Grieķija

Eirozonas dalībvalstu finanšu ministri otrdien apstiprinājuši Grieķijas lūgumu pagarināt valsts palīdzības programmas pagarināšanu uz četriem mēnešiem, paziņojis Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).

Līdz šim vakaram Grieķijas valdība apņēmusies starptautiskos kreditorus iepazīstināt ar savu reformu plānu. Ja tas aizdevējus apmierinās, aizdevuma programma tiks pagarināta vēl uz četriem mēnešiem, mazinot satraukumu par Grieķijas iespējamo bankrotu un izstāšanos no eiro zonas. Tomēr ir skaidrs, ka tas ir tikai pagaidu risinājums, turklāt premjera Alekša Cipra kreisajai valdībai, par spīti uzvarošajiem paziņojumiem, jau drīzumā nāksies tautai skaidrot, kādēļ netiek pildīti priekšvēlēšanu solījumi.

Grieķijas iedzīvotāji no valsts bankām pēdējo 48 stundu laikā izņēmuši savus noguldījumus vairāk nekā divu miljardu eiro apmērā, piektdien vēsta radiostacija "Skai".

Grieķija lūgs Eiropas Savienībai (ES) pagarināt aizdevumu programmas termiņu bez nepieciešamības ievērot iepriekšējā glābšana plāna bargos nosacījumus, vēsta mediji.

Līdz šim Grieķija bija viena no paklausīgākajām ES grūtdienēm. Pie varas bija valdības, kuras veidoja Valdim Dombrovskim līdzīgi kloni. Labējās valdības pēdējos gados centās iepotēt grieķos vainas apziņu par valsts milzīgo parādu: ir atbildīgi grieķi, tikai un vienīgi grieķi.

Vācija kategoriski noraidījusi Grieķijas jaunā premjerministra Alekša Cipra prasību samaksāt kompensāciju par zaudējumiem, ko Grieķijai no 1941. līdz 1944. gadam nodarīja nacistiskās Vācijas okupācija. Pēc Berlīnes amatpersonu domām, šī vēstures lappuse jau esot pāršķirta – visticamāk, jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad Vācija izmaksājusi reparācijas savulaik okupētajām Eiropas valstīm, bet pavisam noteikti 1990. gadā valsts atkalapvienošanās procesa laikā.

Grieķijas izstāšanās no eirozonas varētu izraisīt Eiropas vienotās valūtas savienības sabrukumu kā kāršu namiņam, brīdina valsts finanšu ministrs Janis Varufakis.

Grieķijas premjers Aleksis Ciprs un finanšu ministrs Janis Varufakis vakar turpinājuši savu turneju pa Eiropas valstu galvaspilsētām, cerot rast kompromisu parādu jautājumā. Pašlaik Grieķija vairs neuzstāj, ka 315 miljardu eiro parādu varētu nemaksāt, taču meklē ceļus tā pārstrukturizēšanai, lai naudu varētu atdot vēlāk, kad valsts ekonomika būs atguvusies. Šodien paredzētas A. Cipra sarunas ar Eiropas Komisijas vadītāju Žanu Klodu Junkeru, taču pagaidām uz jaunajiem Atēnu priekšlikumiem atbildi nav sniegusi Vācija.

Vācijas kanclere Angela Merkele sestdien noraidīja iespēju atlaist parādus Grieķijai, ko tās jaunā valdība izvirzījusi par savu prioritāti.

25. janvārī Grieķijā notika ārkārtas vēlēšanas, kurās pārliecinošu uzvaru guva kreiso spēku apvienība. Par vēlēšanu rezultātiem nav jābrīnās. Viena no Grieķijas krīzes izpausmēm bija masveida emigrācija – vairāk nekā 300 000 grieķu jauniešu pameta valsti. Dzīves līmenis samazinās jau piekto gadu pēc kārtas. Grieķijas parādu nasta nav nomaksājama, bet iepriekšējas valdības iztapīgi solīja izspiest no grieķiem pēdējo eirocentu, lai to atdotu starptautiskajiem aizdevējiem. Atbildība par Grieķijas finanšu fiasko nav sadalīta vienmērīgi. Iepriekšējās valdības glāba tikai starptautiskos finanšu spekulantus.

Svētdien notikušajās Grieķijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi kreiso ekstrēmistu partija SYRIZA, kas saņēmusi 36,34% vēlētāju atbalstu, liecina dati, kas iegūti pēc 99,8% balsu apkopšanas.

Svētdien notikušajās Grieķijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi kreiso ekstrēmistu partija SYRIZA, kas saņēmusi 36,34% vēlētāju atbalstu, liecina dati, kas iegūti pēc 99,8% balsu apkopšanas.

Baumas par to, ka Vācija varētu būt samierinājusies ar Grieķijas izstāšanos no eirozonas, tiek uzskatītas par vienu no iemesliem, kādēļ eiro kurss attiecībā pret dolāru vakar nokrities līdz zemākajam līmenim beidzamo deviņu gadu laikā, bet kontinenta biržu indeksi turpinājuši pazemināties.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pirmdien apturēja palīdzības sniegšanu Grieķijai starptautiskās palīdzības programmas ietvaros līdz brīdim, kad Grieķijā tiks izveidota jauna valdība, teikts SVF paziņojumā.

Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanas notiks 25. janvārī, vēsta BBC News.

Grieķijas likumdevējiem arī trešajā balsošanas kārtā pirmdien nav izdevies ievēlēt jaunu prezidentu, un tas nozīmē, ka nāksies izsludināt parlamenta ārkārtas vēlēšanas.

Grieķijas policija aizturējusi desmitiem kreiso radikāļu, kuri sestdien un svētdien piedalījušies vardarbīgajās protesta demonstrācijās Atēnās un vēl piecās Grieķijas pilsētās. Nemieri notikuši, pieminot kādu pusaudzi, kuru pirms sešiem gadiem nogalināja policija, un solidarizējoties ar viņa draugu, kurš pašlaik par bankas aplaupīšanu nonācis cietumā un uzsācis badastreiku.

Neraugoties uz opozīcijas iebildēm, starptautisko aizdevēju skepsi un sabiedrības neapmierinātību, Grieķijas parlaments naktī uz pirmdienu pēc piecu dienu debatēm apstiprinājis nākamā gada budžetu. Tomēr valdošās koalīcijas uzvara bijusi tik nepārliecinoša, ka ir lielas šaubas, vai līdzšinējā valdība noturēsies ilgāk par nākamā gada februāri. Ja parlamentam neizdosies ievēlēt prezidentu (un pašlaik nekas neliecina, ka tā varētu notikt), jau nākamgad Grieķijā nāksies rīkot ārkārtas vēlēšanas, pēc kurām ir ļoti ticama valdības maiņa, pie varas nākot kreisajiem spēkiem.

Lielākā daļa grieķu domā, ka ekonomisko krīzi, kas skar valsti pēdējos četrus gadus, sagatavojuši ārvalstu ietekmes centri, liecina piektdien laikrakstā "Kathimerini" publiskotās aptaujas rezultāti.