Grieķija

Iespēja, ka starptautiskie aizdevēji norakstīs Grieķijas parādus, ir tikai ļoti teorētiska, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja bijušais Eiropas Savienības (ES) komisārs, Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieks Andris Piebalgs (V).

Grieķija otrdien nav spējusi samaksāt savu parādu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), apliecinājis SVF.

Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis paziņojis, ka valsts nespēs ievērot otrdien noteikto termiņu, lai Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) veiktu svarīgu parādsaistību maksājumu.

Maksājumus uz Grieķiju iespējams veikt arī laikā, kamēr Grieķijas bankas ir slēgtas, taču jārēķinās ar iespējamu maksājumu kavēšanos, brīdina "Swedbank".

Grieķijas gatavošanās 5. jūlijā paredzētajam referendumam par starptautisko aizdevēju piedāvātajiem nosacījumiem norit ārkārtas apstākļos – bankas ir slēgtas, un veikt naudas pārskaitījumus uz ārzemēm ir aizliegts, bet bankomātos izņemt iespējams ne vairāk kā 60 eiro diennaktī.

Neskatoties uz Grieķijas finansiālām problēmām, Latvijas iedzīvotāji uz šo valsti dodas tikpat naski kā agrāk. Savukārt grieķi uz Latviju, kura nekad nav bijusi viņu sapņu atpūtas zeme, dodas vēl retāk nekā iepriekš.

Grieķija otrdien neveiks 1,6 miljardu eiro lielo parāda maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam, paziņojis Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs.

Nav nekādu cerību, ka Grieķija atmaksās parādu starptautiskajiem aizdevējiem, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Naktī no otrdienas uz trešdienu beidzas ne tikai Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē, bet arī termiņš, līdz kuram Grieķijai jānomaksā kārtējais 1,5 miljardu eiro lielais SVF parāda maksājums.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pirmdien Grieķijas iedzīvotājiem norādīja, ka viņi noraidītu Eiropas Savienību (ES), ja viņi svētdienas referendumā paustu iebildumus kreditoru reformu priekšlikumiem.

Grieķijas pašreizējā valdība ir mērķtiecīgi gājusi uz patlaban notiekošo ekonomikas sabrukumu un tā saņem to, ko ir pelnījusi, intervijā "Rietumu radio" sacīja Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere ("Vienotība").

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pirmdien nāks klajā ar priekšlikumiem Grieķijas maksātnespējas novēršanai, paziņojis Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Pjērs Moskovisī.

Kopš Grieķijas valdība nolēmusi, ka par parādu atdošanas kārtību tiks rīkots referendums, situācija, parādu nomocītajā valstī, strauji pasliktinājusies. Tas ir kalpojis par iemeslu viedokļu apmaiņai un melnu joku plēšanai arī starp Latvijas twitter lietotājiem.

Pārtraucot sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem un izsludinot referendumu par viņu nosacījumu pieņemšanu, Grieķijas valdība ir spērusi platu soli pretim defoltam – 30. jūnijā tai jāatmaksā 1,6 miljardu eiro liels aizdevums Starptautiskajam Valūtas fondam, taču naudas šim mērķim nav. Tomēr gan grieķu, gan Eiropas amatpersonas skaidro, ka parāda atmaksas termiņa neievērošana nenozīmē automātisku Grieķijas aiziešanu no eiro zonas – jāatgādina, ka šis process nekādos dokumentos nav definēts, dodot vaļu visdažādākajām interpretācijām. Citiem vārdiem sakot, politiķi dara visu iespējamo, lai Grexit tomēr nenotiktu.

Eirozonas finanšu ministri sestdien trīs stundas ilgās sarunās Briselē vienojušies, ka palīdzība Grieķijai netiks pagarināta pēc 30.jūnija, paziņojis Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms.

Grieķijas finanšu problēmu risināšana katram Latvijas iedzīvotājam izmaksās 64 eiro, šodien savā iknedēļas preses konferencē norādīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs, valdības koalīcijā ietilpstošās Zaļo un zemnieku savienības sadarbības partijas "Latvijai un Ventspilij" vadītājs Aivars Lembergs, aicinot Latvijas iedzīvotājus apzināties, ka arī mūsu valsts izjutīs šo problēmu risināšanu.

Grieķija dreifē prom no eirozonas, tā savā tvitera kontā norises Grieķijā komentē bijušais Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs naktī uz sestdienu paziņojis, ka 5.jūlijā valstī tiks rīkots referendums jautājumā par to, vai Grieķijai jāpieņem starptautisko kreditoru nosacījumi attiecībā uz finansiālo palīdzību. Sestdien par šo priekšlikumu ārkārtas sēdē balsos parlaments.

Atēnas piektdien noraidīja kreditoru pēdējos priekšlikumus par piecu mēnešu pagarinājumu12 miljardu eiro tautsaimniecības glābšanas programmai, skaidrojot, ka kopā ar to pieprasītās reformas veicinātu recesiju, turklāt finansējums ir nepietiekams.

«Tagad vai nekad» – šāds noskaņojums vakar valdīja gan Atēnās, gan Briselē, kur uz kārtējām sarunām ar starptautiskajiem kreditoriem ieradās Grieķijas premjers Aleksis Ciprs.