Neskatoties uz finanšu ministra iebildumiem, SEPLP joprojām aicina apvienotā sabiedrisko mediju finansējumu piesaistīt IKP

Neskatoties uz finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) pausto, ka apvienotā sabiedriskā medija finansēšana, atvēlot tai 0,16% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nav iespējama, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) un tās darba grupas vairākums rosina Saeimu apvienotā sabiedriskā mediju finansējumu piesaistīt IKP.

SEPLP aģentūrai LETA norādīja, ka darba grupas izstrādātais gala ziņojums par apvienotā sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņu Saeimai iesniegts pirmdien, 5.jūnijā. Līdztekus iesniegta arī aktualizēta vienota sabiedriskā medija koncepcija, kas paredz mediju apvienošanu 2025.gadā.

Padome aicina Saeimu izskatīt iespējamos finansēšanas modeļus un pieņemt lēmumu par labāko risinājumu sabiedrisko mediju kā nacionālās drošības un demokrātiskai valstij būtiskas institūcijas attīstībai.

SEPLP un darba grupa izskatījusi un ziņojumā ietvērusi piecus sabiedrisko mediju finansēšanas modeļus. Lielāko atbalstu guvusi finansējuma piesaiste IKP, jo tas nodrošina lielāko sabiedrisko mediju neatkarību no ikgadējiem politiķu lēmumiem.

SEPLP norāda, ka šādā gadījumā finansējums būtu atbilstošs un prognozējams, kas ļautu sabiedriskajiem medijiem plānot un īstenot attīstību vidējā termiņā. Atbilstoši Nacionālās drošības koncepcijai sabiedriskie mediji ir nacionālās drošības sastāvdaļa, tādēļ būtu pielīdzināmi aizsardzības nozarei, uzsver SEPLP.

Padomē arī skaidro, ka patreizējais sabiedrisko mediju finansēšanas modelis neatbilst Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma principiem par neatkarīgu, atbilstošu, prognozējamu un Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu finansējumu.

Pēc SEPLP paustā, sabiedriskā medija finansējuma modeļus ar finansējuma piesaisti pie IKP vai valsts budžeta izdevumiem darba grupa atzinusi par stabilākiem salīdzinājumā ar piesaisti pie nodokļu ieņēmumiem, jo tie var mainīties un ir mazāk prognozējami.

Atbilstoši SEPLP aplēsēm līdz šim Latvijas sabiedrisko mediju finansējums ir bijis būtiski mazāks nekā vidēji Eiropā. Pēc 2021.gada datiem, tas ir 0,11% no IKP, bet pēc šā gada prognozēm - 0,09%. SEPLP aprēķinājis, ka Latvijā sabiedrisko mediju finansējums ir par gandrīz sešiem miljoniem eiro mazāks nekā Igaunijā un par 16 miljoniem eiro mazāks nekā Lietuvā.

SEPLP uzsver, ka ar lēmumiem par atbilstošu finansējumu, no kā atkarīga veiksmīga un jēgpilna sabiedrisko mediju apvienošana, izšķirsies Latvijas sabiedrisko mediju kā demokrātiskai valstij īpaši būtiskas institūcijas nākotne strauji mainīgajā un digitālajā mūsdienu pasaulē. Tādēļ padome aicina Saeimu lēmumu par jauna finansējuma modeļa ieviešanu pieņemt līdz 2023.gada septembrim, lai 2025.gada janvārī varētu izveidot apvienotu sabiedriskā medija uzņēmumu.

"Šobrīd ir izšķiroši svarīgi pieņemt politiskus lēmumus, lai sabiedriskie mediji varētu attīstīties. Ņemot vērā, ka neskaidrība ir jau vairāk nekā gadu, kas negatīvi ietekmē sabiedrisko mediju attīstības perspektīvas, politisks lēmums par finansēšanas modeli un apvienošanu būtu jāpieņem līdz jaunā budžeta pieņemšanai Saeimā rudenī," uzsver SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis.

Komentējot Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu sabiedrisko mediju finansējumu piesaistīt no atsevišķa mediju nodokļa, SEPLP min, ka šāds priekšlikums darba grupā nav atbalstīts un nav virzāms tālākai izskatīšanai.

Darba grupas ieskatā, mediju nodokļa ieviešana un administrēšana būtu sarežģīta, kā arī tas būtu nepopulārs solis sabiedrībā ar ilgtermiņā apšaubāmu rezultātu. Pie patreizējās ekonomiskās situācijas un negatīvās demogrāfijas tendences šāds lēmums nebūtu piemērots risinājums, skaidro SEPLP.

SEPLP norāda, ka darba grupā par apvienotā sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņu, kurā kopā ar citām iesaistītajām pusēm piedalījās arī pārstāvji no Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas un Saeimas Juridiskā biroja, netika konstatēti kādi nepārvarami šķēršļi, kas liegtu kādu piedāvāto modeļu ieviešanu vai apšaubītu to leģitimitāti.

Padomē skaidro, ka finansējuma piesaiste pie IKP vai nodokļu ieņēmumiem Latvijā jau pastāv. Piemēram, finansējums valsts aizsardzībai un arī zinātniskajai darbībai ir piesaistīts pie IKP, Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums, valsts autoceļu un veselības aprūpes - pie noteiktiem nodokļu veidiem. Turklāt Nacionālās drošības koncepcija paredz, ka sabiedriskie mediji ir daļa no nacionālās drošības.

