Grieķija

Vakar Briselē Grieķijas valdības prezentētais piedāvājums tautsaimniecības glābšanai ir pilnveidojams, taču tas dod cerību panākt vienošanos ar Eiropas Savienības (ES) institūcijām, sarunā ar aģentūru LETA teica Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis (V).

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible pirmdien pirms Briselē gaidāmās eirozonas ārkārtas sanāksmes sniedzis pesimistisku novērtējumu Grieķijas jaunajiem reformu plāniem, norādot, ka tajos novērojami maz jaunumu.

Pirmdien plānotā eirozonas līderu ārkārtas sanāksme par situāciju Grieķijā nebūs "pēdējais solis" Grieķijas parādsaistību krīzē, piektdien paziņojis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Lielbritānija piektdien norādīja, ka tai jābūt gatavai visļaunākajam scenārijam, ņemot vērā riskus Grieķijai izstāties no eirozonas bez vienošanās panākšanas ar starptautiskajiem kreditoriem.

Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs atzinis, ka Grieķija esot gatava "smagiem kompromisiem", kas paredz jaunu piekāpšanos starptautiskajiem aizdevējiem.

Grieķijas, Vācijas un Francijas līderi ceturtdienas rītā vienojušies pastiprināt centienus rast vienošanos par Grieķijas parādu krīzes risinājumu, tomēr nekāds izrāviens sarunās nav panākts.

Pārrunās par Grieķijas parādsaistību krīzi panākts nopietns progress, taču daudz vēl nepieciešams sasniegt, otrdien norādīja Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Pjērs Moskovisī.

Iespēja, ka Grieķija aiziet no eirozonas, pastāv, taču tas nenozīmēs Eiropas vienotās valūtas galu, ceturtdien atzina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda.

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien apslāpēja Grieķijas cerības par drīzu glābšanas programmas vienošanās panākšanu, uzsverot, ka pārrunās starp Atēnām un valsts kreditoriem nepieciešams panākt lielāku progresu.

Eiropas Savienības Austrumu partnerības samitu, kas šodien sāksies Rīgā, Francijas un Vācijas līderi gatavojas izmantot, lai pārliecinātu Grieķiju, ka līdz mēneša beigām nepieciešams panākt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem. ES amatpersonas vēstījušas, ka sarunās vērojams zināms progress, taču tās uz priekšu virzās ļoti lēni, jo Atēnas nav gatavas nepieciešamajiem kompromisiem. Taču laika nav palicis daudz – jūnija sākumā Grieķijai jāveic kārtējās parādu daļas atmaksa Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), bet naudas tam nav.

Vai Grieķija patiešām ir gatava sagraut Eiropas Savienības valstu vienotību, vai arī premjers Aleksis Ciprs tikai vēlas demonstrēt savam elektorātam, ka visiem spēkiem cenšas pildīt priekšvēlēšanu solījumus? Atbildes uz šiem jautājumiem, iespējams, tiks saņemtas šodien, kad A. Ciprs viesosies pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina.

Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis svētdien apstiprināja, ka Grieķija savlaicīgi veiks nākamo maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) un ievēros savas parādsaistības. Grieķijai līdz 9.aprīlim jāveic parāda atmaksa 450 miljonu eiro apmērā, raisot bažas par Grieķijas spējām veikt maksājumu.

Eirozonas dalībvalstu finanšu ministri otrdien apstiprinājuši Grieķijas lūgumu pagarināt valsts palīdzības programmas pagarināšanu uz četriem mēnešiem, paziņojis Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).

Līdz šim vakaram Grieķijas valdība apņēmusies starptautiskos kreditorus iepazīstināt ar savu reformu plānu. Ja tas aizdevējus apmierinās, aizdevuma programma tiks pagarināta vēl uz četriem mēnešiem, mazinot satraukumu par Grieķijas iespējamo bankrotu un izstāšanos no eiro zonas. Tomēr ir skaidrs, ka tas ir tikai pagaidu risinājums, turklāt premjera Alekša Cipra kreisajai valdībai, par spīti uzvarošajiem paziņojumiem, jau drīzumā nāksies tautai skaidrot, kādēļ netiek pildīti priekšvēlēšanu solījumi.

Grieķijas iedzīvotāji no valsts bankām pēdējo 48 stundu laikā izņēmuši savus noguldījumus vairāk nekā divu miljardu eiro apmērā, piektdien vēsta radiostacija "Skai".

Grieķija lūgs Eiropas Savienībai (ES) pagarināt aizdevumu programmas termiņu bez nepieciešamības ievērot iepriekšējā glābšana plāna bargos nosacījumus, vēsta mediji.

Līdz šim Grieķija bija viena no paklausīgākajām ES grūtdienēm. Pie varas bija valdības, kuras veidoja Valdim Dombrovskim līdzīgi kloni. Labējās valdības pēdējos gados centās iepotēt grieķos vainas apziņu par valsts milzīgo parādu: ir atbildīgi grieķi, tikai un vienīgi grieķi.

Vācija kategoriski noraidījusi Grieķijas jaunā premjerministra Alekša Cipra prasību samaksāt kompensāciju par zaudējumiem, ko Grieķijai no 1941. līdz 1944. gadam nodarīja nacistiskās Vācijas okupācija. Pēc Berlīnes amatpersonu domām, šī vēstures lappuse jau esot pāršķirta – visticamāk, jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad Vācija izmaksājusi reparācijas savulaik okupētajām Eiropas valstīm, bet pavisam noteikti 1990. gadā valsts atkalapvienošanās procesa laikā.

Grieķijas izstāšanās no eirozonas varētu izraisīt Eiropas vienotās valūtas savienības sabrukumu kā kāršu namiņam, brīdina valsts finanšu ministrs Janis Varufakis.