Kamēr vieni par svētdien notikušo Grieķijas referendumu, kurā Grieķijas iedzīvotāji noraidīja SVF noteikto parādu atdošanas kārtību, ir skeptiski, tikmēr pasaules ietekmīgākie ekonomisti un eksperti teic – šie referenduma rezultāti apstiprina, nevis apgāž Eiropas ideoloģiju un noteikti vērtējami kā pozitīvi.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs un Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien telefonsarunā pārrunājuši Grieķijas referendumu uz turpmāku taupības pasākumu fona, paziņojis Kremlis.
Grieķijas referenduma dalībnieki neapzinājās, ka, balsojot pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, viņi ir spēruši soli tuvāk aiziešanai no eirozonas, vērtējot referenduma rezultātus, aģentūrai LETA sacīja sociologs Aigars Freimanis.
Kā ziņots, vakar referendumā 61,31% grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, un kamēr Grieķijas nākotne eirozonā ir uz jautājuma zīmes, tikmēr latvieši sociālajā tīklā twitter aktīvi apspriež šo jautājumu.
Tūkstošiem grieķu Atēnās laukumā pie parlamenta ar sajūsmu uzņēma ziņas par referenduma iznākumu, tomēr pamošanās pēc šīm dzīrēm grieķiem būs smaga. Šādu viedokli intervijā "Rietumu radio" pauda Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš ("Vienotība").
Grieķijas referenduma rezultāts ir kā plats solis virzienā par aiziešanu no eirozonas, lai gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) uzskata, ka nolemtības sajūtas šajā jautājumā vēl nav, jo jāmēģina panākt kompromisi.
Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis pirmdien negaidīti paziņoja, ka viņš atkāpjas no amata, neskatoties uz valdības spēju svētdien notikušajā referendumā iegūt valsts iedzīvotāju atbalstu pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Referendumā 61,31% grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, liecina Grieķijas Iekšlietu ministrijas pirmdienas rītā publiskotie oficiālie rezultāti.
Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis sestdien publicētā intervijā dienu pirms referenduma par starptautisko kreditoru priekšlikumiem apsūdzējis kreditorus "terorismā".
Grieķijas augstākā administratīvā tiesa - Valsts padome - piektdien nolēmusi, ka referendums par starptautisko kreditoru priekšlikumiem var notikt, kā plānots.
Ar defoltu tiek saprasta situācija, kad parādnieks noteiktajā termiņā nespēj nokārtot savas finansiālās saistības. Šādā situācijā var nokļūt gan privātpersonas, gan uzņēmēji, gan valstis – tieši tā tas noticis ar Grieķiju, kas līdz 30. jūnija vakaram nespēja nedz atmaksāt gandrīz 1,6 miljardus eiro lielo parādu Starptautiskajam Valūtas fondam, nedz vienoties par tā pārstrukturizēšanu.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs piektdien pirms nedēļas nogalē gaidāmā referenduma izteica valsts parādsaistību restrukturizācijas prasības, kuras viņš vēlas, lai apstiprina starptautiskie kreditori.
Grieķija oficiāli piedzīvojusi parādsaistību maksātnespēju jeb defoltu, taču šāds paziņojums neradīs tūlītējas sekas, piektdien paziņoja Eiropas Finanšu stabilitātes fonds (EFSF).
LETA. Latvijai nav pamata panikai Grieķijas problēmu dēļ, jo to ietekme uz Latviju būs minimāla, vērtē "CBL Asset Management" valdes loceklis Zigurds Vaikulis.
Lai gan vakar dienas pirmajā pusē virkne mediju ziņoja par «Grieķijas kapitulāciju» starptautisko aizdevēju priekšā, pēcpusdienā kļuva skaidrs, ka tā nav noticis.
Visas Eiropas Savienības (ES) valstis mēģina palīdzēt Grieķijai, cik vien var, bet tik bezkaunīga attieksme ES vēsturē vēl nav redzēta, uzskata bijušais Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks. "Tā ir brutāla uzmešana Austrumu garā," Grieķijas pašreizējo politiku LTV raksturoja Vilks.
Grieķija ir gatava pieņemt lielāko daļu kreditoru reformu priekšlikumu, taču ar dažiem nosacījumiem, liecina Grieķijas premjera Alekša Cipra otrdienas vakarā nosūtīta vēstule kreditoriem.