SEB samazina Latvijas IKP pieauguma prognozi šim gadam

SEB samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no janvārī prognozētajiem 1,8% līdz 1,6%, bet nākamajam gadam ekonomikas izaugsmes prognoze samazināta no 2,2% līdz 1,9%, liecina bankas publiskotais jaunākais ekonomikas apskats "SEB Nordic Outlook".

Tajā pašā laikā SEB palielinājusi Latvijas gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no janvārī prognozētajiem 2,2% līdz 3,4%, bet gada vidējās inflācijas prognoze 2026.gadam samazināta no 2,3% līdz 2,2%.

Lietuvas IKP pieauguma prognozi šim gadam SEB samazinājusi no 2,8% līdz 2,7%, bet 2026.gadam ekonomikas pieauguma prognoze samazināta no 2,9% līdz 2,5%.

Tajā pašā laikā Lietuvas gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam palielināta no 3,3% līdz 3,7%, bet 2026.gadam samazināta no 2,7% līdz 2,5%.

Savukārt Igaunijas IKP pieauguma prognozes 2025.gadam un arī 2026.gadam nav mainītas un joprojām ir attiecīgi 1,8% un 2,8%.

Vienlaikus Igaunijas gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam palielināta no 4,2% līdz 4,7%, bet 2026.gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 3% līdz 3,2%.

"SEB bankas" pārstāvji aģentūrai LETA norāda, ka patlaban globālās izaugsmes perspektīvas lielākajās ekonomikās pasliktinās, īpaši ASV un Ķīnā, bet ietekme uz eirozonu būs ierobežotāka. "SEB bankas" 2025.-2026.gada IKP prognožu korekcija tarifu dēļ kopumā ir aptuveni 1,5 procentpunkts ASV (no 2,4% 2025.gadā un 1,9% 2026.gadā līdz nedaudz virs 1% abos gados.), Ķīnai no 4,5% un 4,3% attiecīgi uz 4,2% un 4%) un desmitdaļa punkta eirozonai līdz 1% izaugsmei šogad un 1,2% nākamgad.

Globālā IKP izaugsme 2025.-2026.gadā būs nedaudz zem 3% gadā, kas vēsturiskā perspektīvā ir visai zems rādītājs. ASV izaugsme šogad ir strauji palēninājusies un atrodas uz recesijas robežas. Ķīna nesasniegs savu politiski noteikto 5% izaugsmes mērķi, un, iespējams, aug lēnāk, nekā liecina oficiālā statistika. Eirozonai klāsies labāk. lielā mērā pateicoties Vācijas fiskālajiem stimuliem.

Kā norāda "SEB bankā", ASV neizvairīsies no ekonomiskām un finansiālām neveiksmēm. ASV tirdzniecības deficīta problēma ir sarežģītāka un to ar tarifiem vien atrisināt nevar. Akciju tirgi ir kritušies, fiksēto ienākumu tirgi ir destabilizēti, bet tādi rādītāji kā VIX svārstīguma indekss ir strauji pieauguši. Turklāt uzticamība ASV ekonomikai ir iedragāta, ko apliecina fakts, ka neskatoties uz augstāku Valsts kases obligāciju ienesīgumu, dolāra kurss ir nokrities līdz zemākajam līmenim pēdējo trīs gadu laikā. "SEB banka" sagaida, ka finanšu tirgus aizvien būs svārstīgs, dolārs vājināsies un centrālās bankas turpinās pazemināt procentu likmes. Realizējot pareizu politiku, ES šajā situācijā var kļūt par relatīvu ieguvēju.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis pauž, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam tarifi ir daudzfunkcionāls instruments: no vienas puses tiem vajadzētu samazināt imigrāciju, tirdzniecību un narkotiku pieplūdumu, no otras - palielināt federālos ieņēmumus un stimulēt ražošanas pārcelšanu uz ASV.

"Vidējā tarifu likme ASV importam pašlaik ir nedaudz zem 30%. Tik augstus tarifus neesam piedzīvojuši vairāk nekā gadsimta garumā, lai arī faktiskie tarifi ir nedaudz zemāki. Tā sauktie "abpusējie" tarifi un ASV galējie tarifi Ķīnai padara tirdzniecību praktiski neiespējamu. Ņemot vērā globālo specializāciju, ilgtermiņā šāda pieeja nedarbosies, ja vien mērķis nav pilna mēroga embargo," skaidro Gašpuitis.

