"Luminor Bank" nākamgad prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanos par 0,5%, otrdien Latvijas un Baltijas ekonomikas prognožu apskata prezentācijā sacīja bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis mazāks iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" atkārtotā novērtējuma dati, kas apkopoti par 26 bloka dalībvalstīm.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 2,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Ja Krievija apturētu gāzes piegādes Vācijai, tad Eiropas lielākās ekonomikas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad tiktu samazināts par 1,5%, trešdien paziņoja Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).
Latvijā šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms pērn bijis straujāks iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" atkārtotā novērtējuma dati.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 6,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, vēsta Centrālajā statistikas pārvalde.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 5,9%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, Latvijas valsts budžetā bija deficīts 2,416 miljardi eiro jeb 7,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.
Latvijas Banka samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 1,8%, trešdien centrālās bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 2,1%, ekonomikas izaugsmei pēc tam paātrinoties līdz 2,5% 2023.gadā, savukārt patēriņa cenu pieaugums šogad var sasniegt 8,5%, 2023.gadā tam pazeminoties līdz 3,5%, liecina pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pārskatītās Finanšu ministrijas (FM) makroekonomisko rādītāju prognozes.
Finanšu ministrija (FM) šogad Latvijā prognozē iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 4%, bet 2023.gadā ekonomikas izaugsme lēsta 3,9% apmērā, informē ministrija.
Eiropas Komisija (EK) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 5% līdz 4,4%, paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 3,4%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
SEB samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no 5% līdz 4,6%, liecina bankas publiskotais jaunākais ekonomikas apskats "Nordic Outlook".
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu augt par apmēram 5%, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
Ekonomisko izaugsmi un bagātības pieaugumu nodrošina iekšējais patēriņš un ārējā tirdzniecība. Latvijas iekšējā patēriņa stabilitāti, par spīti iedzīvotāju skaita sarukumam, nodrošina nodokļu naudas pārdale un ES naudas plūsma. Savukārt Latvijas bagātības pieaugumu, kas turpinās arī pandēmijas laikā, nodrošina Latvijas uzņēmumi, kuri spēj eksportēt savu produkciju un pakalpojumus.