"Swedbank" visās trijās Baltijas valstīs šogad sagaida IKP kritumu

"Swedbank" visās trijās Baltijas valstīs šogad sagaida iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu, liecina publiskotais bankas jaunākais ekonomikas apskats.

Tostarp Latvijas ekonomikā "Swedbank" atbilstoši jaunākajām prognozēm šogad sagaida kritumu par 0,4% pretstatā augustā prognozētajam pieaugumam par 0,3%. Vienlaikus 2024.gadam Latvijas IKP pieauguma prognoze samazināta no 1,7% līdz 1,4%, bet 2025.gadam IKP izaugsmes prognoze samazināta no 2,8% līdz 2,5%.

Tajā pašā laikā "Swedbank" nav mainījusi Latvijas gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam, saglabājot to 9% apmērā un prognozējot lēnāko patēriņa cenu kāpumu starp Baltijas valstīm. 2024.gadam Latvijas gada vidējās inflācijas prognoze samazināta no 2% līdz 1,8%, kamēr 2025.gadam gada vidējās inflācijas prognoze saglabāta 2,5% apmērā.

Igaunijā "Swedbank", pēc jaunākajām prognozēm, sagaida lielāku kritumu ekonomikā, nekā tika lēsts augustā, vienlaikus prognozējot straujāko kritumu starp Baltijas valstīm. Bankas ekonomisti prognozē, ka Igaunijas IKP šogad samazināsies par 2,5% pretstatā iepriekš prognozētajam kritumam 2% apmērā. 2024.gadam Igaunijas IKP pieauguma prognoze samazināta no 2% līdz 0,7%, bet 2025.gadam - no 3% līdz 2,3%.

Gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam Igaunijā samazināta no 9,8% līdz 9,5%, 2024.gadam gada vidējās inflācijas prognoze samazināta no 4,3% līdz 3,8%, bet 2025.gadam gada vidējās inflācijas prognoze saglabāta 2,4% apmērā.

Savukārt Lietuvas IKP krituma prognozes šim gadam nav mainīta. Šogad Lietuvā, pēc "Swedbank" prognozētā, gaidāms IKP kritums par 0,3%, kamēr nākamajam gadam ekonomikas pieauguma prognoze samazināta no 1,5% līdz 1,2%, bet 2025.gadam - no 2,3% līdz 2%.

Tajā pašā laikā Lietuvā gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam saglabāta 9,4% apmērā, 2024.gadam Lietuvā gada vidējā inflācija prognozēta saglabāta 1,8% apmērā, bet 2025.gadam - saglabāta 2,5% apmērā.

Bankā norāda, ka Latvija un lielākā daļa Eiropas ekonomiku ir stagnācijā. Inflācija jau ir tuvu pie vēlamajiem 2%, taču Eiropas Centrālā banka (ECB) vēl saglabās procentu likmes esošajā līmenī, lai pārliecinātos, ka inflācija būs noturīgi zema arī nākotnē.

"Augstā naudas cena bremzē ekonomiku, un straujāka atkopšanās gaidāma vien pēc tam, kad nākamā gada aprīlī ECB likmes sāks mazināt. Skats uz partnervalstu un Latvijas ekonomikām nākamajos gados ir pasliktinājies. Prognozējam, ka pēc 0,4% krituma šogad, Latvijas IKP augs vien par 1,4% un 2,5% attiecīgi 2024. un 2025.gadā," atzīmē bankā.

"Swedbank" pārstāvji atzīmē, ka globālās izejvielu, enerģijas un pārvadājumu cenas šobrīd ir krietni zem "pīķiem", un ziema daudzu izmaksu ziņā nebūs tik grūta kā pērn. Tādējādi inflācija eirozonā jau noslīdējusi līdz 2,9%, bet Latvijā oktobrī bija pat vēl zemāka, proti, 2,1%. Tomēr iekšējais cenu spiediens ekonomikā joprojām ir augsts.

