Grieķijas referenduma dalībnieki neapzinājās, ka, balsojot pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, viņi ir spēruši soli tuvāk aiziešanai no eirozonas, vērtējot referenduma rezultātus, aģentūrai LETA sacīja sociologs Aigars Freimanis.
"Viņi neapzinājās, ko dara, uz to ziņu fona, kas nāca no finanšu sektora," vērtē sociologs un piebilst, ka paši grieķi savu lēmumu vērtē kā brīvības demonstrāciju un drosmi. Tomēr savā pēcreferenduma eiforijā daļa no viņiem nav sapratuši, ka Grieķija var nonākt dramatiskā situācijā, piebilda Freimanis.
Freimanis uzskata, ka grieķu izpratni par situāciju un līdz ar to arī referenduma iznākumu ietekmēja "manipulatīvais formulējums", kurš, ņemot vērā pasaulē pieņemto referendumu praksi, ir dīvains. Formulējuma teikumā bija 70 vārdi, divas jautājuma zīmes, bet pašā priekšā vārds - "nē", norāda eksperts.
Šāds formulējums jau sākotnēji tika vērsts uz to, lai panāktu vēlamo rezultātu. Freimanis uzskata, ka par to Grieķijas valdība bija parūpējusies, īpašu akcentu liekot uz to sabiedrības daļu, kas ir atkarīga no valsts budžeta - pensiju un pabalstu saņēmēji, kā arī valsts sektorā strādājošie.
Vērtējot "par" un "pret" attiecību, Freimanis norādīja, ka daļa grieķu saprata referenduma iznākuma sekas, tomēr viņiem bija grūti pārliecināt to daļu, kura nevēlējās pieņemt starptautisko aizdevēju prasības. Savukārt, runājot par tiem, kuri referendumā nepiedalījās vispār, sociologs norādīja, ka daļa šo cilvēku nespēja izšķirties, jo atbildības nasta bijusi pārlieku liela, kā arī, balsojot par, viņiem būtu jāveic dažādas reformas, kas atstātu ietekmi uz iedzīvotājiem.
Jau vēstīts, ka svētdien referendumā 61,31% grieķu nobalsoja pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs uzrunā nacionālajā televīzijā sacīja, ka referendums devis mandātu nevis pret Eiropu, bet par "ilgtspējīgu risinājumu".
Ciprs paziņoja, ka ir gatavs turpināt sarunas, bet atzina, ka viegla risinājuma nebūs.
Daudzi Eiropas politiskie līderi pirms referenduma izteicās, ka balsojums būtībā ir ne tikai par kreditoru priekšlikumiem, bet par Grieķijas dalību eirozonā.
Lai apspriestu Grieķijas referenduma rezultātus, šodien Parīzē plāno tiksies Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angela Merkele. Savukārt otrdien pirms eirozonas līderu samita Briselē gaidāma arī eirozonas finanšu ministru sanāksme, bet eirozonas finanšu ministru vietnieki tiksies jau šodien.
Merkele un Olands jau svētdienas vakarā pa telefonu apsprieda referenduma rezultātus, atklāja Merkeles birojs, piebilstot, ka abi līderi bijuši vienisprātis, ka "grieķu tautas balsojums ir jārespektē".
EK prezidentam Žanam Klodam Junkeram šorīt plānota telefonkonference ar ECB prezidentu Mario Dragi, Tusku un Deiselblūmu. Tāpat Junkeram šovakar un rīt paredzētas arī konsultācijas ar eirozonas dalībvalstu līderiem un ES institūciju vadītājiem, atklāja EK.
Tikmēr Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs paziņojis, ka ES tagad vajadzētu sākt apspriest iespējamo humāno palīdzību Grieķijai. Viņš arī pauda skepsi par Grieķijas valdības solījumiem, ka pēc kapitāla plūsmas kontroles pasākumiem nedēļas garumā bankas pirmdien vai otrdien spēs atvērt savas durvis.
