Pretēji Lielbritānijai, kurai ir pat izstrādāts rīcības plāns, kā tai rīkoties Grieķijas finanšu krīzes gadījumā, Latvijas amatpersonas Grieķijas dēļ problēmas Latvijas tautsaimniecībai neparedz.
Neatkarīgās aptaujātie eksperti gan pieļauj, ka Grieķijas nedienu dēļ iespējama knapāka tautsaimniecības izaugsme visā eirozonā, tajā skaitā Latvijā, vājāks eiro, stingrāka budžeta kontrole, taču tā ietekme ne vienmēr ir negatīva.
«Pēdējo dienu notikumi Grieķijā ir bezprecedenta gadījums Eiropas un pasaules vēsturē, un nav skaidrs, kāda būs turpmākā notikumu attīstība,» sacīja Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs. Tomēr viņš nesaredz būtiskas problēmas, kas varētu skart Latviju Grieķijas nedienu dēļ. «Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir zema, ņemot vērā niecīgos abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomus. Latvijas preču un pakalpojumu eksports pagājušajā gadā veidoja tikai 0,2% no kopējā Latvijas eksporta. Preču importa īpatsvars kopējā Latvijas importā ir vēl niecīgāks – 0,08% no kopējā Latvijas preču importa, savukārt pakalpojumu importā Grieķijas īpatsvars veidoja tikai 0,45%. Tāpat nesen eirozonā veiktās nopietnās strukturālās reformas nepieļaus līdzīgu situāciju atkārtošanās, jo eirozona ir mācījusies no krīzes un uzlabojusi institucionālo ietvaru problēmu risināšanai, izveidojot Eiropas Stabilitātes mehānismu. Pozitīva ietekme ir Eirosistēmas īstenotajai paplašinātajai aktīvu iegādes programmai, kas mazina Grieķijas notikumu iespējamo negatīvo ietekmi uz citu eirozonas valstu valdības vērtspapīru procentu likmēm,» skaidroja J. Reirs.
Tajā pašā laikā Neatkarīgās aptaujātie eksperti norāda uz vairākām problēmām, ar ko Latvijas tautsaimniecībai varētu būt jāsaskaras. Taču ne vienmēr tās ir ar absolūti negatīvu zīmi.
Vienas no bažām saistībā ar Grieķijas finanšu krīzi ir saistītas ar eiro vērtības svārstībām. Turklāt tās izpaustos Latvijā arī tad, ja mūsu valstī joprojām valdītu lats, jo nacionālā valūta bija piesaistīta eiro. Pēc tam, kad Grieķijas iedzīvotāju vairākums referendumā pateica nē reformām, vakarrīt eiro vērtībai bija jābūt kritiski zemai. Valūtu tirdzniecībai sākoties, eiro vērtība tik tiešām samazinājās, tomēr pēc kāda laika tā stabilizējās. Tiesa, nav gan zināms, uz cik ilgu laiku.
Eiro loma Latvijas ekonomikā ir ievērojami nozīmīgāka par pārējām valūtām, jo puse Latvijas importa un eksporta ir ar eirozonas valstīm, bet ar pārējām Eiropas Savienības valstīm veido vēl apmēram vienu ceturto daļu. Eiro vērtības samazinājums, no vienas puses, Latvijai ir neizdevīgs, jo importa preces, piemēram, degviela, kļūs dārgākas. Tajā pašā laikā eksportētājiem, kuri ved savas preces uz valstīm, kurās norēķinus veic citā valūtā, vājāks eiro varētu būt pat izdevīgs.
Arī tūrisma pakalpojumi Grieķijā, ja tā aiziet no eirozonas un netiek celti nodokļi, varētu palētināties, kas Latvijas ceļotājiem patiktu.
VIEDOKĻI
Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste:
– Grieķijas nedienas Latviju ietekmē tikai netieši – caur finanšu tirgus svārstībām un ekonomisko izaugsmi eirozonā, jo tiešas saiknes ar Grieķiju Latvijai ir minimālas. Atšķirībā no Igaunijas Latvija nav arī neko aizdevusi Grieķijai. Līdz ar to, cik stipri Grieķijas problēmas sašūpos Eiropas finanšu tirgus un ekonomiku, tādu atbalsi jutīsim arī Latvijā. Jāsaka gan, ka šobrīd eirozona ir daudz labāk sagatavota nekā 2009./2010. gadā pat pašam sliktākajam scenārijam, proti, tam, ka Grieķija izstājas no monetārās savienības. Tika veiktas institucionālas izmaiņas, turklāt Eiropas Centrālā banka (ECB) nepieciešamības gadījumā tagad var uzpirkt valsts obligācijas kaut vai neierobežotā daudzumā, lai aizsargātu citas valstis. Tāpēc pat ja, piemēram, Portugālē vai Spānijā investori pēkšņi sabīsies un masveidā pārdos šo valstu obligācijas, ECB var tās uzpirkt un apstādināt paniku.
Edmunds Rudzītis, SEB bankas mājsaimniecību eksperts:
– Šobrīd grūti prognozēt iespējamo notikumu attīstību Grieķijā un to, kā izvērtīsies situācija konkrētās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, tūrismā. Pašreizējā ekonomiskā un politiskā nenoteiktība negatīvi ietekmē visu tautsaimniecību, arī tūrisma nozari. Viennozīmīgi nav atbildams, vai ar tūrismu saistītie pakalpojumi Grieķijā kļūs lētāki, jo ir iespējami dažādi scenāriji. Piemēram, ja tiek celti nodokļi tūrisma jomai, pakalpojumi varētu pat sadārdzināties. Savukārt, ja valsts izvēlas aiziet no eirozonas, tūrisma pakalpojumu cenas eiro valūtā var kļūt zemākas. Reaģējot uz notikumiem Grieķijā, eiro kurss gan tikai nedaudz sarucis attiecībā pret ASV dolāru un pagaidām ir vēl diezgan tālu no paritātes. Eiro kursa izmaiņas vairākumu mūsu valsts eksportētāju tiešā veidā neietekmē, jo darījumu partneri ir eirozonas valstīs un norēķini notiek eiro.