Trešdiena, 4.oktobris

redeem Francis, Modra

arrow_right_alt Latvijā

Ašeradens: Apvienotā sabiedriskā medija finansēšana no IKP nav iespējama

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Apvienotā sabiedriskā medija finansēšana, atvēlot tai 0,16% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nav iespējama, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš uzsvēra, ka šādu iespējamību izslēdz, piemēram, Satversmes tiesas lēmums par zinātnes finansējumu, kas nosaka, ka likumdevējs nevar nozarēm atvēlēt konkrētu daļu no IKP. Vienīgais izņēmums ir aizsardzības jomas finansējums, kuru paredz starptautiskas vienošanās.

"Nevienā pārējā gadījumā likumdevējam nav tiesību noteikt šādu procentu, jo tā ir absolūta valdības prerogatīva. Pretējā gadījumā mēs nonākam pie procesa, kur likumdevējs saraksta procentu proporcijas visām budžeta pozīcijām," uzsvēra Ašeradens.

Kā alternatīvu medija finansēšanai no IKP Ašeradens minēja atsevišķu sabiedriskā medija nodokli, par kuru Finanšu ministrijā (FM) tiks runāts ceturtdien, 25.maijā, nodokļu revīzijas darba grupā.

Deputāte Ingrīda Circene (JV) finanšu ministram vaicāja, vai, ņemot vērā, ka sabiedriskā medija neatkarība un finansējums lielā mērā ir valsts drošības jautājums, daļa no finansējuma varētu tikt sasaistīta ar aizsardzību.

Finanšu ministrs šādu iespējamību noraidīja, pamatojoties uz aizsardzības nozares finansējuma specifiskajiem mērķiem, kurus stingri uzrauga starptautiskie auditori.

Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka no aizsardzības jomas finansējuma sabiedriskie mediji jau saņēmuši līdzekļus vienreizējiem izdevumiem, piemēram, pārvietojamo apraides staciju iegādei.

"Sabiedrisko mediju finansējums nav paredzēts aizsardzības sistēmās, jo tam ir ļoti skaidrs klasifikators," uzsvēra finanšu ministrs.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājs Jānis Siksnis komisijas sēdē minēja, ka piektdien, 26.maijā, paredzēta pēdējā darba grupas sēde, kurā tiek skatīti vienota sabiedriskā medija finansēšanas modeļa jautājumi.

Darba grupa detalizētu atzinumu par iespējamiem scenārijiem, izmaksu sadalījumu, ieguvumiem un sasniedzamajiem rezultātiem Saeimas komisijai un FM varētu iesniegt nākamnedēļ.

Vienlaikus Siksnis norādīja, ka darba grupā visas iesaistītās puses atzinušas, ka tehniski sabiedriskā medija finansēšana no IKP ir iespējama, tostarp šādu iespējamību atzinuši gan Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji, gan FM pārstāvji.

Tomēr, ja ministrijas nostāja ir neatbalstīt medija finansēšanu no IKP, SEPLP ir gatava strādāt arī pie modeļa, kas paredz ienākumu piesaisti no atsevišķa nodokļa, sacīja Siksnis.

Ašeradens pieļāva, ka nodokļu pārskatīšanas darba grupa savu atzinumu varētu sniegt augustā, savukārt līdz tam no plašāka komentāra atturēsies.

Tikmēr Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne atzīmēja, ka mediju apvienošanās un finanšu modeļa maiņa ir savstarpēji cieši saistīti jautājumi, un to skatīšana atsevišķi nav akceptējama.

LETA jau vēstīja, ka otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija turpināja izskatīt sabiedrisko mediju apvienošanas un finansēšanas modeļa maiņas jautājumus.

SEPLP priekšsēdētājs Siksnis 3.maija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē pauda, ka patlaban visas iesaistītās puses, izņemot FM, ir vienisprātis, ka apvienotā medija finansēšanas modelim jābūt līdzīgam aizsardzības jomas finansēšanas modelim, attiecīgi medijiem nodrošinot 0,16% no iekšzemes kopprodukta līdz 2028.gadam.

Vienlaikus Siksnis pauda, ka SEPLP uzrunājis arī ekspertus no Saeimas Juridiskā biroja, Latvijas Bankas, Konkurences padomes, Valsts kontroles, un citiem, un līdzšinējos atzinumos nav norādīti juridiskie šķēršļi vai citas neatbilstības, lai pārtrauktu darbu pie apvienotā medija finansēšanas modeļa maiņas.

Tāpat ziņots, ka Saeima 16.martā konceptuāli atbalstīja grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ar kuriem paredzēts nodrošināt tiesisko pamatu apvienotā sabiedriskā medija darbībai.

Paredzēts, ka vienotais medijs darbu sāks 2025.gada janvārī. Apvienotā uzņēmuma valdes konkurss paredzēts 2024.gada augustā-novembrī.

Sabiedrisko mediju apvienošanai paredzēti 220 600 eiro izdevumi, tostarp personāla izdevumi reorganizācijas veikšanai paredzēti 60 000 eiro un grāmatvedības un lietvedības programmas un datu pārnešanai 48 400 eiro.