Latvijai vienīgajai no Baltijas valstīm šogad prognozē ekonomikas izaugsmi

SEB saglabājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam 0,4% apmērā, vienīgajā no Baltijas valstīm šogad prognozējot ekonomikas izaugsmi, liecina bankas publiskotais jaunākais ekonomikas apskats "Nordic Outlook".

Vienlaikus SEB samazinājusi Latvijas IKP pieauguma prognozi nākamajam gadam no maijā prognozētajiem 2,7% līdz 2,5%, paredzot straujāko izaugsmi starp Baltijas valstīm, bet 2025.gadā banka Latvijā prognozē lēnāko IKP izaugsmi Baltijā - par 2,5%.

SEB palielinājusi Latvijas gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no 9% līdz 9,4%, bet nākamajam gadam prognoze samazināta no 2,9% līdz 2,4%. Savukārt 2025.gadā SEB Latvijā gada vidējo inflāciju prognozē 2% apmērā.

Lietuvas IKP izmaiņu prognozi šim gadam SEB nav mainījusi, joprojām sagaidot ekonomikas kritumu par 0,2%, savukārt ekonomikas pieauguma prognoze nākamajam gadam ir samazināta no 2,7% līdz 1,8%. Vienlaikus 2025.gadā banka Lietuvā prognozē IKP pieaugumu par 3%.

Tajā pašā laikā gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam SEB Lietuvai nav mainījusi, joprojām sagaidot, ka šogad gada vidējā inflācija Lietuvā būs 9%, bet nākamajam gadam prognoze palielināta no 2,6% līdz 2,8%. Savukārt 2025.gadā SEB Lietuvā gada vidējo inflāciju prognozē 2,6% apmērā.

Igaunijas IKP izmaiņu prognoze šim gadam samazināta no maijā prognozētā krituma par 0,4% līdz kritumam 1,8% apmērā, kamēr 2024.gadā SEB šobrīd prognozē Igaunijas IKP pieaugumu par 1,5% pretstatā iepriekš prognozētajiem 2,5%. Vienlaikus 2025.gadā banka Igaunijā prognozē IKP pieaugumu par 3%.

Savukārt gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam palielināta no 9% līdz 9,5%, bet nākamajam gadam - no 2% līdz 4,5%. Vienlaikus 2025.gadā SEB Igaunijā gada vidējo inflāciju prognozē 2,5% apmērā.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka izaugsme šoruden būs vāja, jo mājsaimniecības turpina savilkt jostas. Inflācija krīt, bet lēnīgās pamatinflācijas samazināšanās dēļ centrālās bankas nogaidīs līdz nākamajam gadam pirms sāks likmju samazināšanu. Globālie recesijas riski ir mazinājušies, bet tie joprojām ir būtiski, tāpat ekonomikas perspektīvas apgrūtina ģeopolitiskie satricinājumi, ekstremālie laika apstākļi, tirdzniecības šķēršļu pieaugums un konkurējošas subsīdijas.

"Augstā inflācija un pieaugošās procentu likmes palēninās ekonomisko aktivitāti eirozonā. Gada atlikušajos mēnešos izaugsme eirozonā stagnēs un piedzīvos mērenu atgūšanos nākamgad," norāda Gašpuitis.

Tāpat viņš atzīmē, ka Ķīnas ekonomikas perspektīvas ir pasliktinājušās, bet ASV piedzīvos mīksto nosēšanos. Ārkārtas laika apstākļi ir radījuši jautājumus par to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi, sākot no bada līdz inflācijai un tirdzniecības konfliktu ietekmei. Gaidāmās vēlēšanas ASV, Eiropas Savienībā (ES) un citviet nākamgad var palielināt politiskā riska prēmijas.

Gašpuitis arī min, ka daudzas centrālās bankas ir sasniegušas vai ir tuvu procentu likmju maksimumam. Reālais procentu likmes pieaugums būs vēl vienas galvassāpes centrālajām bankām, kas ietekmēs to monetāro politiku.

Ekonomikas apskatā teikts, ka ASV izvairīsies no lejupslīdes. Tas nāk par labu pasaules ekonomikai un palīdzēs palielināt riska apetīti, lai gan šāda noturība arī uzturēs inflācijas riskus. Savukārt eirozonā situācija būs mazāk optimistiska, īpaši izaugsmes dzinējspēka - Vācijas - ekonomikas nepatikšanu dēļ. Lai arī eirozona varētu piedzīvot mīksto nosēšanos, no vieglas lejupslīdes var arī neizdoties izvairīties.

