Grieķija neatsakās no referenduma rīkošanas
Lai gan vakar dienas pirmajā pusē virkne mediju ziņoja par «Grieķijas kapitulāciju» starptautisko aizdevēju priekšā, pēcpusdienā kļuva skaidrs, ka tā nav noticis.
Uzstājoties televīzijas tiešraidē, premjers Aleksis Ciprs apstiprināja, ka referendums par aizdevuma programmu notiks svētdien, bet valdība mudina vēlētājus programmu neatbalstīt – daudzu Eiropas politiķu interpretācijā tas nozīmē atbalstīt Grieķijas izstāšanos no eirozonas. Jaunos Grieķijas priekšlikumus vakar vakarā plānoja apspriest eirozonas finanšu ministri, taču Vācija strikti norādījusi – sarunas par aizdevumu Grieķijai var atsākties vien pēc referenduma.
Jāatgādina, ka pusnaktī uz trešdienu Grieķija nokļuva vienā kompānijā ar tādām valstīm kā Sudāna, Somālija un Zimbabve, kas nav spējušas noteiktajā termiņā atmaksāt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izsniegto aizdevumu. BBC norāda, ka visas trīs valstis kopā ir parādā SVF mazliet vairāk par 1,6 miljardiem eiro, bet Grieķijai bija jāatmaksā tikai nedaudz mazāka summa. Principā nespēja laikus dzēst parādsaistības vai vienoties par parādu pārstrukturizēšanu arī nozīmē defoltu, tomēr starptautiskās organizācijas pašlaik cenšas izvairīties no šā termina.
Vienlaikus beidzās arī starptautiskā aizdevuma programma, kas vairāku gadu laikā ļāvusi Grieķijai aizņemties aptuveni 240 miljardus eiro. Aptuveni 7,2 miljardi eiro no šīs summas gan tā arī palikuši iesaldēti, jo Atēnas tā arī nebija spējušas panākt vienošanos ar kreditoriem. Jau pēc pusnakts Briselē saņemta A. Cipra parakstīta vēstule, kurā «ar atsevišķām iebildēm» pausta piekrišana kreditoru beidzamajiem izteiktajiem priekšlikumiem (tos svētdien publiskoja Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers) apmaiņā pret 29,1 miljarda eiro lielu kredītu nākamo divu gadu laikā. No vēstules izriet, ka Grieķija joprojām nav gatava attiecināt paaugstināto pievienotās vērtības likmi uz vairāku salu iedzīvotājiem, nevēlas nekavējoties uzsākt darba tirgus reformas, kā arī nepiekrīt uzsākt pakāpenisku pensiju piemaksu atcelšanu.
Pēc vēstules saņemšanas Eirogrupas ministri savu no rīta ieplānoto sanāksmi pārcēla uz pievakari, lai varētu iepazīties ar izteiktajiem priekšlikumiem. Reuters raksta, ka izskanējušas pat optimistiskas cerības vienošanos panākt vēl pirms šīs nedēļas nogales, kas ļautu Grieķijas valdībai atsaukt referenduma rīkošanu vai vismaz aicināt grieķus atbalstīt vienošanos. Mājienu, ka šāds scenārijs ir iespējams, bija devis arī Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis. Tomēr dienas gaitā kļuva skaidrs – izlikties, ka 30. jūnijā noteiktais aizdevuma programmas beigu termiņš vēl nav pienācis, kreditori negatavojas. Vācijas kanclere Angela Merkele, uzrunājot Bundestāga deputātus, paziņojusi, ka Grieķijas jaunie priekšlikumi, protams, tiks izskatīti, taču ne agrāk kā nākamnedēļ, kad būs zināmi referenduma rezultāti. Vēl asāk izteicies Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible, kurš paziņojis, ka Grieķijas valdībai beidzot būtu «jāpārtrauc izplatīt pretrunīgi paziņojumi un jātiek skaidrībā, ko tā īsti vēlas». V. Šoible skaidrojis, ka priekšlikums, kuram tagad Atēnas it kā gatavas piekrist, jau ir noiets etaps un Grieķijai sarunas par aizdevumu faktiski būs jāsāk no sākuma, rēķinoties ar to, ka tagad kreditoru prasības var būt vēl stingrākas. AP vēsta, ka uz to pašu uzmanību vērsis arī Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, sakot, ka tagad Grieķijas ekonomiskā situācija atšķiras no tās, kas bija pagājušajā nedēļā.
To, ka sarunas ar Grieķiju jāturpina tagad un vienošanos nepieciešams panākt vēl pirms referenduma, atbalstījis Francijas prezidents Fransuā Olands, taču viss liecināja, ka viņš paliek mazākumā. Jo vairāk pēc A. Cipra uzrunas tautiešiem, pēc kuras kļuva skaidrs, ka Atēnu nostāja attiecībā pret kreditoru piedāvājumu principiāli nav mainījusies. «Pēc mūsu rosinātā referenduma galdā parādījušies labāki piedāvājumi,» tautiešiem sacījis A. Ciprs, lai gan ekonomisti norāda, ka viņš tikai uzdod vēlamo par esošo. Grieķijas premjers arī vēlreiz uzsvēris, ka aizdevuma programmas noraidīšana nenozīmējot balsošanu par Grieķijas aiziešanu no eirozonas. Tiesa, ar referendumu radušās papildu neskaidrības, jo Eiropas Padomes vadītājs Torbjērns Jaglands vakar intervijā AP norādījis, ka tas neatbilst starptautiskajiem standartiem. Proti, referendumu nepieciešams izsludināt vismaz divas nedēļas pirms tā norises, bet tā jautājumam jābūt skaidram un saprotamam. Pašlaik grieķiem tiek piedāvāts balsojums par dokumentu, kas 30. jūnija vakarā jau zaudējis savu spēku.
Atēnās vakar vakarā nepacietīgi tika gaidītas arī ziņas no Frankfurtes, kur Eiropas Centrālās bankas vadība sprieda, vai turpināt Grieķijas banku ārkārtas apgādāšanu ar skaidro naudu. Ja tas nenotiks, Grieķijas valdībai varētu nākties ieviest vēl stingrākus kapitāla kontroles pasākumus. BBC atgādina, ka šonedēļ Grieķijas bankas jau tāpat ir slēgtas, lai gan vakar vairāki simti filiāļu vēra durvis, lai izmaksātu cilvēkiem pensijas – noteikti ierobežojumi, kas nedēļā pensionāriem ļauj izņemt vien 120 eiro no naudas, kas viņiem pienākas. Tā kā atvērto filiāļu skaits bija ierobežots, pie tām veidojās garas rindas un visiem naudas nemaz neesot pieticis – viņiem ieteikts nākt ceturtdien vai piektdien.