Tusks: Panākta vienošanās par Grieķijas glābšanu [papildināts]

© scanpix.ee

Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, pirmdien paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

"Eirozonas samitā panākta vienbalsīga vienošanās. Viss ir gatavs, lai īstenotu Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) programmu Grieķijai ar nopietnām reformām un finanšu atbalstu," pavēstīja Tusks, norādot uz eirozonas glābšanas fondu, kas pārraudzīs jau trešo Grieķijas palīdzības programmu.

Eirozonas līderi pirmdienas naktī izvērtēja iespējas par vienošanās panākšanu Grieķijas krīzes atrisināšanai pēc tam, kad Atēnām tika izteikts ultimāts pieņemt bargas ekonomikas reformas vai kļūt par pirmo valsti, kas izstātos no eirozonas.

"Šis lēmums sniedz Grieķijai iespēju izvairīties no sociālām un politiskām sekām, kas rastos negatīva iznākuma rezultātā," preses konferencē norādīja Tusks. "Būs nepieciešams ievērot bargus nosacījumus."

"Mums bija tikai viens uzdevums - panākt vienošanos. Pēc 17 stundas ilgušām pārrunām mēs to beidzot esam panākuši," sacīja Tusks. "[Eirozonas valstu] līderi ir principā vienojušies, ka viņi ir gatavi sākt pārrunas par ESM programmu, kas, citiem vārdiem sakot, nozīmē turpmāku atbalstu Grieķijai."

Tusks pavēstīja, ka Grieķijai būs jāievēro bargi nosacījumi jaunās programmas ietvaros, kuru vēl nepieciešams apstiprināt vairāku valstu parlamentiem, tostarp Grieķijas parlamentam. Līdzko tiks panākts šāds apstiprinājums, pārrunas varēs oficiāli sākties.

"Šis lēmums sniedz Grieķijai iespēju atgriezties uz ceļa ar Eiropas partneru palīdzības atbalstu. Es atzinīgi novērtēju progresu un Grieķijas konstruktīvo nostāju, kas palīdz atjaunot uzticību starp eirozonas partneriem," sacīja Tusks.

Viņš arī norādīja, ka eirozonas finanšu ministri sadarbosies ar institūcijām, lai ātri turpinātu pārrunas, un rīkos steidzamas diskusijas par pagaidu finansējuma nodrošināšanu Grieķijai.

Taču daži eirozonas valstu līderi brīdina, ka šis ir tikai vienošanās plāns, viņiem joprojām paužot neapmierinātību ar Grieķijas attieksmi sešus mēnešu ilgušajās pārrunās.

"Eiropa pieņēmusi lēmumu par ceļvedi. Tagad viss atkarīgs no realizācijas," uzsver Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass.

Kā ziņots, Eirozonas finanšu ministri svētdien Briselē vienojās izvirzīt Grieķijai vairākus stingrus noteikumus sarunu sākšanai par jaunas aizdevuma programmas piešķiršanu, cita starpā pieprasot, lai Atēnas jau līdz trešdienai, 15.jūlijam, ievieš daļu no apsolītajām reformām.

Eirozonas priekšlikumos uzstāts, ka Starptautiskajam Valūtas fondam jāiesaistās turpmākajā palīdzības sniegšanā un ka Grieķijai jāprivatizē aktīvi līdz 50 miljardu eiro apmērā.

Atēnām būtu jātur trasta fondā Luksemburgā iespējamai privatizācijai paredzētus Grieķijas aktīvus 50 miljardu eiro vērtībā, lai to pārdošanas ieņēmumus izmantotu parādu nomaksai.

Pasaulē

Igaunija 2026.gadā varētu koncentrēties uz aktīvā dienesta attīstību un būtiski samazināt jauniesaukto skaitu nolūkā uzlabot karaklausības kvalitāti, ierosinājis Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālmajors Andruss Merilo.

Svarīgākais