Tāpat apskatā minēts, ka enerģijas cenu šoka un vājā globālā pieprasījuma ietekmē rūpniecības aktivitāte ir ļoti zema. Mājsaimniecību un rūpniecības apsekojuma rādītāji liecina par lejupslīdi, bet faktiskie rezultāti ir spēcīgāki. Būvniecība un nekustamā īpašuma tirgus ir pakļauts spiedienam, uzturot nenoteiktību ekonomikā. Mājsaimniecības ir saskārušās ar spēcīgu pretvēju, jo reālās algas ir samazinājušās par 5-10%. Patēriņš Eiropā samazinās, bet ASV ir tuvu šai tendencei. Uzkrājumu līmenis gan ASV, gan eirozonā jau ir samazinājies līdz pirmspandēmijas līmenim.

"Nordic Outlook" prognozēts, ka ASV ekonomika šogad pieaugs par 2% un nākamgad par 0,9%, bet eirozonā pieaugums būs par attiecīgi 0,5% un 0,8%.

Finanšu stress ASV un Šveicē ir izzudis, apliecinot pasaules finanšu sektora noturību, teikts apskatā. Inflācija ir palēninājusies, bet no tā, cik strauji tā turpinās krist, būs atkarīga centrālo banku politika, izaugsmes perspektīvas un finanšu tirgi. Otrs jautājums ir darba tirgi, kuru aktivitāte ir bijusi viens no iemesliem ekonomikas līdzšinējai noturībai. Prognozes liecina, ka ir nepieciešams tikai mērens bezdarba pieaugums - aptuveni 0,5 procentpunkti gan ASV, gan eirozonā, lai pietiekami samazinātu spiedienu uz algām un palēninātu inflāciju. Tas ļautu centrālajām bankām sākt brīvākas monetārās politikas īstenošanu.

Galvenie zemākas inflācijas virzītāji ir enerģijas un pārtikas cenas, skaidro Gašpuitis. Vienlaikus vērojams liels lejupvērsts spiediens uz preču cenām kopumā. Dažādi rādītāji liecina ne tikai par cenu pieauguma apstāšanos, bet arī par kritumu. Tomēr pāragri teikt, ka inflācijas problēma beigusies, jo preču cenu kāpums samazinās un var pat kristies, bet tas parasti nenotiek visaptveroši un apjomīgi.

Pakalpojumu sektors joprojām bauda samērā stabilu pieprasījumu, bet prognozējams, ka pieprasījums samazināsies. 2021. un 2022.gadā enerģijas un pārtikas cenas palielināja kopējo inflāciju, bet šobrīd redzams pretējs efekts. Enerģijas un pārtikas cenas saglabāsies krietni virs 2021.gada līmeņa. Laika apstākļiem, klimatam un ģeopolitikai būs nozīmīga ietekme uz inflācijas attīstību.

Tāpat "Nordic Outlook" teikts, ka "OPEC+" ieguves samazināšana ir veicinājusi naftas cenas pieaugumu līdz aptuveni 85 ASV dolāriem par barelu. Naftas ieguvēji vēlas augstu cenu, bet, ja tā kāpj tuvu 100 ASV dolāriem par barelu, palielinās neapmierinātība un spiediens palielināt ieguvi tādās valstīs kā ASV, kas ekonomisku un 2024.gada vēlēšanu dēļ nevēlas augstas benzīna cenas. SEB prognozē, ka "Brent" jēlnaftas cena lielākoties līdz gada beigām paliks ap pašreizējo līmeni. Izaugsmei paātrinoties, tā pieaugs līdz 90 ASV dolāriem par barelu.

Eiropa cenšas iespējami vairāk uzkrāt ziemai - dabasgāzes rezerves šobrīd ir aptuveni 90%, kas ir 10 gadu rekords šim gadalaikam. Ņemot vērā lielākas rezerves, izmaksu samazināšanas pasākumus un atjaunojamās enerģijas paplašināšanos, Eiropa ziemai ir labi sagatavojusies, secināts "Nordic Outlook" apskatā. Tiek prognozēts, ka dabasgāzes cenas vēlu rudenī un ziemā pieaugs, un turpmāk cenas būs ap 40-55 eiro par megavatstundu. Tas ir aptuveni divas reizes vairāk par vēsturiski vidējo cenu, bet būtiski zemāk nekā tika pieredzēts 2022.gada laikā.