Pamatinflācija, kas raksturo cenu līmeņa izmaiņas, izslēdzot ļoti svārstīgās enerģijas un pārtikas komponentes, joprojām ir virs 4% eirozonā un 7% Latvijā.

"Tas nozīmē, ka ECB darbs līdz galam padarīts vēl nav. Likmes tiks turētas augstajā šā brīža līmenī līdz nākamā gada aprīlim. Tad pamatinflācija būs uz izteikti lejupvērstas takas, ekonomika jau ilgstoši būs bijusi vārga, darba tirgū redzēsim bezdarba kāpumu. Īsāk - makroekonomikas rādītāji kopumā nākamā gada aprīlī jau signalizēs, ka inflācija vairs nav lielākais ekonomikas drauds. Likmes turpinās sarukt arī 2025.gadā, noguldījumu iespējas uz nakti likmei samazinoties līdz 1,75%. Tātad nauda būs lētāka, bet pie negatīvām likmēm neatgriezīsimies. Līdzīga dinamika gaidāma arī aizņēmējiem svarīgajās EURIBOR likmēs," skaidro bankā.

Vienlaikus bankā norāda, ka lielākās bažas nākamā gada pirmajā pusē būs par ekonomikas stāvokli. Eiropā arī 2024.gads kopumā būs raksturojams kā stagnācijas gads. Pēc švakā 2023.gada, kad IKP kāpumu eirozonā banka lēš 0,4% apmērā, ekonomika 2024.gadā augs vien par 0,2%, bet otrā gada pusē, uz likmju samazināšanas fona, jau varēs vērot straujākus izaugsmes tempus, kas tad palīdzēs atgūties arī Baltijas valstu ekonomikām.

"Latvijā ekonomika ir stagnācijā - šogad prognozēts 0,4% kritums IKP. Situācija pie mums ir līdzīga kā Lietuvā (-0,3% 2023.gadā), bet nedaudz labāka kā Igaunijā (-2,5%), kur jau septiņus ceturkšņus pēc kārtas vērojama lejupslīde.

Patēriņš nav spēcīgs, bet šobrīd nav arī vērojams ļoti straujš tā kritums," min bankas pārstāvji.

"Swedbank" pārstāvji skaidro, ka mazumtirdzniecība sarūk gan pārtikas, gan nepārtikas sadaļās, bet pakalpojumu pusē ir drīzāk sabremzējušies pieauguma tempi. "Swedbank" karšu dati, kas koriģēti ar cenu izmaiņām, liecina, ka pēdējos mēnešos, salīdzinājuma ar pērno gadu, turpināja augt iegādātie elektronikas apjomi, klienti vairāk izmantojuši izglītības pakalpojumus un nodevušies hobijiem, vairāk apmeklēti restorāni. Nemainīgi saglabājušies frizieru un skaistumkopšanas salonu apmeklējumi. Iedzīvotāji mazāk dodas ceļojumos, nakšņo viesnīcās, uzlabo mājokli.

"Vairākos aspektos sliktākais punkts jau ir pāri. Augstās cenas bremzē patēriņu, bet labā ziņa - pēdējos mēnešos pat redzams neliels vispārējā cenu līmeņa sarukums, kas nozīmē, ka situācija stabilizējas. Cenu kritumi tikuši novēroti gan mājokļa izmaksās, gan pārtikas cenās, gan pat pakalpojumu cenās. Tomēr ilgstošu un visaptverošu deflāciju mēs neprognozējam - cenas pēc 9% kāpuma šogad, augs par ļoti mēreniem 1,8% un 2,5% attiecīgi 2024. un 2025.gadā," min bankā.

