Vakar stājusies spēkā starp ES un Turciju panāktā vienošanās, kuras mērķis ir ierobežot nelegālo migrāciju uz Eiropu. Lai gan formāli tas nozīmē, ka jau vakar tos nelegāļus, kuri no Turcijas pāri Egejas jūrai bija nokļuvuši līdz Grieķijai piederošajām salām, varēja sākt nogādāt atpakaļ Turcijā, Grieķijai pagaidām nav nepieciešamo resursu. Tas, kā un vai vispār darbosies vienošanās, kļūs skaidrs aprīļa sākumā, taču pat Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers atzinis, ka tās realizēšana būs «Hērakla varoņdarbs», savukārt cilvēktiesību aizstāvji vienošanos bargi kritizējuši.
«Vienošanās mērķis ir slēgt galveno maršrutu, ko vairāk nekā miljons migrantu un bēgļu izmantojuši, lai šķērsotu Egejas jūru un no Grieķijas dotos cauri visam kontinentam uz ziemeļiem – Vāciju vai Zviedriju. Taču saglabājas dziļas šaubas, vai šī vienošanās ir likumīga un izpildāma, – to atzinusi pat Vācijas kanclere Angela Merkele, kura bija līguma galvenā virzītāja,» raksta Reuters.
Lai noslēgtu vienošanos, bija ne tikai jāmeklē kompromisi starp visu 28 ES dalībvalstu un Turcijas interesēm, bet arī jādomā par Eiropas vērtībām, tādēļ atsevišķi dokumenta punkti interpretējami dažādi. AFP norāda, ka tās rīcībā esošajā dokumentā sacīts, ka «visi nelegālie imigranti, kuri, sākot ar 20. martu, šķērso [Egejas] jūru no Turcijas uz Grieķijas salām, tiks nogādāti atpakaļ Turcijā». Tātad tas būtu attiecināms uz visiem, kuri nelegāli nokļuvuši Grieķijā, neatkarīgi no izcelsmes valsts un tā, vai šie cilvēki bēguši no karadarbības zonām. Taču dokumentā arī norādīts, ka Grieķija apņemas pildīt savas starptautiskās saistības un reģistrēt visus nelegālos ieceļotājus, individuāli izskatot patvēruma pieprasījumus, bet uz Turciju atpakaļ tikšot sūtīti tie, kuri «šādus pieteikumus neiesniegs vai kuru pieteikumi tiks noraidīti».
Tātad ne visi, kuri būs Grieķijā ieradušies nelegāli? Vairāki politologi un tieslietu speciālisti, kuri vēlējušies palikt anonīmi, intervijās starptautiskajām ziņu aģentūrām norādījuši, ka Grieķijas gatavība izskatīt visus pieprasījumus esot reveranss cilvēktiesību aizsardzības organizācijām – tā kā Turcija saskaņā ar vienošanos tiek pasludināta par patvēruma meklētājiem drošu valsti, acīmredzot deportēt būt iespējams pilnīgi visus nelegāļus, atskaitot tos Turcijas pilsoņus, kuri tiek vajāti dzimtenē. Deportācijas attieksies arī uz sīriešiem, taču ES apņēmusies labprātīgi no Turcijā ierīkotajām sīriešu bēgļu nometnēm uzņemt tieši tikpat daudz cilvēku, cik Grieķijā nelegāli nokļuvušus Sīrijas pilsoņus Turcija būs uzņēmusi atpakaļ. Pašlaik noteikts, ka maksimālais šādu cilvēku skaits ir 72 000, lai gan faktiski neviena ES dalībvalsts, atskaitot Vāciju nav oficiāli apņēmusies šos ļaudis izmitināt.
Sestdien vairākās Eiropas pilsētās notikušas demonstrācijas, kuru galvenais lozungs bijis: «Nekādas tirgošanās ar bēgļiem!» Panākto vienošanos kritizējusi gan ANO Bēgļu lietu aģentūra, gan tādas organizācijas kā Ārsti bez robežām (MSF) un Amnesty International. Šīs organizācijas paziņojumā, ko citē Reuters, uzsvērts, ka «Turcija nav droša valsts bēgļiem un migrantiem», jo tajā regulāri tiek pārkāptas cilvēktiesības, un tagad Eiropa, uzgriežot muguru bēgļiem, faktiski kļūst par šo pārkāpumu līdzdalībnieci, dodot «vēsturisku triecienu cilvēktiesībām». Ļoti iespējams, ka starptautiskās organizācijas vienošanos apstrīdēs tiesā, un grūti prognozēt šo prāvu iznākumu – izņemot to, ka to izskatīšana varētu būt gadiem ilga.
Beidzamajā diennaktī pirms vienošanās stāšanās spēkā Grieķijas salās ieradušies aptuveni 1500 nelegāļu. Tas ir vismaz piecas reizes vairāk, nekā iepriekšējās dienās, turklāt Turcija apgalvojusi, ka vēl vairākus tūkstošus potenciālo robežas šķērsotāju aizturējusi tās krasta apsardze. Uz tiem, kuriem izdevies sasniegt Grieķijas salas, vienošanās neattieksies, un šie cilvēki pievienosies aptuveni 40 000 Grieķijas kontinentālajā daļā esošajiem migrantiem, kuri Balkānu maršruta slēgšanas dēļ ir iestrēguši Grieķijā. Sagaidāms, ka viņus kaut kad uz citām ES valstīm pārvietos Ž. K. Junkera bēdīgi slavenā kvotu plāna ietvaros.
Tikmēr Grieķija atzinusi, ka jauno ieceļotāju lietu skatīšana nebūs tik operatīva, kā iecerēts. «Šāda plāna stāšanos spēkā nevar nodrošināt 24 stundu laikā,» sarunā ar AFP teicis Grieķijas migrācijas politikas pārvaldes pārstāvis Giorgijs Kiricis. Iepriekš Grieķijas premjers Aleksis Ciprs bija norādījis, ka Grieķija no citām ES valstīm gaida ierodamies 400 juristus, kuri specializējušies patvēruma piešķiršanas lietās, aptuveni tikpat daudz tulku un 1500 drošības dienestu darbiniekus, taču, kad viņi ieradīsies – pašlaik neesot skaidrs. Kamēr tas nav noticis, Grieķijai nav iespēju uzsākt no jauna ieradušos ieceļotāju reģistrāciju un pārbaudes. Nav arī skaidrs, kad līdz Grieķijai nonāks aptuveni 300 miljoni eiro, ko ES apņēmusies piešķirt, lai organizētu migrantu deportāciju. «Pašlaik mums ir tikai politisks lēmums un vēl nav skaidrs, kā to realizēsim praksē,» AP sacījis kāds Grieķijas valdības pārstāvis.