Izšķiršanās par labu kādam no piedāvātajiem modeļiem būs politisks lēmums un atbilstošs pastāvošajam regulējumam, pauž SEPLP.

Darba grupā finansējuma piesaisti IKP un citam ekonomiku raksturojošam rādītājam neatbalsta FM, kas aizstāv esošo modeli.

SEPLP loceklis Jānis Eglītis uzsver, ka esošais finansējums, kas ir divas reizes mazāks nekā vidēji Eiropā uz vienu iedzīvotāju, spiež SEPLP un medijus katru gadu apsvērt iespējamu oriģinālā satura apmēra samazināšanu, kā arī tiek ierobežoti ieguldījumi kritiskajā infrastruktūrā un tehnoloģijās.

"Esošā kārtība neļauj plānot sabiedrisko mediju attīstību vidējā termiņā, kas ir kritiski svarīgi, lai medijs spētu sekot līdzi auditorijai digitālajā laikmetā," komentē Eglītis.

Lai sasniegtu Eiropas vidējo finansējuma līmeni piecu gadu laikā, piedāvātie finansējuma modeļi paredz ik gadu pakāpeniski to palielināt par 8-10,2 miljoniem eiro. Atbilstoši Finanšu ministrijas pārstāvju sniegtajām prognozēm 2028.gadā tas sasniegtu 82-91,3 miljonus eiro.

Pēc sabiedrisko mediju aprēķiniem, attīstībai, tostarp tehnoloģiju atjaunošanai un kritiskās infrastruktūras uzturēšanai kopumā nepieciešami 93,5 miljoni eiro tagadējo 40,5 miljonu eiro vietā, ja darbs tiks turpināts esošajās ēkās.

SEPLP skaidro, ka darba grupas uzdevums bija atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam izstrādāt piedāvājumu finansēšanas modelim un likuma grozījumu projektu, lai nodrošinātu neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu sabiedrisko mediju finansējumu un piecu gadu laikā sasniegtu Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu.

Darba grupā bija pārstāvēta SEPLP, valsts SIA "Latvijas Radio", valsts SIA "Latvijas Televīzija", Saeimas Juridiskais birojs, FM, Kultūras ministrija, Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja, Latvijas Pilsoniskā alianse, Neatkarīgo producentu asociācija un Latvijas Radošo savienību padome.

Kā pieaicinātie eksperti atzinumus sniedza Valsts kontrole, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Valsts drošības dienests, Iekšlietu ministrija, Latvijas Banka, Konkurences padome, Eiropas raidorganizāciju apvienība, Latvijas Universitātes mediju eksperts Andris Saulītis.

LETA jau vēstīja, ka Ašeradens 23.maija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē sacīja, ka apvienotā sabiedriskā medija finansēšana, atvēlot tai 0,16% no IKP, nav iespējama.

Viņš uzsvēra, ka šādu iespējamību izslēdz, piemēram, Satversmes tiesas lēmums par zinātnes finansējumu, kas nosaka, ka likumdevējs nevar nozarēm atvēlēt konkrētu daļu no IKP. Vienīgais izņēmums ir aizsardzības jomas finansējums, kuru paredz starptautiskas vienošanās.

"Nevienā pārējā gadījumā likumdevējam nav tiesību noteikt šādu procentu, jo tā ir absolūta valdības prerogatīva. Pretējā gadījumā mēs nonākam pie procesa, kur likumdevējs saraksta procentu proporcijas visām budžeta pozīcijām," uzsvēra Ašeradens.

Kā alternatīvu medija finansēšanai no IKP Ašeradens minēja atsevišķu sabiedriskā medija nodokli.

Deputāte Ingrīda Circene (JV) finanšu ministram vaicāja, vai, ņemot vērā, ka sabiedriskā medija neatkarība un finansējums lielā mērā ir valsts drošības jautājums, daļa no finansējuma varētu tikt sasaistīta ar aizsardzību.

Finanšu ministrs šādu iespējamību noraidīja, pamatojoties uz aizsardzības nozares finansējuma specifiskajiem mērķiem, kurus stingri uzrauga starptautiskie auditori.

Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka no aizsardzības jomas finansējuma sabiedriskie mediji jau saņēmuši līdzekļus vienreizējiem izdevumiem, piemēram, pārvietojamo apraides staciju iegādei.

"Sabiedrisko mediju finansējums nav paredzēts aizsardzības sistēmās, jo tam ir ļoti skaidrs klasifikators," uzsvēra finanšu ministrs.

Tāpat ziņots, ka Saeima 16.martā konceptuāli atbalstīja grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ar kuriem paredzēts nodrošināt tiesisko pamatu apvienotā sabiedriskā medija darbībai.

Paredzēts, ka vienotais medijs darbu sāks 2025.gada janvārī. Apvienotā uzņēmuma valdes konkurss paredzēts 2024.gada augustā-novembrī.

Sabiedrisko mediju apvienošanai paredzēti 220 600 eiro izdevumi, tostarp personāla izdevumi reorganizācijas veikšanai paredzēti 60 000 eiro un grāmatvedības un lietvedības programmas un datu pārnešanai 48 400 eiro.