"SEB banka" prognozē ātrāku inflācijas kritumu gada otrajā pusē

"SEB banka" saglabājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam 0,4% apmērā - tāpat kā janvāra prognozēs, liecina bankas publiskotais jaunākais ekonomikas apskats "Nordic Outlook".

Vienlaikus ekonomikas sarukumu Igaunijai un Lietuvai šogad prognozē attiecīgi par 0,4% un 0,2%.

Baltijas valstu izaugsmes prognozes paredz trauslu un nenoteiktu attīstības gadu. Gan augstās inflācijas ietekme uz patēriņu, gan vājākas eksporta perspektīvas būs būtiskākie negatīvie faktori visās trijās valstīs, norāda "SEB banka".

Banka prognozē, ka izaugsme varētu stabilizēties uz gada beigām un pastiprināties 2024.gadā, kad visās Baltijas valstīs izaugsme paātrināsies līdz 2,5-2,7%.

Tāpat "SEB banka" prognozē, ka gada otrajā pusē inflācijas kritums paātrināsies. Tomēr enerģijas cenu nenoteiktība ir būtisks faktors iedzīvotāju pirktspējai. Darba tirgi saglabāsies salīdzinoši stabili.

Kā liecina "SEB bankas" pasaules un Baltijas ekonomikas apskata "Nordic Outlook" atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā patēriņš un mājsaimniecību spēja pārvarēt izmaksu krīzi samazinās. Pieaugošās spriedzes un starptautiskās tirdzniecības ierobežojumu dēļ arvien vairāk uzņēmumu pārskata savas globālās piegādes ķēdes.

Banka prognozē, ka IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās - 38 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs - 2023.gadā būs 0,9% un 1,4% 2024.gadā. Savukārt, eirozonā un ASV banka prognozē vieglu recesiju - IKP pieaugums būs zem 1%. Baltijas valstīm priekšā tikpat trausls nenoteiktības gads - Latvijai prognozēs neliela izaugsme, bet Igaunijai un Lietuvai - ekonomikas sarukums.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka Ukrainas karš joprojām būs uzmanības epicentrā. Ekonomiskie rādītāji turpmāk izšķirsies mijiedarbībā starp trīs galvenajiem faktoriem - inflāciju, anēmisku izaugsmi un finansiālo stresu.

Ekonomists norāda, ka inflācija ir vēsturiski augsta, lai gan ir saredzamas atslābuma pazīmes. Centrālās bankas ir tuvu maksimālajām procentu likmēm. Apjomīgās, straujās un globāli sinhronizētās procentu likmju paaugstināšanas ietekme joprojām ir neskaidra, par ko liecina turbulence finanšu sektorā ASV un Šveicē. Šis stress ir vadāms, bet pastiprina finanšu nosacījumu stingrību, skaidro Gašpuitis.

Lai arī aizvadītajā periodā globālās ekonomikas noturība turpināja pozitīvi pārsteigt, Ķīnas un ASV/Eiropas attiecību pasliktināšanās, kā arī klimata krīze uztur nenoteiktību, atzīst ekonomists. Mājsaimniecību un uzņēmumu noskaņojums ir zems, bet reālie dati nav bijuši tik drūmi daļēji tāpēc, ka darba tirgi daudzās valstīs ir saglabājušies spēcīgi un enerģijas cenas ir samazinājušās. Tikmēr Eiropas mājsaimniecības un uzņēmumi ir pielāgojušies enerģijas tirgus reālijām. Gan pandēmijas stimulēšanas politika, gan apjomīgie mājsaimniecību uzkrājumu buferi un krīzes paketes, iespējams, ir palielinājuši sabiedrības cerības uz palīdzības pasākumiem, ja situācija pasliktināsies, pieļauj Gašpuitis

Viņš uzsver, ka izaugsmi ir veicinājusi pakalpojumu atveseļošanās, kas ir uzlabojusi noturību pret procentu likmju paaugstināšanu. Tajā pašā laikā nepieciešamība pēc kapitāla izdevumiem ir pieaugusi pandēmijas pasākumu, klimata un militāro izdevumu dēļ. Tomēr 2023.gads daudzām OECD valstu ekonomikām būs zaudēts izaugsmes gads. Saskaņā ar "SEB bankas" "Nordic Outlook" jaunākajām prognozēm IKP pieaugums 38 OECD valstīs 2023.gadā būs 0,9% un 1,4% 2024.gadā.

