Eiropas valdības saskārušās ar grūtībām izvēlēties no vairākām sarežģītām iespējām, lai palīdzētu Grieķijai ievērot tās īstermiņa finansēšanas vajadzības, kamēr valsts gaida jaunās glābšanas programmas noformēšanu, otrdien paziņoja amatpersonas.
Lielbritānija jau paziņojusi, ka tā iebildīs pret jebkādu līdzekļu nodrošināšanu pagaidu finansējumam, lai nodrošinātu Grieķijai iespēju veikt vairākus vērienīgus parādsaistību maksājumus.
"Visām piedāvātajām iespējām ir trūkumi, likumīgi iebildumi," norādīja Eirogrupas prezidents un Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms, kurš Briselē ticies ar saviem Eiropas kolēģiem.
Somijas finanšu ministrs Aleksandrs Stubs sacīja, ka "būtu sarežģīti jebkurai dalībvalstij nodrošināt jaunus finanšu līdzekļus bez nosacījumiem."
"Taču es nekad nenovērtēju par zemu Eiropas juristu un ekonomistu iespējas rast risinājumu," piebilda Stubs.
Eirozonas dalībvalstu līderi pirmdien panāca vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, kas ietver bargas reformas un kurai nepieciešams līdz trešdienai saņemt Grieķijas parlamenta balsojumu par svarīgiem taupības pasākumiem.
Taču būs nepieciešamas vairākas nedēļas, lai šo vienošanos noformētu un realizētu, bet Grieķijas kreditori lēš, ka Atēnām nepieciešami 12 miljardi eiro, lai spētu nodrošināt valsts darbību līdz augusta vidum.
Nākamajā pirmdienai Grieķijai arī jāatmaksā Eiropas Centrālajai bankai (ECB) 4,2 miljardi eiro un defolts liktu ECB pārtraukt ārkārtas likviditātes nodrošināšanu, kas uztur Grieķijas banku darbību.
Grieķija jau pirmdien nespēja veikt pēdējās divās nedēļās otru parādsaistību maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), kopējam nokavēto maksājumu apjomam sasniedzot divus miljardus eiro.
Tikmēr Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns paziņojis, ka pretosies jebkuriem mēģinājumiem izmantot Eiropas Savienības (ES) glābšanas fonda līdzekļus, lai nodrošinātu Grieķijai pagaidu finansējumu.
Lielbritānijas premjers Deivids Kemerons jau 2010.gadā paziņoja par vienošanos, ka ārkārtas fonds, kurā piedalās visas 28 dalībvalstis un kas pazīstams kā Eiropas Finanšu stabilizācijas fonds (EFSF), vairs netiks izmantots eirozonas valstu glābšanai pēc tam, kad tas tika izmantots, lai palīdzētu Īrijai un Portugālei.
Mediji vēsta, ka Francija, kā arī Eiropas Komisija ierosinājusi vērsties pie šī fonda.
Savukārt kāds cits ierosinājums, ko izteicis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible, paredz Grieķijai izsniegt parādzīmes, lai samaksātu pensijas un citus iekšzemes rēķinus.
Tāpat tiek apsvērti ierosinājumi nodrošināt divpusējus aizdevumus no citām eirozonas valstīm vai nodot 3,5 miljardus eiro, kas peļņā gūti no ECB īpašumā esošajām Grieķijas obligācijām.