Neraugoties uz skaļajām protesta demonstrācijām un vairākas dienas ilgušo vispārējo streiku, Grieķijas parlaments naktī uz pirmdienu atbalstījis valdības ierosinājumus reformēt pensiju un sociālās apdrošināšanas sistēmu, kā arī paaugstināt nodokļus. Apmaiņā pret kārtējo jostu savilkšanu Alekša Cipra kreisā valdība cer, ka starptautiskie kreditori ne tikai nekavējoties piešķirs Grieķijai kārtējo aizdevuma porciju 5 miljardu eiro apmērā, bet beidzot arī sāks nopietni domāt par parādu restrukturizēšanu.
Grieķija jau sešus gadus dzīvo taupības režīma apstākļos. Ik pa laikam kārtējā budžeta izdevumu samazināšana vai nodokļu paaugstināšana izraisa nopietnu protestu vētru, ir kritušas jau vairākas valdības, taču gals šim procesam tā arī nav saskatāms, norāda Deutsche Welle.
Pensionāri jūtas piekrāpti
Pašlaik tautas neapmierinātība veļas pār A. Cipru un viņa vadīto kreiso partiju apvienību Syriza, ko vēl pagājušogad grieķi uzskatīja par tautas glābējiem, jo kreisie solīja pārtraukt pazemošanos starptautisko kreditoru priekšā un panākt Grieķijas ekonomikas atgūšanos. Taču visi šie solījumi (arī tie, kas attiecās uz pensiju neaizskaramību un nodokļu nepaaugstināšanu) palikuši tikai solījumu līmenī - pagājušā gada vasarā A. Cipram nācās prasīt jau trešo starptautisko aizdevumu kopš 2010. gada (šoreiz - 86 miljardu eiro apmērā), bet, lai šī nauda nonāktu līdz Grieķijai, ir jāpilda kreditoru prasības, kas principā ir tās pašas vecās - sabalansēt valsts izdevumus un ienākumus.
Gluži tāpat kā viņa iepriekš tik skarbi kritizētie politiskie pretinieki no konservatīvo partijas Jaunā demokrātija un sociālistu partijas
PASOK, kuri bija pie varas, kad tika lūgti pirmie aizdevumi, arī A. Ciprs nav spējis izdomāt neko labāku par tā dēvēto budžeta konsolidāciju. Finansiālās grūtībās nokļuvušajās valstīs ar to mēdz saprast budžeta izdevumu daļas samazināšanu un drudžainus mēģinājumus atrast kādu līdz šim vēl līdz galam neizmantotu avotu, kas palīdzētu kaut nedaudz palielināt ienākumus.
Tagad kārta pienākusi ne tikai nodokļiem, bet arī pensijām. Saskaņā ar valdības plāniem, kurus pēc asām debatēm parlaments apstiprināja ar minimālu pārsvaru (par nobalsoja tikai valdošās koalīcijas deputāti - 153 no 300 parlamentāriešiem), līdz 2019. gadam valsts pakāpeniski atteiksies no pensiju piemaksām trūcīgākajiem pensionāriem, vienlaikus nosakot, ka cilvēkiem ar darba stāžu vismaz 20 gadu garumā pienākas, mazākais, 384 eiro liela pensija.
75 gadus vecais Dimitris sarunā ar Deutsche Welle norāda, ka tā uzskatāma par ņirgāšanos. «Es jau kopš piecu gadu vecuma palīdzēju vecākiem fermā, kad pieaugu, kļuvu par smagās automašīnas šoferi, vēlāk strādāju celtniecībā. Es visu mūžu vergoju, līdz mani ķēra sirdstrieka, un tagad izrādās, ka tas viss ir velti,» viņš saka. Pašlaik Dimitris, kurš veselības problēmu dēļ pensionējies priekšlaicīgi, saņem 253 eiro lielu pamata pensiju un piemaksu 153 eiro apmērā.
Viņš lēš, ka, stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, piemaksas vairs nebūs un nepietiekamā darba stāža dēļ arī pamata pensija īpaši daudz nepalielināsies. Grieķijas darba, sociālās apdrošināšanas un sociālās solidaritātes ministrs Georgioss Katrugaloss gan apgalvojis, ka aptuveni 90% pensionāru jaunā kārtība būšot izdevīgāka par veco, taču ekonomists Kosts Stupass norāda, ka tas attieksies vien uz cilvēkiem, kuri laikus sākuši rūpēties par savām sociālajām iemaksām un pensiju uzkrājumiem. Turklāt zaudētāji būs arī tie, kuri pensionējušies priekšlaicīgi, un pat pašlaik Grieķijā aptuveni trešdaļa cilvēku pensijā dodas, nesasniedzot 67 gadu vecumu. Viņš uzskata, ka zaudētāji būs un to būs daudz, jo ne jau velti valdības aplēses liecina, ka 2019. gadā pensijās no budžeta nāksies izmaksāt par 3 miljardiem eiro mazāk nekā pašlaik.