"SEB banka" pieņem, ka 10% vispārējais ASV importa tarifs lielākoties paliks nemainīgs. Gašpuitis norāda, ka dažās nozarēs līmenis būs augstāks (līdz 25%), bet, visticamāk, būs arī izņēmumi. Dažas valstis, īpaši Ķīna, saskarsies ar augstāku vispārējo tarifu.

"SEB bankā" arī skaidro, ka investīciju plānošanu turpinās apgrūtināt ilgtermiņa neparedzamība. Tirdzniecības sistēmas tiks pārveidotas, samazināsies konkurence un inovācijas. Uzņēmumiem uzmanības centrā būs pēc iespējas zemāku tarifu saglabāšana, nevis efektīvākas ražošanas izveidošana. Liels izaicinājums būs tirdzniecības nolīgumu apspriešana 90 dienu tarifu pauzes laikā, jo šādi procesi parasti ilgst vairākus gadus. Viens no risinājumiem gan ASV, gan Ķīnai varētu būt pakāpeniski atbrīvot noteiktas preces no tarifiem, kas varētu palīdzēt panākt galīgo vienošanos.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Ķīles institūta veiktie modeļu aprēķini skaidri norāda, ka ASV un Ķīna cietīs visvairāk. Iespējams, tāpēc daudzas valstis ir izvēlējušās nereaģēt ar saviem tarifiem. Sarunu rezultātā, iespējams, tiks panākts zemāks tarifu līmenis nekā pašlaik.

Bankā skaidro, ka tarifu kara dēļ patēriņa atveseļošanās bremzējas, jo bažas par ekonomisko situāciju ir izraisījušas patērētāju pārliecības kritumu. Taču saglabājas arī pozitīvie faktori. Inflācija un procentu likmes daudzās valstīs ir samazinājušās, reālie ienākumi pieaug, uzkrājumi ir augstā līmenī un, neskatoties uz zināmu pasliktināšanos, - darba tirgi ASV un Eiropā ir noturīgi. Daudzi patērētāji palielinās tēriņus, tiklīdz nenoteiktība, procentu likmes un inflācija samazināsies.

"SEB bankā" norāda, ka pēdējo gadu ASV izcilība, ko noteica straujš izaugsmes temps, spēcīgs akciju tirgus un dolārs, šķiet, ir beigusies. Ekonomika palēninās valdības politikas, nevis pamatā esošo vājumu dēļ. Uzticības rādītāji ir vājinājušies, un pasūtījumu situācija ir pasliktinājusies, kā arī finansiālā nenoteiktība rada spiedienu uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Daži uzņēmumi palielinās savas investīcijas ASV, taču valsts vairs netiek uzskatīta par pievilcīgu finanšu aktīvu galamērķi. Tarifi izraisīs inflācijas pieaugumu šogad līdz 3,5%, bet Federālā rezervju sistēma mīkstinās monetāro politiku.

Vācijas lēmums atvieglot "parādu bremzi" un palielināt ieguldījumus infrastruktūrā, kā arī ieguldījumi Eiropas drošības politikā sniegs atbalstu eirozonai. Negatīvā tarifu ietekme ietekmēs gan 2025., gan 2026.gadu, bet to kompensēs ekspansīvāka fiskālā politika, sākot no 2026.gada. Cīņā starp ASV un Ķīnu ieguvēja varētu izrādīties ES.

Bankā skaidro, ka Ķīna, kas ir reaģējusi ar prettarifiem, nepārprotami ir ASV politikas uzmanības centrā gan ekonomiski, gan stratēģiski. Ķīnai būs milzīgi izaicinājumi, jo tarifi apdraud eksporta lomu kā izaugsmes dzinējspēku, kamēr pastāv joprojām problēmas nekustamo īpašumu tirgū un iekšzemes pieprasījums joprojām ir vājš. Mērena valūtas devalvācija un eksporta diversifikācija mazinās tirdzniecības šoku un zināmā mērā kompensēs lejupslīdi.

