, tādējādi rūpniecībā samazinājās pasūtījumi un ražošana. Taču šobrīd ir redzamas pazīmes, ka krājumu samazināšanas cikls tuvojas beigām un rūpniecība atgriezīsies pie izaugsmes 2024.gada pirmajā pusgadā, lai gan izaugsme, visticamāk, būs mērena un nevienmērīga.

Tāpat, pēc Āboliņa teiktā, 2024.gadā situācija varētu uzlaboties tirdzniecībā. "Inflācija Latvijā ir noslīdējusi zem 2%, bezdarbs ir zems un algas turpina augt. Ja darba tirgū nenotiek kādas būtiskas izmaiņas, reālo ienākumu pieaugums veicinās tirdzniecības pieaugumu. Papildus tam finanšu tirgi šobrīd jau prognozē procentu likmju samazināšanu eirozonā, iespējams, jau no 2024.gada marta vai aprīļa. Saskaņā ar finanšu tirgus prognozēm, 2024.gadā kopumā procentu likmes eirozonā varētu tikt mazinātas četras vai piecas reizes, savukārt EURIBOR nākamā gada decembrī varētu noslīdēt līdz 2,6-2,8%. Kredīti Latvijā pārsvarā tiek izsniegti ar mainīgām likmēm, tādēļ procentu likmju samazinājums arī veicinātu patēriņa izaugsmi," viņš klāstīja.

Āboliņš arī minēja, ka procentu likmju kāpuma dēļ situācija būvniecības nozarē Eiropā kļūst arvien dramatiskāka un pēdējos ceturkšņos ir būtiski samazinājusies - sarūk būvatļauju, kā arī no jauna izsniegto hipotekāro kredītu skaits. Arī Latvijā procentu likmju kāpums mazina aktivitāti būvniecības nozarē. Apsteidzošie rādītāji liek domāt, ka būvniecībā nākamgad ir iespējams kritums, lai gan daļēji to kompensēs Eiropas Savienības finansētās investīcijas. Fiskālā politika kopumā joprojām ir stimulējoša, jo eirozonas valstu budžeti arī 2024.gadā būs ar palieliem deficītiem. Arī 2024.gads būs sarežģīts uz būvniecību vērstajās rūpniecības nozarēs.

"Tomēr ir arī daudz risku, kuru dēļ 2024.gada piesardzīgi pozitīvās prognozes Latvijas ekonomikā var nerealizēties. Karš Ukrainā turpinās, ģeopolitiskā situācija pasaulē ir ļoti nestabila, Ķīnas turpina cīnīties ar problēmām nekustamā īpašuma sektorā, savukārt eirozonā īstermiņa rādītāji un ekonomikas noskaņojums ir pasliktinājies, neskatoties uz inflācijas kritumu. Arī enerģētikā krīze pilnībā nav pārvarēta un jauni šoki vai negaidīti liels pieprasījums aukstās ziemas dēļ var izraisīt jaunu enerģijas cenu kāpumus," sacīja Āboliņš.

Viņš piebilda, ka arī monetārā politika uz ekonomiku darbojas ar laika nobīdi, un pēdējā pusotra gada laikā pieredzētais straujais procentu likmju kāpums var izraisīt būtiskāku ekonomikas lejupslīdi, nekā šobrīd prognozēts, vai radīt finanšu stabilitātes riskus augstā parāda līmeņa dēļ. Tāpat eirozonā izaugsmi kavē ne tikai cikliskie, bet arī strukturālie faktori, piemēram, augstās enerģijas cenas un pieaugošā konkurence tādās Eiropas ekonomikai nozīmīgās nozarēs kā autobūve. Rezultātā ir risks, ka eirozonā arī 2024.gadā turpinās ekonomikas stagnācija, un tas ierobežos Latvijas izaugsmes iespējas.

Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka viena no straujāk augošajām nozarēm nākamgad varētu būt celtniecība, pateicoties straujākai Eiropas Savienības fondu apguvei. Tiesa gan, temps visdrīzāk būs lēnāks nekā 2023.gadā, kad tas bija ap 15%.

"Loti ceru, ka paātrināsies komercpakalpojumu, informācijas un sakaru pakalpojumu attīstība. Šo nozaru dinamika 2023.gadā bijusi neparasti vāja. Tās ir nozares, kas iepriekšējos gados bija uzticams mūsu ekonomikas enerģijas avots, šobrīd tām ir vājuma brīdis, taču ir priekšnosacījumi straujākai attīstībai 2024.gadā. Šā gada ļoti mazā apjoma dēļ varētu būt labs pieaugums arī nozarē "cita rūpniecība", kas galvenokārt ir enerģētika. Šī nozare ir neparasta ar to, ka tās vispārējā tendence kopš 2007.gada ir lejupejoša, kas nepavisam nav slikti, tas atspoguļo efektivitātes uzlabojumus, tātad mazāku enerģijas patērēšanu. Varbūt ieguldījumi atjaunojamo energoresursu jaudās nākotnē padarīs Latviju par elektrības eksportētāju, bet enerģētiku - par augošu nozari," klāstīja Strautiņš.

Viņš arī prognozēja, ka nākamgad varētu būt gaidāms pieticīgs pieaugums (1-2%) tirdzniecībā, bet šīs nozares lieluma dēļ tas tomēr uzskatāms par nozīmīgu faktu un tā būtu liela pārmaiņa pēc apmēram 5% krituma 2023.gadā.

"Sagaidu, ka tuvu nullei nākamgad būs izmaiņas apstrādes rūpniecībā. Varētu būt pozitīva attīstība gada ietvaros, bet gada sākumā vēl jutīs šā gada ražošanas samazinājuma inerci. Apstākļi preču eksporta tirgos joprojām būs diezgan nelabvēlīgi," teica Strautiņš.

Viņš arī pieļāva, ka no mīnusiem varētu nespēt izkāpt transporta nozare. Ģeopolitiskās situācijas dēļ nav gaidāma atgūšanās tranzītā, tā arī varētu kavēt autopārvadājumu attīstību.

Svarīgākais