Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis straujāks iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" koriģētie dati.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 5,2%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī pieaugums ekonomikā bijis straujāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 5,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis straujāks iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" ātrā novērtējuma dati, kas apkopoti par 20 bloka zemēm.
"Swedbank" palielinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no 4% līdz 4,7%, joprojām paredzot lēnāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm, liecina publiskotais jaunākais bankas ekonomikas apskats.
Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 4,7%, tādējādi uzrādot gausāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpuma prognozi šim gadam, un valsts ekonomikas izaugsme kopīgi ar Lietuvas tautsaimniecības pieaugumu būs otra straujākā Baltijas valstīs.
Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, neskatoties uz esošo "lokdaunu", šogad varētu sasniegt iepriekš prognozētos 5%, kā arī nākamajā gadā ekonomikas izaugsme var sasniegt 5%, intervijā aģentūrai LETA pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
atvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2020.gadā bija 1,3 miljardi eiro jeb 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds - 12,8 miljardi eiro jeb 43,2% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda galīgie 2021.gada oktobra notifikācijas rezultāti par 2020.gadu.
Nākamajos gados valsts parāda īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP) samazināsies, pateicoties ekonomikas izaugsmei, intervijā aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 3,3% līdz 5,3%, ceturtdien Latvijas Bankas prognožu prezentācijā sacīja centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Šā gada ceturtajā ceturksnī Latvijā varētu būt iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājums pret iepriekšējo ceturksni, pieaugums 2021.gadā kopumā varētu sasniegt 5,1%, otrdien Latvijas un Baltijas ekonomikas apskata prezentācijā sacīja bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.
Latvijas Banka līdz 5,4% palielinājusi šī gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi, uzsverot, ka Latvijas izaugsme ekonomikā patlaban ir strauja, izriet no Valsts prezidenta Egila Levita tikšanās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī pieaugums ekonomikā bijis straujāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis mazāks iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" ātrā novērtējuma dati, kas apkopoti par 20 bloka zemēm.
Šī gada 2.ceturksnī IKP salīdzinājumā ar 1.ceturksni pieauga par 4,3%. Tādējādi gada griezumā ekonomiskā aktivitāte ir kāpusi par 10,3% vai par 10,0%, attiecīgi sezonāli neizlīdzinātajos un izlīdzinātajos datos, norāda ekonomists Pēteris Strautiņš.
Centrālās statistikas pārvaldes paziņotie Iekšzemes kopprodukta (IKP) dati 2. ceturksnim valsts amatpersonām ir kā medusmaize: IKP kāpums 10,3% apmērā salīdzinājumā ar pagājušā gada 2. ceturksni amatpersonām ļauj spodrināt savu veikumu ekonomikas atlabšanā. Taču īstenībā IKP “izaugsme” ir bijusi uz pagājušā gada krīzes rēķina. Patiesībā IKP ir palielinājies visai pieticīgi.