"Visdrīzāk centrālās bankas veiksmīgi iegrožos gan inflāciju, gan algu pieaugumu bez smagas ekonomiskās piezemēšanās. Lielākajā daļā ekonomiku IKP pieaugums būs zem potenciāla, tādējādi palīdzot mazināt cenu un algu spiedienu. Rudenī, kad vājināsies darba tirgi un beigsies uzkrājumi, sāksies otrais taupības vilnis," pauž Gašpuitis.

Daudzās valstīs būvniecība saruks un tuvākos divus-trīs ceturkšņus valdīs anēmiska vide, prognozēts ekonomikas apskatā. 2025.gadā, pieaugot ienākumiem un inflācijai tuvojoties ierastajiem līmeņiem, izaugsmes impulss atgūsies. Mājsaimniecībām parādīsies plašākas iespējas, lai panāktu daļu no zaudētā patēriņa. Darba tirgi vājināsies tikai mēreni, ierobežojot izaugsmes potenciālu. Daudzas valstis cīnās ar demogrāfisko situāciju, mājsaimniecību, darba tirgu un finanšu sistēmas noturība ir galvenie nenoteiktības faktori. Ja ekonomikas lejupslīdes riski īstenosies straujāk, lietas var ātri pasliktināties, prognozē Gašpuitis.

Centrālās bankas vēlas nogaidīt un pārliecināties, ka inflācijas lejupslīdes tendence sasniegs izvirzītos mērķus. Likmju samazināšana tiks veikta standarta 25 bāzes punktu soļos, ja vien nenotiek kaut kas ārkārtējs. "Nordic Outlook" prognozēts, ka ASV Federālo rezervju sistēma būs pirmā, kas nākamā gada maijā pazeminās bāzes likmi, un pakāpeniski samazinās tās likmes starpību pret ECB. Līdz 2025.gada beigām gan ASV Federālo rezervju sistēma, gan Eiropas Centrālā banka (ECB) galvenā likme noslīdēs līdz 2,5%. ECB joprojām ir atstājusi iespēju vēl vienam likmju cēlienam septembrī.

Stingrāka globālā monetārā politika ir mazinājusi banku kreditēšanu ASV, eirozonā un citur. Samazinātā kreditēšana neizpaužas kā finanšu sektora stress, kā arī nenorāda uz nespēju kreditēt. Kredītu tirgus pašlaik nerada bažas, neskatoties uz izaicinājumiem komerciālajam nekustamajam īpašumam. Gan ASV Federālo rezervju sistēmas, gan ECB banku kreditēšanas apsekojumi apstiprina, ka kredītu pieprasījums turpinās samazināties. Visticamāk, palielināsies bankrotu skaits, bet no zema līmeņa, prognozēts apskatā. Samazinās naudas piedāvājums ekonomikās, jo centrālās bankas, izņemot Japānu, īsteno politiku, kas veicina to bilances samazināšanos.

Četru lielāko centrālo banku bilanču samazinājums līdz šim ir nedaudz virs 10%, salīdzinot ar pirmspandēmijas līmeni, kas ir ekvivalents samazinājumam par 2,9 triljoniem ASV dolāru. Tomēr naudas piedāvājuma kritums liecina par lielāku virzību uz normalitāti. Augstās inflācijas dēļ fiskālās politikas veidotājiem ir ierobežotas manevru iespējas, neskatoties uz vājo ekonomikas izaugsmi.

Apskatā teikts, ka satraucošs aspekts ir risks, ka aktīvā fiskālā un pēdējo gadu monetārās stimulēšanas politika pieradinājušas mājsaimniecības un uzņēmumus pie atbalsta. Ja tā, tad mājsaimniecības un uzņēmumi var būt mazāk piesardzīgi kā ierasts. Tas var būt viens no iemesliem, kāpēc, piemēram, patēriņš un mājokļu cenas pēdējā laikā nav piedzīvojušas būtiskas korekcijas.

Apskatā teikts, ka arī Baltijas ekonomikās eksports un rūpnieciskā aktivitāte samazinās, ko ietekmē sarežģījumi galvenajos eksporta tirgos, īpaši Eiropā, un piesardzīgo uzņēmēju investīciju aktivitāte. Privātais patēriņš vēl izjūt augstās inflācijas ietekmi, kaut tā strauji mazinās. Tādēļ sagaidāms, ka bezdarbs nedaudz pieaugs. Straujais algu kāpums ļaus turpmāk pirktspējai pakāpeniski atgūties.