Grieķija

Pārtraucot sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem un izsludinot referendumu par viņu nosacījumu pieņemšanu, Grieķijas valdība ir spērusi platu soli pretim defoltam – 30. jūnijā tai jāatmaksā 1,6 miljardu eiro liels aizdevums Starptautiskajam Valūtas fondam, taču naudas šim mērķim nav. Tomēr gan grieķu, gan Eiropas amatpersonas skaidro, ka parāda atmaksas termiņa neievērošana nenozīmē automātisku Grieķijas aiziešanu no eiro zonas – jāatgādina, ka šis process nekādos dokumentos nav definēts, dodot vaļu visdažādākajām interpretācijām. Citiem vārdiem sakot, politiķi dara visu iespējamo, lai Grexit tomēr nenotiktu.

Eirozonas finanšu ministri sestdien trīs stundas ilgās sarunās Briselē vienojušies, ka palīdzība Grieķijai netiks pagarināta pēc 30.jūnija, paziņojis Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms.

Grieķijas finanšu problēmu risināšana katram Latvijas iedzīvotājam izmaksās 64 eiro, šodien savā iknedēļas preses konferencē norādīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs, valdības koalīcijā ietilpstošās Zaļo un zemnieku savienības sadarbības partijas "Latvijai un Ventspilij" vadītājs Aivars Lembergs, aicinot Latvijas iedzīvotājus apzināties, ka arī mūsu valsts izjutīs šo problēmu risināšanu.

Grieķija dreifē prom no eirozonas, tā savā tvitera kontā norises Grieķijā komentē bijušais Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs naktī uz sestdienu paziņojis, ka 5.jūlijā valstī tiks rīkots referendums jautājumā par to, vai Grieķijai jāpieņem starptautisko kreditoru nosacījumi attiecībā uz finansiālo palīdzību. Sestdien par šo priekšlikumu ārkārtas sēdē balsos parlaments.

Atēnas piektdien noraidīja kreditoru pēdējos priekšlikumus par piecu mēnešu pagarinājumu12 miljardu eiro tautsaimniecības glābšanas programmai, skaidrojot, ka kopā ar to pieprasītās reformas veicinātu recesiju, turklāt finansējums ir nepietiekams.

«Tagad vai nekad» – šāds noskaņojums vakar valdīja gan Atēnās, gan Briselē, kur uz kārtējām sarunām ar starptautiskajiem kreditoriem ieradās Grieķijas premjers Aleksis Ciprs.

Vakar Briselē Grieķijas valdības prezentētais piedāvājums tautsaimniecības glābšanai ir pilnveidojams, taču tas dod cerību panākt vienošanos ar Eiropas Savienības (ES) institūcijām, sarunā ar aģentūru LETA teica Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis (V).

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible pirmdien pirms Briselē gaidāmās eirozonas ārkārtas sanāksmes sniedzis pesimistisku novērtējumu Grieķijas jaunajiem reformu plāniem, norādot, ka tajos novērojami maz jaunumu.

Pirmdien plānotā eirozonas līderu ārkārtas sanāksme par situāciju Grieķijā nebūs "pēdējais solis" Grieķijas parādsaistību krīzē, piektdien paziņojis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Lielbritānija piektdien norādīja, ka tai jābūt gatavai visļaunākajam scenārijam, ņemot vērā riskus Grieķijai izstāties no eirozonas bez vienošanās panākšanas ar starptautiskajiem kreditoriem.

Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs atzinis, ka Grieķija esot gatava "smagiem kompromisiem", kas paredz jaunu piekāpšanos starptautiskajiem aizdevējiem.

Grieķijas, Vācijas un Francijas līderi ceturtdienas rītā vienojušies pastiprināt centienus rast vienošanos par Grieķijas parādu krīzes risinājumu, tomēr nekāds izrāviens sarunās nav panākts.

Pārrunās par Grieķijas parādsaistību krīzi panākts nopietns progress, taču daudz vēl nepieciešams sasniegt, otrdien norādīja Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Pjērs Moskovisī.

Iespēja, ka Grieķija aiziet no eirozonas, pastāv, taču tas nenozīmēs Eiropas vienotās valūtas galu, ceturtdien atzina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda.

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien apslāpēja Grieķijas cerības par drīzu glābšanas programmas vienošanās panākšanu, uzsverot, ka pārrunās starp Atēnām un valsts kreditoriem nepieciešams panākt lielāku progresu.

Eiropas Savienības Austrumu partnerības samitu, kas šodien sāksies Rīgā, Francijas un Vācijas līderi gatavojas izmantot, lai pārliecinātu Grieķiju, ka līdz mēneša beigām nepieciešams panākt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem. ES amatpersonas vēstījušas, ka sarunās vērojams zināms progress, taču tās uz priekšu virzās ļoti lēni, jo Atēnas nav gatavas nepieciešamajiem kompromisiem. Taču laika nav palicis daudz – jūnija sākumā Grieķijai jāveic kārtējās parādu daļas atmaksa Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), bet naudas tam nav.

Vai Grieķija patiešām ir gatava sagraut Eiropas Savienības valstu vienotību, vai arī premjers Aleksis Ciprs tikai vēlas demonstrēt savam elektorātam, ka visiem spēkiem cenšas pildīt priekšvēlēšanu solījumus? Atbildes uz šiem jautājumiem, iespējams, tiks saņemtas šodien, kad A. Ciprs viesosies pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina.

Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis svētdien apstiprināja, ka Grieķija savlaicīgi veiks nākamo maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) un ievēros savas parādsaistības. Grieķijai līdz 9.aprīlim jāveic parāda atmaksa 450 miljonu eiro apmērā, raisot bažas par Grieķijas spējām veikt maksājumu.