Vakardienas Grieķijas parlamenta sēde, kurā bija jāapstiprina eirozonas pirmdien izvirzītie nosacījumi par jauna aizdevuma saņemšanu, ievilkās līdz pat vēlai vakara stundai – kā jau beidzamajos gados krīzes gadījumos Eiropā mēdz notikt. Pa dienu rīkotās debates un komiteju apspriedes gan liecināja – ja arī vienošanos noraidīs daļa valdošās, kreisi radikālās apvienības Syriza deputāti, par to ir gatavi balsot opozīcijā esošie sociālisti un konservatīvie.
Kā norāda BBC, Grieķijas parlamentārieši bija nokļuvuši nepārprotami divdomīgā situācijā – daudzi no viņiem labi apzinās, ka apmaiņā pret tik nepieciešamo 86 miljardu eiro kredītu uz nākamajiem trim gadiem, grieķu tautai vēl vairāk nāksies savilkt jostas, turklāt nav nekādu garantiju, ka šis taupības režīms sekmēs ekonomikas atgūšanos un Grieķijas izkļūšanu no parādu jūga. Pat premjerministrs Aleksis Ciprs, kas piekritis darījumam ar kreditoriem un aicinājis to atbalstīt, atzinis, ka īsti netic šīs vienošanās efektivitātei, taču labāku darījumu Atēnas vienkārši nav spējušas panākt.
Atsevišķi A. Cipra politiskās apvienības biedri gan demonstrējuši lielāku principialitāti. The Guardian raksta, ka vakar par savu demisiju paziņojusi finanšu ministra vietniece Nadja Valavani un ministrijas ģenerālsekretārs Manuss Manusakis, kuriem vienošanās nav bijusi pieņemama. Parlamenta spīkere Zoja Konstantapulo, kura arī to neatbalsta, pēc A. Cipra ierosinājuma atteikusies vadīt parlamenta sēdi, kurā bija paredzēts izšķirošais balsojums, bet no 201 Syriza Centrālās komitejas biedra pret darījumu izteikušies 108 – tiesa, viņu vidū ir tikai 15 deputāti.
Pēc 5. jūlija referenduma demisionējušais finanšu ministrs Janis Varufakis vakar vienā no parlamenta komiteju sēdēm klāstījis, ka Grieķijai tagad tiek uzkrauts tikpat liels slogs, kādu Vācijai uzkrāva pēc Pirmā pasaules kara noslēgtais Versaļas miera līgums. Reuters vēsta, ka J. Varufaķa runu pārtraukuši svilpieni un starpsaucieni, taču ne jau tāpēc, ka deputāti nav piekrituši bijušā finanšu ministra vērtējumam – viņi tikai uzskatījuši J. Varufaki par galveno vaininieku šajā situācijā.
Vairākās Grieķijas pilsētās vakar notikušas protesta akcijas, kuru dalībnieki iebilduši pret aizdevēju netaisnīgajiem nosacījumiem, bet viena no lielākajām arodbiedrībām izsludinājusi 24 stundu streiku, kurā piedalās pārsvarā valsts iestādēs strādājošie. AFP vēstīja, ka līdz vakardienas pievakarei situācija Atēnās bijusi samērā mierīga, taču Grieķijas galvaspilsētā sakoncentrētie policijas spēki rēķinājušies ar to, ka, iestājoties krēslai, pilsētā var sākties anarhistu un citu galēji kreiso grupējumu sarīkoti nemieri. Otrdien vakarā publicētās Kapa Research aptaujas rezultāti liecina, ka 72% Grieķijas iedzīvotāju uzskata darījumu ar aizdevējiem par nepieciešamu, taču nav saprotams, kā iegūti šādi rezultāti, ja vēl pirms pusotrām nedēļām vairākums grieķu referendumā noraidīja krietni maigākus aizdevuma saņemšanas nosacījumus.
Pirmais, uz ko Grieķijas amatpersonas cer, pieņemot likumus par pievienotās vērtības nodokļa likmes palielināšanu, izmaiņām pensiju sistēmā un darba tirgū, kā arī lielākiem nodokļiem un plašāku valsts īpašumu privatizāciju, ir ārkārtas finansiālā palīdzība aptuveni 12 miljardu eiro apmērā – šī nauda Atēnām nepieciešama, vēlākais, līdz augusta vidum, un tikai pēc tās saņemšanas būs iespējams pilnvērtīgi atsākt banku darbību. Interesanti, ka ārkārtas kredītu aizdevēji plāno piešķirt nevis no eirozonas, bet gan visu ES valstu kopējās kases – tas radījis zināmus jautājumus Lielbritānijā, Dānijā un Zviedrijā, raksta Reuters. Tikmēr Vācijā aizvien lielāku atbalstu konservatīvo aprindās gūst finanšu ministra Volfganga Šoibles nodoms Grieķiju uz zināmu laiku, piemēram, pieciem gadiem, izslēgt no eiro zonas. Lai gan valdošajā koalīcijā pārstāvētajiem sociāldemokrātiem šī ideja nešķiet pievilcīga, V. Šoibles atbalstītāju skaits pieaudzis, pateicoties Starptautiskā valūfas fonda ziņojumam, no kura skaidri izriet – vismaz daļu Grieķijas parādu šā vai tā nāksies norakstīt. Taču šāds scenārijs, kā zināms, Vācijā nav populārs.