Nodokļi atkal augšā
Roku rokā ar pensiju piemaksu atcelšanu iet lielākas obligātās sociālās iemaksas, kas nu sasniegs 20%. Turklāt jaunie likumi paredz daudz stingrāk kontrolēt pašnodarbinātos, starp kuriem ir arī juristi un zemnieki. No 9500 eiro līdz 8000 eiro gadā pazemināts slieksnis, kuru pārkāpjot jāsāk maksāt ienākuma nodoklis, turklāt tā zemākā likme 22% tiks attiecināta vien ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā (iepriekš - 25 000 eiro). Augstākā ienākuma nodokļa likme tikmēr palielināta no 42% līdz 45%, un to nāksies maksāt cilvēkiem, kuru gada ienākumi pārsniedz 40 000 eiro (iepriekš - 42 000 eiro). Turklāt, par lielu apbēdinājumu lauksaimniekiem, rēķinot ienākuma nodokli, turpmāk tiks ņemtas vērā arī no ES saņemtās subsīdijas.
Jaunie likumi paredz arī dividenžu nodokļa paaugstināšanu no 10 līdz 15 procentiem un augstākus solidaritātes nodokļus, kurus maksā visi, kuru gada ienākumi pārsniedz 12 000 eiro. Grieķijas laikraksti vakar vēstīja, ka aiz juridiskā valodā samudžinātām frāzēm, kas atrodamas jaunajā likumā, saskatāmi arī valdības nodomi paaugstināt pievienotās vērtības nodokli, ieviest papildu nodokļus tabakas izstrādājumiem un degvielai, ar vēl vienu nodokli aplikt viesnīcniekus, interneta pakalpojumu sniedzējus un kabeļtelevīziju operatorus. Cilvēkam, kurš to visu vēro no malas, varētu rasties iespaids, ka Grieķija beidzamajos gados ir piedzīvojusi nepieredzētu ekonomisko uzplaukumu, kura rezultātā cilvēki var atļauties tērēt un nodokļos maksāt lielākas summas, taču patiesībā viss ir diametrāli pretēji.
Mērķis - parādu norakstīšana
«Premjerministra kungs, jūs solījāt cerību, bet nu tā ir pārvērtusies izmisumā,» uzstājoties parlamentā, sacījusi sociālistu partijas līdere Fofi Genimata. Savukārt Jaunās demokrātijas partijas vadītājs (starp citu, konservatīvie pašlaik ir socioloģisko aptauju līderi) Kiriakoss Mitsotakis nosaucis jaunos likumus par «kapakmeni izaugsmes iespējām». A. Ciprs un viņa domubiedri uz to atbildējuši, norādot, ka ekonomiskajā bedrē Grieķija ir ievēlusies tieši sociālistu un konservatīvo valdīšanas laikā un viņam nākoties tikai mēģināt minimizēt nepārdomātās politikas sekas.
International Business Times norāda, ka A. Cipra valdībai akūti nepieciešama nauda, lai veiktu kārtējos maksājumus, taču kreditori atteikušies šos līdzekļus piešķirt, kamēr neredzēs, ka pieprasītās reformas virzās uz priekšu. Taču galvenais Grieķijas premjera mērķis ir pārliecināt aizdevējus par kārtējo parāda restrukturizēšanu, ar ko Atēnās saprot vismaz kādas parāda daļas norakstīšanu. Zīmīgi, ka Grieķijas parlamenta deputāti tik ļoti steidzās ar likumu pieņemšanu, ka uz sēdēm pulcējās brīvdienās un aizsēdējās līdz agrai pirmdienas rīta stundai - vakar pievakarē Briselē taču bija sasaukta eiro zonas 19 valstu finanšu ministru (tā dēvētās Eirogrupas) sanāksme, lai spriestu par to, kā Grieķijai veicas ar reformām. «Rīt būs ļoti svarīga diena. Pēc sešiem krīzes gadiem Eirogrupa tiksies, lai apspriestu, kā atvieglot parādu,» kaut nelielu optimismu tautiešos svētdien centās iedvest A. Ciprs.
Deutsche Welle atgādina, ka pagājušonedēļ publiskotie Eiropas Komisijas dati liecina - Grieķijas parāds turpina pieaugt un šogad sasniegs jau 182,8% no iekšzemes kopprodukta. Ņemot vērā Grieķijas katastrofālo ekonomisko situāciju, cerības uz to, ka parādu izdosies atmaksāt, līdzinās teju nullei, uz ko regulāri norāda Starptautiskais Valūtas fonds. Taču gan abi pārējie starptautisko aizdevēju troikas pārstāvji (EK un Eiropas Centrālā banka), gan vairāku ekonomiski varenāko ES valstu līderi ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli priekšgalā ļoti rezervēti izturas pret idejām norakstīt kaut daļu Grieķijas parādu, bažījoties, ka šāda labvēlība galu galā novedīs pie finansiālām problēmām arī citās eiro zonas valstīs.