ASV un eirozona šogad saskarsies ar vieglu recesiju, prognozē "SEB banka". Pilna gada IKP pieaugums būs zem 1%. Nākamgad būs vērojama pakāpeniska atveseļošanās. Mājsaimniecības joprojām izjutīs augstās inflācijas ietekmi. Ķīnas ekonomikas atjaunošanās nodrošinās ilgi gaidīto izaugsmes paātrinājumu un stiprinās globālo pieprasījumu, kas citādi ir vājš. Pasaules IKP 2023. un 2024.gadā pieaugs attiecīgi par 2,5% un 2,9%.

Patēriņš samazinās un mājsaimniecību spēja pārvarēt izmaksu krīzi ar plaša mēroga pandēmijas atbalsta palīdzību sāk zust, liecina bankas prognozes. Sarūk mājsaimniecību pandēmijas laikā veidotais ietaupījumu buferis. Uzkrājumu līmenis eirozonā ir samazinājies līdz pirmspandēmijas līmenim un ASV pat zemāk. Augstā inflācija, pieaugošas procentu likmes un mājokļu cenu kritums ir sarežģīts ilgtermiņa izaicinājums.

Sagaidāms, ka turpmāk darba tirgus dažās valstīs nedaudz vājināsies, teikts "Nordic Outlook". Neskatoties uz inflācijas kritumu, reālie ienākumi 2023. un 2024.gadā ASV un eirozonā atgūsies lēni. Preču patēriņš ir cietis vissmagāk, savukārt pakalpojumu patēriņš joprojām ir salīdzinoši spēcīgs. Viens iemesls tam ir aizturētais patēriņš, kas uztur arī nodarbinātību.

Uzņēmumu perspektīvas ļoti atšķiras, norādīts "Nordic Outlook". To, kuru produkti ir vērsti uz mājsaimniecībām, saskaras ar spēcīgu pretvēju, savukārt uzņēmumus citās nozarēs var pozitīvi ietekmēt aizsardzības izdevumu pieaugums, enerģijas pāreja vai reģionalizācijas procesi. Reālie mājsaimniecību ienākumi, īpaši algas un patēriņš tuvākajā laikā atgūsies lēni. Zemāks pieprasījums šoruden paaugstinās bezdarbu, procentu likmes joprojām būs augstas, kamēr kreditēšanas nosacījumi kļūst stingrāki. Tie visi ir klasiski vājas izaugsmes faktori.

"Nordic Outlook" atzīmēts, ka 2023.gada sākumā inflācija kritās lēnāk, galvenokārt inerces dēļ. Nesenie augšupvērstie inflācijas pārsteigumi ir likuši kļūt piesardzīgākiem prognozēs. Cenu pieaugums 2022.gada laikā tagad rada "bāzes efektus", kas pazemina inflācijas līmeni, bet daudzu izejvielu cenu līmenis ir augsts turpinot paaugstināt patēriņa cenas. Ja piedzīvosim spēcīgāku inflācijas kritumu, tas pozitīvi ietekmēs reālo ienākumu pieaugumu un centrālo banku pamatlikmes var kristies ātrāk.

Eiropa un citas pasaules valstis ir pārvarējušas enerģētikas krīzi, kas ir noņēmis daudz negatīvos riskus, lai gan enerģijas cenas saglabājas augstas. Dabasgāzes un ogļu cenas šogad ir samazinājušās par 40%, bet joprojām ir divreiz lielākas kā vidēji 2018.-2019.gadā. Dabasgāzes krājumi Eiropā ir tuvu sezonas rekorda līmenim. Enerģijas trūkuma risks nākamajā ziemā ir minimāls, taču enerģijas cenas paliks paaugstinātas. Uzmanība atkal tiks vērsta uz notiekošo klimata krīzi un darāmo, lai veicinātu pāreju uz ilgtspējīgu enerģiju.

