Grieķija gatavojas referendumam

Grieķijas gatavošanās 5. jūlijā paredzētajam referendumam par starptautisko aizdevēju piedāvātajiem nosacījumiem norit ārkārtas apstākļos – bankas ir slēgtas, un veikt naudas pārskaitījumus uz ārzemēm ir aizliegts, bet bankomātos izņemt iespējams ne vairāk kā 60 eiro diennaktī.

Ekonomisti un politiķi pagaidām atturas prognozēt, kas notiks, ja Grieķijas iedzīvotāju vairākums svētdien atbalstīs vienošanos (ignorējot valdības aicinājumu balsot pret kreditoru piedāvājumu), toties brīdina, kas būs, ja grieķi nobalsos pret – valstij nāksies pamest ne tikai eiro zonu, bet arī Eiropas Savienību.

Jau šovakar Grieķijai nāksies atzīt, ka tā nespēj atmaksāt 1,6 miljardu eiro parādu Starptautiskajam valūtas fondam, bet pusnaktī oficiāli beigsies arī aizdevuma programma, par kuras pagarināšanu Atēnām ar starptautiskajiem kreditoriem tā arī nav izdevies vienoties. Grieķija jau bijusi spiesta ierobežot banku darbību, lai novērstu kapitāla aizplūšanu no valsts, bet vakar vēlu vakarā premjers Aleksis Ciprs bija iecerējis uzstāties televīzijā ar kādu svarīgu paziņojumu.

Eiropas Centrālā banka vakar skaidrojusi, ka parāda atmaksas termiņa nokavēšana automātiski nenozīmējot Grieķijas defolta izsludināšanu, taču ir skaidrs, ka šajā gadījumā runa ir par spēlēšanos ar terminiem un dažādām interpretācijām – reāli Grieķija jau pašlaik kļuvusi maksātnespējīga. Reuters vēsta, ka pretēji ES ekonomikas komisāra Pjēra Moskovisī mājieniem līdz vakardienas vakaram nekas neliecināja, ka varētu notikt kāds straujš pavērsiens Atēnu sarunās ar kreditoriem, jo šādu sarunu vienkārši nebija.

Arī Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers vakar Briselē sasauktā preses konferencē vairs nesolīja, ka «nepieciešams pieslīpēt tikai atsevišķas detaļas», bet koncentrējās uz svētdien paredzēto referendumu, skaidrojot – ja grieķi vienošanos neatbalstīs, tas nozīmēs, ka viņi uzgriezuši muguru Eiropai. AFP norāda, ka Ž. K. Junkera izteikumos dominējis sarūgtinājums par «nodevību» no Grieķijas valdības puses – EK vadītājs apgalvojis, ka Grieķijai piedāvāti labākie iespējamie nosacījumi un tās valdība melojot saviem iedzīvotājiem, stāstot, ka aizdevēji vēlējušies pensiju samazināšanu. Financial Times ekonomikas nodaļas vadītājs Pīters Špīgels gan uzreiz aizrādījis, ka šie izteikumi nav īsti korekti – aizdevēji taču prasījuši mazo pensiju piemaksu atcelšanu (tiesa, pakāpenisku, līdz 2019. gadam), un kas gan cits tas ir, ja ne pensiju samazināšana? No Ž. K. Junkera sacītā gan nekļuva skaidrs, vai konkrētais kreditoru piedāvājums būs spēkā arī 6. jūlijā, kad būs zināmi Grieķijā notikušā referenduma rezultāti. Interneta komentētāji jau ironizē, ka tieši Ž. K. Junkers uzņēmies Jā kampaņas vadīšanu pirms Grieķijas balsojuma, bet viņa sašutumu un aizvainojumu skaidro ar to, ka EK vadītājs līdz pat pagājušajai piektdienai patiešām bijis optimistiski noskaņots, ticot, ka vienošanos iespējams panākt. Ar to viņš atšķīries, piemēram, no Vācijas kancleres Angelas Merkeles, kas vakar notikušajā preses konferencē aicinājusi eiro zonas valstis nekrist panikā, atgādinot, ka Vācija jau gatavojusies Grexit scenārijam. Bloomberg gan vēsta, ka vakar Āzijas biržās par 2% kritusies eiro vērtība attiecībā pret dolāru, Šveice bijusi spiesta rīkoties, lai tās franks pārāk nenostiprinātos attiecībā pret eiro, bet biržās kritušās Portugāles, Spānijas un Francijas banku akciju cenas. A. Merkele arī piebildusi, ka pie sarunām varēs atgriezties pēc referenduma.

Pašā Grieķijā valda satraukums un neziņa par nākotni. Šajā nedēļā jānotiek valsts sektorā strādājošo algu izmaksai un pensiju izmaksai, lielai daļai pensionāru nav bankas karšu, tādēļ, iespējams, ceturtdien daļa banku filiāļu tiks atvērtas, lai viņiem izmaksātu pensijas. Savukārt Atēnu iedzīvotājiem valdība uzdāvinājusi bezmaksas sabiedrisko transportu – oficiāli tas darīts, lai mazinātu ažiotāžu pie degvielas uzpildes stacijām, bet neoficiāli baumo, ka valdība šādā veidā cenšas palielināt savu piekritēju skaitu.

IEROBEŽOJUMI

GRIEĶIJĀ NOTEIKTIE IEROBEŽOJUMI, LAI NOVĒRSTU KAPITĀLA AIZPLŪŠANU

• Visas bankas, ieskaitot ārvalstu banku filiāles, ir slēgtas un darbību atsāks, ātrākais, 7. jūlijā

• Bankomātos iespējams izņemt, maksimums, 60 eiro diennaktī (no katras bankas kartes). Nepieciešamības gadījumā (ja katastrofāli pietrūks skaidras naudas) Finanšu ministrija var noteikt stingrākus ierobežojumus

• Ierobežojumi neattiecas uz ārvalstīs izdotām bankas kartēm, taču tūristiem jārēķinās gan ar to, ka atsevišķos bankomātos var nebūt skaidras naudas, gan ar to, ka Finanšu ministrija pēkšņi var noteikt stingrākus ierobežojumus

• Slēgta Atēnu birža

• Norēķināšanās tirdzniecības vietās ar banku kartēm iespējama gluži tāpat kā līdz šim

• Naudas pārskaitīšana ar internetbanku starpniecību starp kontiem, kas atvērti Grieķijas bankās, notiek tāpat kā līdz šim

• Naudas pārskaitīšana uz ārpus Grieķijas esošiem kontiem atļauta vien ar speciālas Finanšu ministrijas izveidotas komisijas atļauju. Atļauju izsniegšana būšot ļoti stingra, tās izsniegs vien izņēmuma gadījumos

• Kamēr bankas ir slēgtas, tās nedrīkst izmaksāt procentus par noguldījumiem

• Noteikumu pārkāpšanas gadījumā bankām tiek uzlikta soda nauda 10% apjomā no veiktās transakcijas

• Finanšu ministrijai ir tiesības pieņemt lēmumu par banku slēgšanas termiņa saīsināšanu vai pagarināšanu

• Kapitāla kontroles sistēmai nav pakļautas pensiju izmaksas

Avots: Reuters, The Guardian