Lai panāktu vienošanos par jauna aizdevuma saņemšanu, Grieķijai dots laiks ne ilgāk kā līdz svētdienai, un pat allaž optimistiski noskaņotais Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers brīdinājis, ka EK jau izskata Grieķijas izstāšanos no eirozonas jeb Grexit plānu.
Grieķijas premjera Alekša Cipra vakardienas uzstāšanās Eiroparlamenta sesijā Strasbūrā nebūt neliecina, ka Atēnas būtu gatavas prezentēt tādu reformu plānu, kas apmierina starptautiskos aizdevējus.
Pēc eirozonas valstu un valdību vadītāju ārkārtas tikšanās, kas noslēdzās otrdien vēlu vakarā, tās dalībnieki nespēja un nevēlējās slēpt savu vilšanos – Grieķija, kurai akūti nepieciešama finansiālā palīdzība, tā arī neiesniedza solīto reformu plānu. Vācijas kanclere Angela Merkele norādīja, ka neesot nekādu priekšnosacījumu, lai Grieķijai piešķirtu ārkārtas finansiālo palīdzību no Eiropas stabilizācijas mehānisma (ESM) fondiem – gan tāpēc, ka no Atēnām nav saņemts oficiāls lūgums (to Grieķija nosūtījusi tikai vakar), gan tāpēc, ka A. Cipra kreisā valdība tā arī nav spējusi paskaidrot, kādā veidā gatavojas samazināt ārējo parādu, kas pārsniedz 300 miljardus eiro jeb 180% no Grieķijas iekšzemes kopprodukta. «Mums nepieciešami detalizēti priekšlikumi, kas paredzēti ilgākam laika termiņam. Kad tos saņemsim, radīsies apstākļi, lai apspriestu īstermiņa palīdzības mehānismus,» sacījusi A. Merkele.
AFP norāda, ka šos priekšlikumus no Atēnām gaida līdz šodienai. Tad tos būtu iespējams apspriest un atrast vajadzīgos kompromisus, lai sestdien eirozonas valstu finanšu ministri (Eirogrupa, kuras apspriede vakar tika atcelta, jo tās biedriem nebija ko apspriest) varētu rekomendēt programmas apstiprināšanu kārtējam ārkārtas eirozonas līderu samitam, kas paredzēts svētdien. Taču tas ir Briseles un virknes ES dalībvalstu līderu izpratnē optimistiskākais scenārijs.
Nav noslēpums, ka pašlaik aizdevēji no Grieķijas vēlas daudz stingrāku jostu savilkšanu (budžeta izdevumu samazināšanu, nodokļu paaugstināšanu, reformas darba tirgū, kas īstermiņā noteikti negatīvi ietekmēs gan darba devējus, gan ņēmējus), nekā paredzēja tā vienošanās, kuru svētdienas referendumā noraidīja Grieķijas iedzīvotāji. A. Cipra vakardienas žēlošanās Eiroparlamentā un aicinājumi uz «taisnīgu vienošanos», kurā vairs nebūtu vietas uzspiestajiem un savu neefektivitāti apliecinājušajiem taupības pasākumiem, nerada iespaidu, ka Grieķijas valdība šādiem soļiem ir gatava, tāpēc pastāv lielas bažas, ka tā atkal mēģinās vilkt laiku, izmantojot Francijas, Itālijas un dažu citu valstu līderu pārliecību, ka eirozona nedrīkst zaudēt nevienu no saviem biedriem. Tajā pašā laikā iespējams, ka Atēnu nostāju liks mainīt Eiropas Centrālās bankas apņēmība gadījumā, ja vienošanās netiks panākta, jau pirmdien pārtraukt Grieķijas banku finansēšanu – Francijas Centrālās bankas vadītājs Kristiāns Nuaijē prognozējis, ka tas var novest pie nemieriem Grieķijā. Taču piekāpšanās kreditoru vēl stingrākajām prasībām faktiski nozīmēs A. Cipra (un pat viņa vadītā politiskā spēka) krahu – Grieķijā viņam nepiedos to, ka noraidītās vienošanās vietā nācies piekrist vēl skarbākiem nosacījumiem.