No Finanšu ministrijas jūnijā tiks gaidīti priekšlikumi valsts tēriņu mazināšanai, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Politiķe paskaidroja, ka jūnija laikā ir jāsagatavo priekšlikumi, lai samazinātu valsts tēriņus par vismaz 150 miljoniem eiro, lai rastu finansējumu aizsardzībai, izglītībai un demogrāfijai.
Pēc tam būs jāstrādā, lai valsts tēriņus samazinātu vēl vairāk, piebilda Siliņa.
Premjere skaidroja, ka jūnija laikā ir jāpieņem svarīgi lēmumi, lai virzītos uz priekšu ar valdības nospraustajām prioritātēm.
Viņa uzsvēra, ka efektīvs veids, kā realizēt izvirzītās idejas un palielināt aizsardzības finansējumu, ir izmantot arī Eiropas piedāvātos instrumentus.
Siliņa norādīja, ka ir jāturpina diskusijas ar pašvaldībām par programmām, kas vērstas uz demogrāfiskās situācijas uzlabošanu un ģimeņu atbalstu. Šīm iniciatīvām būs nepieciešams papildu finansējums, taču bez plašām diskusijām par esošo līdzekļu pārdali un efektīvāku pārvaldību noteikti nevarēšot iztikt, viņa piebilda.
"Valdībai jākoncentrējas uz pārvaldības uzlabošanu un finansējuma novirzīšanu skaidri definētām prioritātēm," uzsvēra Siliņa.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) izteicās, ka pašlaik ir sperts solis, lai sāktu mazināt valsts tēriņus un jūnijā tiek "sagaidīts reāls rezultāts".
Pavisam konkrētus ietaupīšanas variantus partijas pagaidām vēl neiezīmē.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) iepriekš ir izteicies, ka valsts pārvaldē tuvākajos gados ir iespēja atrast veidus, kā ietaupīt 450 miljonus eiro aizsardzības nozares finansēšanai. Tā būtu līdzekļu pārdale citām prioritātēm, budžeta kopējam apjomam paliekot nemainīgam.
Ministrs skaidroja, ka iespējami divi scenāriji - "plakanais", kad visām ministrijām un resoriem tiek uzdots ietaupīt 5%, un tad pašiem jādomā, kā to izdarīt, vai arī strukturālais scenārijs, kad ietaupījumu izdodas rast konkrētās jomās, vai veicot konkrētus pārkārtojumus.
Saeimas ārkārtas sēdē par Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojumu Ašeradens sacīja, ka fiskālā politika tuvākajos gados būs jāīsteno tā, lai valsts parāds nepārsniegtu 55% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vienlaikus budžeta deficīts līdz 2029.gadam jāsamazina līdz 1,5% no IKP, tādēļ nākamajos trīs gados būs jāveic nozīmīga publisko izdevumu samazināšana un efektivizācija, atzina finanšu ministrs.
Ašeradens pauda, ka nākamajos gados publiskajam sektoram jāietaupa vismaz 450 miljoni eiro, tāpēc būs jāveic valsts pārvaldes sašaurināšana, jāatsakās no atsevišķām funkcijām, jāapvieno kādas valsts iestādes, kā arī, iespējams, jāapvieno arī kādas ministrijas.
Ašeradens informēja, ka nodokļu ieņēmumi pirmajā ceturksnī par 54 miljoniem eiro pārsniedza prognozētos, vienlaikus atzīstot, ka šogad kopumā nodokļu ieņēmumu izpilde tomēr varētu būt tikai 99% no prognozētā.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pēc tam paziņoja, ka plāno aicināt valdību veidojošās partijas vienoties par nepieciešamību mazināt valsts pārvaldes izdevumus, vienlaikus nosakot skaidrus principus šim samazinājumam.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis pauda, ka 2026.gada valsts budžeta projekta izstrāde ministrijās ir sākusies un nozares plāno turpmāko attīstību, tāpēc ir pēdējais laiks valdībai vienoties, par cik un kā tiks mazināti tēriņi, lai tos pārdalītu citām prioritātēm, tostarp valsts drošībai, demogrāfijas jautājumu risināšanai, veselībai un izglītībai.
ZZS valdes ieskatā, valsts budžeta tēriņi ir jāmazina vismaz par 5%. Tāpēc ZZS aicina valdību nekavēties un jau tuvākajā laikā lemt par valsts pārvaldes izdevumu mazināšanu, vienlaikus vienojoties par nepieciešamajām reformām, lai panāktu ietaupījumu.
ZZS akcentē, ka ir nepieciešams skaidrs signāls no valdības un redzējums, kā, īstenojot reformas un mazinot birokrātisko slogu, uzlabot situāciju valsts budžetā un iegūt papildus līdzekļus prioritāriem pasākumiem.