Lai turpinātu darboties, Grieķijas bankām būs nepieciešami desmit līdz 14 miljardi eiro svaiga kapitāla, pat ja Atēnām svētdien izdosies panākt vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem, ziņu aģentūrai "Reuters" piektdien norādījis kāds augsta ranga Grieķijas baņķieris.
Lai panāktu vienošanos par jauna aizdevuma saņemšanu, Grieķijai dots laiks ne ilgāk kā līdz svētdienai, un pat allaž optimistiski noskaņotais Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers brīdinājis, ka EK jau izskata Grieķijas izstāšanos no eirozonas jeb Grexit plānu.
Eirozonas glābšanas fonds - Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM) - trešdien paziņoja, ka Grieķija iesniegusi oficiālu lūgumu pēc jaunas palīdzības programmas saņemšanas.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs trešdien uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) pauda pārliecību par spēju ievērot eirozonas līderu noteikto termiņu līdz nedēļas beigām panākt vienošanos, lai novērstu valsts izstāšanos no eirozonas.
Bijušais Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks LTV Panorāmā, komentējot svētdien notikušā Grieķijas referenduma rezultātus, ar neviltotu neizpratni jautāja – nesaprotu, par ko tie grieķi tā priecājas?
Eirozonas valstu līderi devuši Grieķijai laiku līdz nedēļas beigām, lai iesniegtu jaunus reformu priekšlikumus apmaiņā pret finansiālo palīdzību, kas ļautu Atēnām izvairīties no maksātnespējas un spiestas atteikšanās no kopīgās Eiropas valūtas.
Eiropas Savienība (ES) vēlas Grieķijas palikšanu eirozonā, taču tā varētu būt spiesta to pamest, ja Atēnas nenodrošinās uzticamas reformas, kuras apmierinātu kreditorus, otrdien norādīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis.
Pretēji Lielbritānijai, kurai ir pat izstrādāts rīcības plāns, kā tai rīkoties Grieķijas finanšu krīzes gadījumā, Latvijas amatpersonas Grieķijas dēļ problēmas Latvijas tautsaimniecībai neparedz.
Pēc Grieķijā notikušā referenduma, kurā vairāk nekā 61% balsojušo noraidīja starptautisko aizdevēju beidzamos priekšlikumus, Eiropas Savienības amatpersonas un kreditori no Grieķijas gaida jaunus ierosinājumus, kas varētu novērst šīs valsts izstāšanos no eirozonas. Vakarrīt par savu demisiju negaidīti paziņojis Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis, taču viņa atkāpšanās nebūt nenozīmē, ka Grieķijas valdības nostāja kļūs pielaidīgāka.
Kamēr vieni par svētdien notikušo Grieķijas referendumu, kurā Grieķijas iedzīvotāji noraidīja SVF noteikto parādu atdošanas kārtību, ir skeptiski, tikmēr pasaules ietekmīgākie ekonomisti un eksperti teic – šie referenduma rezultāti apstiprina, nevis apgāž Eiropas ideoloģiju un noteikti vērtējami kā pozitīvi.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs un Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien telefonsarunā pārrunājuši Grieķijas referendumu uz turpmāku taupības pasākumu fona, paziņojis Kremlis.
Grieķijas referenduma dalībnieki neapzinājās, ka, balsojot pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, viņi ir spēruši soli tuvāk aiziešanai no eirozonas, vērtējot referenduma rezultātus, aģentūrai LETA sacīja sociologs Aigars Freimanis.
Kā ziņots, vakar referendumā 61,31% grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, un kamēr Grieķijas nākotne eirozonā ir uz jautājuma zīmes, tikmēr latvieši sociālajā tīklā twitter aktīvi apspriež šo jautājumu.
Tūkstošiem grieķu Atēnās laukumā pie parlamenta ar sajūsmu uzņēma ziņas par referenduma iznākumu, tomēr pamošanās pēc šīm dzīrēm grieķiem būs smaga. Šādu viedokli intervijā "Rietumu radio" pauda Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš ("Vienotība").
Grieķijas referenduma rezultāts ir kā plats solis virzienā par aiziešanu no eirozonas, lai gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) uzskata, ka nolemtības sajūtas šajā jautājumā vēl nav, jo jāmēģina panākt kompromisi.