FDP priekšsēdētāja prognozē Latvijas ekonomikas izaugsmi 2025. gadā

Intervijā aģentūrai LETA, (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka norādīja, ka ir pārāk daudz nenoteiktību, lai varētu droši prognozēt situāciju 2025.gadā, taču gudri rīkojoties, veicinot konkurētspēju, mazinot birokrātiju un efektīvi ieguldot ES fondus, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad 2% apmērā ir sasniedzama.

Var teikt, ka 2024. pagāja nepiepildītu cerību un prognožu zīmē. Līdzīgi kā 2024.gada izskaņā, arī 2023.gada beigās izaugsmes atsākšanās tika gaidīta "nākamgad". Atskatoties uz tikko aizgājušo 2024. gadu, redzam, ka izaugsmi ne tikai Latvijā, bet arī ES kopumā noslāpēja energoresursu un citu izejvielu augstās cenas, kā arī ECB ierobežojošās monetārās politikas spiediens, kas tikai otrā gada pusē sāka pakāpeniski atslābt. ES ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un galveno tirdzniecības partneru ekonomiskās problēmas ierobežoja Latvijas eksporta apjomus.

Skaidrs, ka 2024.gada Finanšu ministrijas prognoze par 1,4% IKP pieaugumu netiks sasniegta. Labākajā gadījumā mēs gadu varam noslēgt ar nulles izaugsmi, bet sliktākajā gadījumā būs lejupslīde. Gan Finanšu ministrija, gan citi prognozētāji uzskata, ka izaugsme atjaunosies šogad un to veicinās patēriņa pieaugums, eksports un investīcijas. EK prognozē ekonomikas atveseļošanos 2025.gadā, tomēr ar lēnu IKP pieaugumu 1% apmērā, bet 2026.gadā 2,1% IKP pieaugumu, ko veicinās pieprasījuma pieaugums no tirdzniecības partneriem, investīcijas, ES fondu ieguldījums un valdības izdevumu palielināšanās. Darba tirgus saglabāsies saspringts, turpinot stimulēt algu pieaugumu. Līdzīgus faktorus piemin arī Latvijas Banka, kas sagaida privātā patēriņa un investīciju uzlabošanos.

Jāsaka, ka ir pārāk daudz nenoteiktību, lai varētu droši prognozēt situāciju šim gadam. Ja jaunais ASV prezidents Donalds Tramps neieviesīs protekcionisma tarifus vai ieviesīs ne tik lielā apmērā, kā apsolīja, tad tomēr sagaidām, ka eirozonas, ES un visas pasaules ekonomika sāks atgūties no iepriekšējām krīzēm. Ja tomēr Tramps ies nelokamā protekcionisma ceļu, tad gan Eiropa, gan Ķīna, gan Kanāda, gan citi tirdzniecības partneri arī paaugstinās tarifus ASV precēm. Tas var veicināt kārtējo globālo ekonomisko lejupslīdi.

Atgriežoties pie Latvijas ekonomikas, esmu gandarīta par valdības apņemšanos veicināt konkurētspēju ar visiem iespējamiem paņēmieniem, tostarp gudri izmantojot Eiropas finansējumu, mazinot birokrātiju un veidojot labāku klimatu investīcijām - ja tas viss nostrādās, tad prognoze par 2% izaugsmi šogad ir sasniedzama.

Savukārt attiecībā uz inflāciju pārāk lielu draudu eirozonai nav, ka inflācija varētu strauji pieaugt - inflācija var īslaicīgi svārstīties, tomēr nav sagaidāms, ka šīs svārstības prasīs pastiprinātu iejaukšanos no ECB puses. Latvijā EK prognozē 2,2% inflāciju, bet Latvijas Bankas inflācijas prognoze ir 1,5%. Diezgan liels nezināmais ir elektroenerģijas cenu svārstības, pēc atslēgšanās no BRELL, ko gaidām šī gada pirmajā pusē.

Vai nav bažu par 2025. gada budžeta plānu, kas paredz deficītu ļoti, ļoti tuvu 3%? Kam būtu īpaši jāpievērš uzmanība? Vai Latvijai šogad izdosies noturēt budžeta deficītu zem 3%?