Šopavasar pieredzēts kā stress finanšu sektorā var ātri uzliesmot, uzsvērts "Nordic Outlook". Ja tas izplatās, tas var radīt nepārprotami negatīvu finanšu un izaugsmes ietekmi. ASV Federālo rezervju sistēma gada laikā ir paaugstinājusi galveno likmi par gandrīz pieciem procentu punktiem, kas ir visstraujākais solis pēdējo gadu desmitu laikā. Bankas ir kļuvušas piesardzīgākas izsniedzot aizdevumus pieaugošā finansiālā stresa dēļ. Galvenās likmes tagad ir tuvu maksimumam, taču vairākas centrālās bankas vēl veiks vienu vai vairākas palielināšanas.

Finanšu sektora stress ASV un Šveicē veicinās stingrākus kreditēšanas nosacījumus, kas kļūs par vēl vienu izaugsmi kavējošu apstākli, prognozē "SEB banka". Stingrāki kredīta nosacījumi, protams, ir arī dabiska pielāgošanās vājākai ekonomikai un centrālo banku politikai, bet finanšu sektora satricinājumi var pastiprināt šo tendenci. Tas galvenokārt kaitē maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ir vairāk atkarīgi no banku finansējuma. Viens nomierinošs faktors centrālajām bankām ir tas, ka inflācijas gaidas kopumā ir diezgan tuvas to noteiktajiem inflācijas mērķim. ASV Federālo rezervju sistēma būs pirmā, kas samazinās likmes jau šogad. Nākamgad sekos citas centrālās bankas. Līdz 2024.gada beigām ASV Federālo rezervju sistēma, Eiropas Centrālās banka un "Riksbank" būs līdzīgā līmenī ar aptuveni 3%, prognozē "SEB banka".

Neskatoties uz satricinājumiem, akciju tirgi ir noturīgi, teikts "Nordic Outlook". Pašreizējās cenas, iespējams, diskontē turpmākos galveno likmju samazinājumus un vieglu, īslaicīgu izaugsmes palēnināšanos. Ieņēmumu prognozes 2023.gadam ir viegli negatīvas, investori ir piesardzīgi. Vērtējumi atbilst vēsturiskajiem vidējiem rādītājiem, neskatoties uz augstākām procentu likmēm un fundamentāliem sarežģījumiem. Tiklīdz izaugsmes perspektīvas uzlabosies, noskaņojums akciju tirgos uzlabosies.

Deglobalizācija veicinās izaugsmi, taču tā ir dārga un var veicināt inflāciju, norādīts "Nordic Outlook". Ražošanas un piegādes uzticamība prasa lielākus krājumus un jaunas ražošanas iekārtas. Kamēr tiek veidoti krājumi, īslaicīgi palielinās pasūtījumu un ražošanas apjomi. Fakts, ka pasūtījumi un ražošana ir bijusi aktīva, neskatoties uz zemajiem noskaņojuma indeksiem, daļēji var būt ar šo tendenci saistīts. Tas attiecas arī uz ieguldījumiem jaunās ražošanas iekārtās. Cik liels ir šis izaugsmes spurts un cik ilgi tas turpināsies, ir ļoti neskaidrs.

Arvien vairāk uzņēmumu pārskata savas globālās piegādes ķēdes - to, kur, kad un kā viņi plāno ražot nākotnē. Pieaugošā spriedze un tirdzniecības ierobežojumi starp ASV/Eiropu un Ķīnu ir radījusi vajadzību pēc daudzveidīgākām piegādēm.

Tas pats attiecas uz lēmumiem par investīcijām un to pārvietošanu, skaidrots "Nordic Outlook". Tas var veicināt vidēja un ilgtermiņa inflāciju, ja vien tam nav augstāka produktivitāte, kas kompensēs pieaugošās izmaksas. Lielāki krājumi un jaunas ražotnes piesaista kapitālu, kas var paaugstināt procentu likmes un izmaksas.