Grieķija

Kā mediju patērētājam man liekas, ka Grieķijas stāsts mums netiek stāstīts no sākuma. Turklāt man šķiet, ka tas (arī pēc pirmdienas vienošanās ES priekšnieku līmenī) tiek stāstīts no jostasvietas uz leju.

Grieķijas parlaments ceturtdienas rītā atbalstīja smagās reformas, kuras pieprasīja veikt starptautiskie aizdevēji apmaiņā pret jaunu palīdzības programmu.

Līdz šodienai Grieķijas valdībai jāievieš daļa no trešās glābšanas programmas nosacījumiem, lai saņemtu 82–86 miljardu eiro kārtējo aizdevumu, par ko eirozonas līderi vienojās pirmdien. Vai līdz ar to vilks būs paēdis un kaza dzīva, abi pussprāguši vai tikai vienam laba veselība? Vēl pāragri zīlēt, kā Grieķijas krīze ietekmēs turpmāko Eiropas Savienības (ES) un eirozonas vienotību, bet skaidrs, ka tā atbalsosies vairāku valstu iekšpolitikā un radīs riskus ES vienotībai.

Kamēr medijos tiek aktīvi diskutēts par ekonomiskajām grūtībām, kuras valda Grieķijā, tikmēr uz Grieķiju ceļojumā devies tūrists no Latvijas portālam nra.lv ziņo – Grieķijā krīzi pārlieku nejūt.

Pašlaik nepieciešams raudzīties uz Grieķijas lēmumu par nepieciešamo likumu pieņemšanu, pēc kuras pārējās valstis varēs izteikt savu redzējumu par palīdzības sniegšanu, taču šobrīd grūti iedomāties, ka process varētu aiziet līdz veiksmīgam rezultātam, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Eiropas Komisija (EK) trešdien oficiāli atbalstīja pretrunīgi vērtēto ierosinājumu izmantot Eiropas Savienības (ES) krīzes fondu, lai segtu Grieķijas īstermiņa finansēšanas vajadzības, paziņojušas amatpersonas.

Daudzi zina sirdi plosošu stāstu par labiem cilvēkiem, kuriem viņu radi un draugi izlūgušies parakstīt galvojumus par naudu, ko aizņēmušies un iztērējuši citi, bet atdod galvotāji.

Šodien smagā ekonomikas krīzē nonākušās Grieķijas parlamentam jāizlemj, piekrist vai nepiekrist Eiropas Savienības partneru diktētajiem noteikumiem, kurus pieņemot tai vēl ir cerības saņemt kārtējo aizdevumu. Tomēr, pat, ja grieķi aizmirst par savu hellēņu lepnumu, atšķirīgs viedoklis var būt Latvijas parlamentam, kura pārliecinošs vairākums uzskata, ka par dalību Grieķijas glābšanā jālemj Saeimā, nevis valdībā.

Lēmums par to, vai Latvija iesaistīsies vai neiesaistīsies finansiālās palīdzības sniegšanā Grieķijai, ir jāpieņem nevis valdībai, bet parlamentam, uzskata opozīcijas frakcija "No sirds Latvijai" (NSL).

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) trešajā Grieķijas glābšanas programmā spēs piedalīties vien tad, kad Eiropas Savienības (ES) kreditori būs izstrādājuši skaidru plānu par valsts parādsaistību ilgtspējību, otrdien paziņoja kāda fonda amatpersona.

Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs otrdien brīdināja, ka bankas var palikt slēgtas līdz brīdim, kad netiks panākta galīgā vienošanās ar eirozonu par jauno finansiālās palīdzības programmu, taču šis process var ilgt pat mēnesi.

Eiropas valdības saskārušās ar grūtībām izvēlēties no vairākām sarežģītām iespējām, lai palīdzētu Grieķijai ievērot tās īstermiņa finansēšanas vajadzības, kamēr valsts gaida jaunās glābšanas programmas noformēšanu, otrdien paziņoja amatpersonas.

Latvijas un citu Baltijas valstu iedzīvotāji ir neizpratnē par Grieķijas nespēju sadzīvot ar esošo situāciju. Vadošais viedoklis- „Kāpēc viņi nevar, ja mēs varējām?”, ziņo theguardian.co.uk

Absolūtu fiasko cietušajam Grieķijas premjerministram Aleksim Cipram vakar nācies no Briseles doties uz Atēnām, lai saviem tautiešiem kā izcilu sasniegumu pārdotu pazemojošu aizdevuma saņemšanas programmu – vēl sliktāku, nekā tika noraidīta pirms divām nedēļām, nerunājot nemaz par to plānu, kas lepni tika notraukts no galda gada sākumā.

Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns paziņojis, ka centīsies bloķēt jebkādus Eiropas Savienības (ES) centienus izmantot britu naudu jaunajā Grieķijas glābšanas programmā, vēsta mediji.

Ja rīt Grieķijas parlaments nenobalsos par smagajām reformām, vairāk sarunu par palīdzības sniegšanu šai valstij nebūs, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" teica Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Pēc vienošanās panākšanas ar starptautiskajiem aizdevējiem par jaunu finansiālās palīdzības paketi, kas ļautu Grieķijai palikt eirozonā, premjerministram Aleksim Cipram tagad par tās nosacījumiem jāpārliecina pašam sava valdība, taču bargās aizdevēju prasības var radīt Atēnās politisko nestabilitāti.

Neskatoties uz panākto vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par jaunu finansiālās palīdzības programmu, Grieķija otrdien nav veikusi jau otro maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), dzēšot jau esošos parādus.

Ja tiks apstiprināta trešā palīdzības programma Grieķijai, Latvijai varētu būt šajā programmā jāgarantē līdz 240 miljoniem eiro, Latvijas Radio raidījumā "Septiņas dienas Eiropā" sacīja Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds.

Grieķijas valdībai ir jādemonstrē konkrēta rīcība, kas apliecinātu, ka reformas tiek īstenotas, Briselē notikušajā Eirozonas valstu un valdību vadītāju sanāksmē uzsvēra Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).