Fiskālā politika ir kļuvusi mazāk ekspansīva salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, kad fiskālā politika tika izmantota, lai mīkstinātu Covid-19 pandēmijas un Krievijas agresijas izraisītos šokus ekonomikai un iedzīvotājiem. Šobrīd ir laiks pakāpeniski atgriezties pie ilgtspējīgas fiskālās politikas, lai nepieļautu pārmērīgu valsts parāda izaugsmi. 2024.gadā kopbudžeta izdevumi tiek plānoti 18,2 miljardu eiro apmērā, šogad tie tiek paredzēti 19,8 miljardu eiro apmērā, tātad izdevumu pieaugums būs gandrīz 9% apmērā.

Budžeta deficīta apmērs prasa ļoti augstu piesardzību. Pašlaik EK vērtējums par Latvijas fiskālo pozīciju ir pozitīvs. Šogad deficīts tiek prognozēts 2,9% no IKP, tomēr EK to vērtē vēl augstāku - 3,2%. Tas nozīmē, ka balansējam uz robežas un ekonomiskās izaugsmes atgriešanās ir kritiski svarīga, lai stabilizētu fiskālo situāciju.

Vai šogad budžeta deficīts var pārsniegt 3%? Tas nav izslēgts. Jaunais ES regulējums pieļauj, ka atsevišķos gados valsts budžetā deficīts var būt nedaudz virs 3%, jo galvenais uzsvars ir uz budžeta izdevumu ierobežošanu, kas ir fiksēti. EK jau ir ļoti pozitīvi novērtējusi Latvijas Fiskāli strukturālo plānu, tas liecina, ka EK nav lielu bažu par mūsu budžetu. Ar budžeta deficītu mēs balansējam uz robežas, bet svarīgi ir nepārspīlēt pieļaujamos budžeta izdevumus un veicināt ekonomikas izaugsmi, jo bez tās būs grūti nodrošināt sapratīgu deficīta apmēru.

Kopumā es neesmu ļoti pesimistiska par mūsu budžeta disciplīnu, jo Latvijas valdības vairāku gadu garumā, faktiski kopš finanšu krīzes, kopumā ir bijušas fiskāli atbildīgas. Kamēr pie varas ir šī koalīcija, nedomāju, ka fiskālā politika mainīsies.

Valsts kase prognozē, ka nākamajos gados valsts parāds varētu pieaugt līdz 49% no IKP. Vai ir cerības, ka pienāks arī laiks, kad valsts parāds neaugs vai pat varbūt samazināsies?

Latvijas valsts parāds pēdējos desmit gados ir svārstījies robežās no 37,9% līdz 45,9% no IKP. Tieši pirms Covid-19 krīzes bijām sasnieguši zemāko rādītāju desmitgadē - 37,9%, tomēr pandēmijas laikā parāds strauji pieauga, un 2021.gadā tas sasniedza 45,9%. Kopš tā laika parāds būtiski nesamazinās, un prognozes liecina, ka nākamajos gados tas varētu sasniegt 50% no IKP. Ņemot vērā, ka parādi krīžu laikā mēdz pieaugt, vēl viena nopietna ekonomiskā krīze mūs varētu novest kritiski tuvu ES noteiktajai 60% robežvērtībai.

Procentu maksājumi Latvijai jau 2024. gadā bija augstākie starp Baltijas valstīm - balstoties uz prognozēm tie bija 1,1% no IKP. Šogad šie maksājumi pieaugs līdz 1,2% vai, pēc Eiropas Komisijas vērtējuma, līdz 1,3% no IKP. Salīdzinājumam, valsts parāds Igaunijā ir ievērojami zemāks nekā pārējās Baltijas valstīs; 2024. gadam tas prognozēts 23,7% apmērā no IKP, bet Eiropas Komisija to vērtē kā 23,2%. Procentu maksājumi 2024. gadā veidos attiecīgi 0,5% vai, pēc Eiropas Komisijas vērtējuma, 0,7% no IKP. Šogad Igaunijas parāds prognozēts 25% vai pēc EK vērtējuma 24,2% un procentu izdevumi attiecīgi 0,6% vai 0,7%.

Latvijai kāpināt parādu nozīmētu vēl lielākas summas no budžeta ienākumiem pārvirzīt parāda apkalpošanai, nevis citām svarīgām prioritātēm. Parāds, protams, var mazināties straujākas ekonomikas izaugsmes rezultātā, jo tad mainīsies arī parāda attiecība pret IKP.

Manis piesauktais jaunais ES regulējums arī paredz mehānismus parāda mazināšanai - ja ekonomika izaug straujāk un nodokļu ieņēmumi sekos IKP pieaugumam, savukārt budžeta izdevumi ir nofiksēti, tad starpība pilnībā vai daļēji varētu tikt novirzīta valsts parāda segšanai.