Grieķija

Parlamentā Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā Andra Siliņa vadītā Latvijas Pensionāru federācija nevēlas, lai Latvija sniegtu atbalstu izšķērdīgajai Grieķijai.

Grieķijas Finanšu ministrija ceturtdien paziņojusi, ka pirms trim nedēļām slēgtās bankas savas durvis atkal vērs pirmdien.

Klausoties starptautiskas debates par Grieķiju (arī par Ukrainu), visvairāk mulsina tas, ka ar vārdu «palīdzība» vai vārdu savienojumu «piešķirt līdzekļus» tiek apzīmēta kredītu izsniegšana un parādu nastas palielināšana.

2015. gada janvārī Grieķijas vēlēšanās uzvarējusī Syriza nāca pie varas ar ambiciozu eirozonas reformēšanas mērķi. Syriza valdība neuzvedās pazemīgi, tā nebija nokaunējusies par Grieķijas milzīgo parādu un uz skatuves kāpa kā paštaisna reformu prasītāja.

Eirozonas dalībvalstu finanšu ministri panākuši sākotnējo vienošanos, lai Grieķijai piešķirtu pagaidu finansējumu septiņu miljardu eiro apmērā, paziņojis kāda labi informēta amatpersona.

Grieķijas parlamenta balsojums, kurā apstiprinātas kreditoru pieprasītās reformas, izpildījis sākotnējos nosacījumus attiecībā uz šīs nedēļas sākumā panākto vienošanos starp Atēnām un starptautiskajiem aizdevējiem, ceturtdien norādīja Eiropas Savienības (ES) preses pārstāve.

Grieķijas parādsaistību norakstīšanai vajadzētu nozīmēt arī valsts izstāšanos no eirozonas jeb tā dēvēto "Grexit’u", ceturtdien publiskotā intervijā izteicies Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible.

Vakardienas Grieķijas parlamenta sēde, kurā bija jāapstiprina eirozonas pirmdien izvirzītie nosacījumi par jauna aizdevuma saņemšanu, ievilkās līdz pat vēlai vakara stundai – kā jau beidzamajos gados krīzes gadījumos Eiropā mēdz notikt. Pa dienu rīkotās debates un komiteju apspriedes gan liecināja – ja arī vienošanos noraidīs daļa valdošās, kreisi radikālās apvienības Syriza deputāti, par to ir gatavi balsot opozīcijā esošie sociālisti un konservatīvie.

Kā mediju patērētājam man liekas, ka Grieķijas stāsts mums netiek stāstīts no sākuma. Turklāt man šķiet, ka tas (arī pēc pirmdienas vienošanās ES priekšnieku līmenī) tiek stāstīts no jostasvietas uz leju.

Grieķijas parlaments ceturtdienas rītā atbalstīja smagās reformas, kuras pieprasīja veikt starptautiskie aizdevēji apmaiņā pret jaunu palīdzības programmu.

Līdz šodienai Grieķijas valdībai jāievieš daļa no trešās glābšanas programmas nosacījumiem, lai saņemtu 82–86 miljardu eiro kārtējo aizdevumu, par ko eirozonas līderi vienojās pirmdien. Vai līdz ar to vilks būs paēdis un kaza dzīva, abi pussprāguši vai tikai vienam laba veselība? Vēl pāragri zīlēt, kā Grieķijas krīze ietekmēs turpmāko Eiropas Savienības (ES) un eirozonas vienotību, bet skaidrs, ka tā atbalsosies vairāku valstu iekšpolitikā un radīs riskus ES vienotībai.

Kamēr medijos tiek aktīvi diskutēts par ekonomiskajām grūtībām, kuras valda Grieķijā, tikmēr uz Grieķiju ceļojumā devies tūrists no Latvijas portālam nra.lv ziņo – Grieķijā krīzi pārlieku nejūt.

Pašlaik nepieciešams raudzīties uz Grieķijas lēmumu par nepieciešamo likumu pieņemšanu, pēc kuras pārējās valstis varēs izteikt savu redzējumu par palīdzības sniegšanu, taču šobrīd grūti iedomāties, ka process varētu aiziet līdz veiksmīgam rezultātam, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Eiropas Komisija (EK) trešdien oficiāli atbalstīja pretrunīgi vērtēto ierosinājumu izmantot Eiropas Savienības (ES) krīzes fondu, lai segtu Grieķijas īstermiņa finansēšanas vajadzības, paziņojušas amatpersonas.

Daudzi zina sirdi plosošu stāstu par labiem cilvēkiem, kuriem viņu radi un draugi izlūgušies parakstīt galvojumus par naudu, ko aizņēmušies un iztērējuši citi, bet atdod galvotāji.

Šodien smagā ekonomikas krīzē nonākušās Grieķijas parlamentam jāizlemj, piekrist vai nepiekrist Eiropas Savienības partneru diktētajiem noteikumiem, kurus pieņemot tai vēl ir cerības saņemt kārtējo aizdevumu. Tomēr, pat, ja grieķi aizmirst par savu hellēņu lepnumu, atšķirīgs viedoklis var būt Latvijas parlamentam, kura pārliecinošs vairākums uzskata, ka par dalību Grieķijas glābšanā jālemj Saeimā, nevis valdībā.

Lēmums par to, vai Latvija iesaistīsies vai neiesaistīsies finansiālās palīdzības sniegšanā Grieķijai, ir jāpieņem nevis valdībai, bet parlamentam, uzskata opozīcijas frakcija "No sirds Latvijai" (NSL).

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) trešajā Grieķijas glābšanas programmā spēs piedalīties vien tad, kad Eiropas Savienības (ES) kreditori būs izstrādājuši skaidru plānu par valsts parādsaistību ilgtspējību, otrdien paziņoja kāda fonda amatpersona.

Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs otrdien brīdināja, ka bankas var palikt slēgtas līdz brīdim, kad netiks panākta galīgā vienošanās ar eirozonu par jauno finansiālās palīdzības programmu, taču šis process var ilgt pat mēnesi.

Eiropas valdības saskārušās ar grūtībām izvēlēties no vairākām sarežģītām iespējām, lai palīdzētu Grieķijai ievērot tās īstermiņa finansēšanas vajadzības, kamēr valsts gaida jaunās glābšanas programmas noformēšanu, otrdien paziņoja amatpersonas.