No grieķiem prasa aizvien vairāk
Pēc pagājušās nedēļas nogalē notikušās eirozonas finanšu ministru (Eirogrupas) un starptautisko kreditoru tikšanās Grieķija joprojām saglabāja cerības neatstāt eirozonu un trīs gadu laikā saņemt vēl vienu aizdevumu līdz pat 86 miljardu eiro apjomā.
Tiesa, par krietni augstāku cenu jeb ievērojami stingrākiem taupības pasākumiem. Eirozonas līderu apspriede, kurai bija jāapstiprina iespējamās vienošanās nosacījumi, kā jau ierasts, ievilkās līdz vēlai vakara stundai, bet eirooptimisti par labu zīmi uzskatīja faktu, ka atcelts visu 28 ES valstu līderu samits – tam būtu nācies spriest par Grieķijas izslēgšanu ne tikai no eirozonas, bet arī visas savienības.
No vilka bēgot, lācim uzskrējuši – tā, šķiet, raksturojama Grieķijas kreisās valdības avantūra, rīkojot referendumu, kurā iedzīvotāju vairākums prognozējami noraidīja starptautisko aizdevēju prasības jaunas finansiālās palīdzības sniegšanai. Izrādījies, ka Grieķijas premjeram Aleksim Cipram patiešām nav bijis baumu apvītā B plāna (jeb aizdevuma saņemšana no Krievijai vai Ķīnas), un tagad finansiālajā stūrī iedzītajai Grieķijai nāksies piekrist daudz skarbākiem jostu savilkšanas pasākumiem nekā tie, kuri tika noraidīti referendumā.
Kā jau solījis, A. Ciprs pagājušās nedēļas nogalē iesniedza aizdevējiem jaunus priekšlikumus par Grieķijas finansiālās un ekonomiskās situācijas uzlabošanu, kas naktī uz sestdienu pēc diezgan dramatiskām debatēm tika apstiprināti valsts parlamentā. Taču sestdien, sākoties Eirogrupas sēdei, kļuva skaidrs, ka šis plāns, kas jau tā bija skarbāks par referendumā noraidīto, neapmierina eirozonas finanšu ministrus. Neoficiāla informācija liecina, ka no detektīvfilmām pazīstamā sliktā policista lomā uzstājās Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible, kurš esot mudinājis Grieķiju uz pieciem gadiem izslēgt no eirozonas – kamēr tā sakārtos savus parādus. Savukārt, Francijas un dažu citu valstu ministri spēlējuši labo policistu lomu, piedāvājot Grieķijai «vēl mazliet piekāpties».
Eirogrupas kārtējās ārkārtas sēdes sausais atlikums, kā vēsta ziņu aģentūra Reuters, ir daudz skarbāki reformu plāni, kas cita starpā paredz pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšu līdz 23%, krietni stingrākus nodokļu iekasēšanas nosacījumus, starptautisku organizāciju uzraudzībā veiktu privatizāciju un vēl virkni ilgtermiņa pasākumu, kas atstās negatīvu iespaidu uz Grieķijas iedzīvotāju labklājību. Somijas finanšu ministrs Aleksandrs Stubs skaidrojis, ka šis plāns Grieķijas parlamentam jāapstiprina līdz trešdienai un tikai pēc tam varēšot sākties konstruktīvas sarunas par kārtējā aizdevuma piešķiršanu.
BBC vēsta, ka Grieķijas delegācija, kuru vadīja jaunais finanšu ministrs Eiklīds Cakalots, paudusi gatavību piekrist daļai kreditoru prasību, tomēr Eirogrupas vadītājs Jerūns Deiselblūms pirms valstu līderu tikšanās norādījis, ka savstarpēja sapratne panākta «vien par 90%», bet pārējais esot samita dalībnieku ziņā. Sēde, kas sākās pievakarē pēc Latvijas laika, drīz vien tika pārtraukta, lai sarīkotu eirozonas valstu līderu diskusijas. To laikā avīze The Guardian publicēja interesantu grafiku. No tā izriet, ka tikai Spānija, Francija un Itālija vēlas Grieķijas palikšanu eirozonā par katru cenu. Savukārt deviņas valstis – Somija, Latvija, Lietuva, Vācija, Slovākija, Austrija, Nīderlande, Beļģija un Malta – esot gatavas tam, ka Grieķijai nāksies pamest eirozonu.