Pēc bankā skaidrotā, patēriņu balstīs tas, ka ir jau redzama atkopšanās pirktspējā. Algas aug strauji - šogad prognozēts kāpums par 11,5%, kam sekos 8% un 7,5% kāpums tuvākajos gados. "Spēcīgs algu kāpums un zema inflācija ir labas ziņas darba ņēmējam," norāda bankā, piebilstot, ka reālā alga pēc pērnā gada straujā krituma jau šā gada vidū sākusi augt, bet iepriekšējo pīķi algas pirktspēja sasniegs vien nākamā gada otrajā pusē.

Bankā atzīmē, ka patēriņa atgūšanos kavēs nelielā pasliktināšanās darba tirgū, kas prognozējama šā gada nogalē un 2024.gada pirmajā pusē.

"Līdz šim bezdarbs saglabājies zems. Tomēr uzņēmēji sastopas ar rūkošu pieprasījumu, cenas vairs celt nevar, bet spiediens celt algas saglabājas liels, un nesen uzkrātā peļņas "tauku kārtiņa" sākusi dilt. Tas viss liek domāt, ka vakanču būs mazāk, un no kādiem darbiniekiem var nākties atvadīties. Bezdarba kāpums gan tiek prognozēts salīdzinoši ļoti neliels - darba meklētāju īpatsvars sasniegs 6,8% augstākajā punktā 2024.gada sakumā. Bet jau sākot no nākamā gada vidus darba tirgus situācija atkal palēnām uzlabosies," norāda "Swedbank" pārstāvji.

Tāpat bankā min, ka šogad redzams straujš kritums Latvijas preču eksportā, ko nosaka pasaules tirdzniecības sabremzēšanās, kā arī vārga būvniecība un mājokļu tirgus partnervalstu ekonomikās. Apstrādes rūpnieku skats tuvāko mēnešu eksporta pasūtījumiem nav uzlabojies, kā arī pakalpojumu eksports, kas iepriekš balstīja ekonomiku, pēdējā laikā vairs neaug. Līdz ar to eksports kopumā šogad sarūk. Lai gan nākamā gada otrajā pusē atkopšanās atsāksies, eksports 2024.gadā joprojām veidos mazāku pozitīvo pienesumu ekonomikai, nekā ir pierasts redzēt.

"Investīcijās visas cerības ir uz publisko sektoru, kas šogad palīdzējis būvniecībai uzrādīt spēcīgus izaugsmes tempus. Eiropas Savienības (ES) fondi turpinās straujāk ieplūst ekonomikā arī nākamgad, kas ļauj cerēt, ka biznesa cikla vājuma brīdī publiskās investīcijas kalpos kā zināms ekonomikas balsts. Privātās investīcijas uz ģeopolitikas, neskaidrības un augsto procentu likmju fona vājinās, un prognozējam, ka atkopšanās tajās sāksies nākamā gada vidū - līdz ar ECB politikas maiņu zemāku procentu likmju virzienā," norāda bankas pārstāvji.

"Swedbank" pārstāvji arī atzīmē, ka šis laiks ar stagnējošu ekonomiku, augstas inflācijas riskiem, ECB strauji celtajām procentu likmēm, no tā izrietošajiem paaugstinātajiem kredītmaksājumiem un banku peļņu kā "dadzi acī" drīz beigsies.

"Nākamgad biznesa cikls lēnām atgriezīsies atkopšanās fāzē. Tad fokusā atkal būtu jābūt tēmām par jaunu tirgu iekarošanu, konkurētspējas veicināšanu, produktivitātes audzēšanu, investīciju kāpumu un straujāku kreditēšanu. Pastāv risks, ka hipotekāro kredītņēmēju atbalstam šobrīd virzītie, datos nebalstītie likumdošanas grozījumi pasliktinās investoru biznesa vides novērtējumu, samazinās uzņēmējdarbības vides prognozējamību un kavēs nākotnes kreditēšanu. Tā nebūs īstā recepte investīciju veicināšanai un straujas ilgtermiņa izaugsmes nodrošināšanai Latvijā," uzsver bankā.