Trampa politikā ir izaugsmi veicinošas iniciatīvas, piemēram, deregulācija un daži nodokļu samazinājumi. Ja starpvalstu sarunas galu galā novedīs pie zemākiem tarifiem nekā plānots, ja mazināsies nenoteiktība, un Eiropas stimulēšanas pasākumiem būs lielāka ietekme, izaugsme var pozitīvi pārsteigt. Situācija var uzlaboties arī tad, ja Ķīna atrisinās strukturālās problēmas. Tomēr augšupejas potenciāls ir ierobežots. Negatīvs domino efekts, ko rada tarifi un nenoteiktība finanšu tirgū, varētu padarīt globālo lejupslīdi smagāku.

Gašpuitis pauž, ka par dominējošu faktoru kļūs tarifu ietekme uz preču cenām - tarifi radīs lielas atšķirības starp ASV un eirozonas inflāciju.

"Inflācija eirozonā šī gada vidū sasniegs 2%, jo iepriekšējā inflācijas problēma - algu pieauguma temps - palēnināsies. Lielā atšķirība veidosies preču inflācijas dēļ, jo imports būs pakļauts tarifiem. Preču inflācija ASV sliktākajā gadījumā var pieaugt pat par 7%. ASV veido lielu daļu no pasaules gala patēriņa un daudzās jomās tā ir atkarīga no importētām precēm, tāpēc uzņēmumiem būs grūti izvairīties no cenu kāpuma," norāda Gašpuitis, piebilstot, ka tikmēr ekonomika palēnināsies un pieprasījums samazināsies, kam būs zināma kompensējoša ietekme.

Valstīs, kas neievieš prettarifus, nebūs tiešas cenu paaugstināšanas ietekmes, bet dažas valstis var izjust nelielu lejupvērstu ietekmi uz inflāciju. Ja globālais pieprasījums samazināsies, kādreizējais ASV imports no Ķīnas un Dienvidaustrumāzijas atradīs citus tirgus. Ir norādes, ka daži uzņēmumi plāno globālā līmenī tarifu radīto izmaksu pieaugumu izlīdzināt, kas nozīmē, ka pārējai pasaulei būs daļēji jākompensē samazinātās peļņas normas ASV. Piemēram, ražotāji varētu noteikt globālu cenu patērētājiem.

"SEB bankā" skaidro, ka procentu likmju politikai ASV un Eiropā, ir labs potenciāls, lai atbalstītu izaugsmi un darba tirgu, veicot turpmākus procentu likmju samazinājumus 2025. un 2026.gadā.

Banka sagaida, ka Federālā rezervju sistēma (FED) šogad trīs reizes samazinās savu galveno procentu likmi un vēl trīs reizes 2026.gadā, kas ir nedaudz vairāk nekā "SEB bankas" iepriekšējā prognozē. Zemāka inflācija un mērena atveseļošanās ar lejupvērstiem izaugsmes riskiem, pārliecinās Eiropas Centrālo banku šogad vēl trīs reizes samazināt procentu likmes - līdz 1,5%.

Naftas cenas ietekmē vairāki faktori: vājāks pieprasījums izaugsmes bažu dēļ, OPEC+ karteļa ražošanas pieaugums un Saūda Arābijas cenu samazinājums. Prognozējamā naftas cena 2025. un 2026.gadā būs aptuveni 70 ASV dolāri par barelu. Arī dabasgāzes cenas ir kritušās. Eiropas gāzes rezerves ir nedaudz zemākas par vēsturiski vidējo rādītāju un nepārprotami zemākas nekā pirms gada. Tas, ka Ķīna ir pārtraukusi importēt amerikāņu dabasgāzi, sniedz īslaicīgu atvieglojumu Eiropai.

"SEB bankā" skaidro, ka procentu likmju samazināšanās un nepārtrauktais reālo algu pieaugums atbalstīs patēriņa pieaugumu Baltijā. Tāpat procentu likmju tendence, Eiropas fondu ieplūde un straujais aizsardzības izdevumu pieaugums uzlabos investīciju aktivitāti. Lielākie riski ir saistīti ar ASV tirdzniecības politiku, kas var radīt sarežģījumus eksporta izaugsmē.

Atšķirības Baltijas valstu izaugsmē noteikts patērētāju un uzņēmēju pārliecība, ko ietekmē globālā nenoteiktība.