Grieķija

No pirmdienas savas durvis atkal vērs pirms trim nedēļām slēgtās Grieķijas bankas un mīkstināti ierobežojumi naudas izņemšanai, taču kapitāla kontroles pasākumi paliks spēkā, liecina valdības dekrēts.

Sestdien Atēnās prezidenta pilī zvērestu nodevuši jaunie Grieķijas valdības locekļi, stājoties premjerministra Aleša Cipra atlaisto amatpersonu vietā, kuri bija pret reformu likumprojektu jaunās glābšanas programmas saņemšanai, vēsta izdevums "News 247".

Sestdien Grieķijā Eiropas Savienības (ES) ārkārtas palīdzības mehānisma ietvaros ieradīsies Francijas lidmašīnas, lai palīdzētu vietējiem dienestiem cīnīties ar savvaļas ugunsgrēkiem Atēnu tuvumā un Peleponēsas pussalā.

2015. gada janvārī Grieķijas vēlēšanās uzvarējusī Syriza nāca pie varas ar ambiciozu eirozonas reformēšanas mērķi. Syriza valdība neuzvedās pazemīgi, tā nebija nokaunējusies par Grieķijas milzīgo parādu un uz skatuves kāpa kā paštaisna reformu prasītāja.

Eiropas Savienība (ES) piektdien oficiāli apstiprināja īstermiņa aizdevuma piešķiršanu Grieķijai 7,16 miljardu eiro apmērā, paziņoja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Vācijas parlaments piektdien balsojumā apstiprinājis pilnvaru nodrošināšanu valdībai, lai sāktu sarunas par Grieķijas jauno glābšanas programmu.

Nebūtu iedomājies, ka rakstīšu komentāru par Grieķijas krīzi, nudien nav mana tēma. Tomēr noskaitos uz histēriskajiem Latvijas medijiem, jau atrodoties Rodas salā. Arī pēc atgriešanās redzu, ka žurnālisti, lietas paši nezinot, turpina reproducēt citu ražotas muļķības. Pēdējais piliens bija kādas amerikānietes intervija Latvijas Radio par to, ka grieķi veikalos nepieņemot dolārus (vai nav šausmas, varētu domāt, ka ASV kāds veikalos pieņem eiro). Atskārtu – histērijas mērķis nemaz nav tik nekaitīgs.

Parlamentā Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā Andra Siliņa vadītā Latvijas Pensionāru federācija nevēlas, lai Latvija sniegtu atbalstu izšķērdīgajai Grieķijai.

Grieķijas Finanšu ministrija ceturtdien paziņojusi, ka pirms trim nedēļām slēgtās bankas savas durvis atkal vērs pirmdien.

Klausoties starptautiskas debates par Grieķiju (arī par Ukrainu), visvairāk mulsina tas, ka ar vārdu «palīdzība» vai vārdu savienojumu «piešķirt līdzekļus» tiek apzīmēta kredītu izsniegšana un parādu nastas palielināšana.

2015. gada janvārī Grieķijas vēlēšanās uzvarējusī Syriza nāca pie varas ar ambiciozu eirozonas reformēšanas mērķi. Syriza valdība neuzvedās pazemīgi, tā nebija nokaunējusies par Grieķijas milzīgo parādu un uz skatuves kāpa kā paštaisna reformu prasītāja.

Eirozonas dalībvalstu finanšu ministri panākuši sākotnējo vienošanos, lai Grieķijai piešķirtu pagaidu finansējumu septiņu miljardu eiro apmērā, paziņojis kāda labi informēta amatpersona.

Grieķijas parlamenta balsojums, kurā apstiprinātas kreditoru pieprasītās reformas, izpildījis sākotnējos nosacījumus attiecībā uz šīs nedēļas sākumā panākto vienošanos starp Atēnām un starptautiskajiem aizdevējiem, ceturtdien norādīja Eiropas Savienības (ES) preses pārstāve.

Grieķijas parādsaistību norakstīšanai vajadzētu nozīmēt arī valsts izstāšanos no eirozonas jeb tā dēvēto "Grexit’u", ceturtdien publiskotā intervijā izteicies Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible.

Vakardienas Grieķijas parlamenta sēde, kurā bija jāapstiprina eirozonas pirmdien izvirzītie nosacījumi par jauna aizdevuma saņemšanu, ievilkās līdz pat vēlai vakara stundai – kā jau beidzamajos gados krīzes gadījumos Eiropā mēdz notikt. Pa dienu rīkotās debates un komiteju apspriedes gan liecināja – ja arī vienošanos noraidīs daļa valdošās, kreisi radikālās apvienības Syriza deputāti, par to ir gatavi balsot opozīcijā esošie sociālisti un konservatīvie.

Kā mediju patērētājam man liekas, ka Grieķijas stāsts mums netiek stāstīts no sākuma. Turklāt man šķiet, ka tas (arī pēc pirmdienas vienošanās ES priekšnieku līmenī) tiek stāstīts no jostasvietas uz leju.

Grieķijas parlaments ceturtdienas rītā atbalstīja smagās reformas, kuras pieprasīja veikt starptautiskie aizdevēji apmaiņā pret jaunu palīdzības programmu.

Līdz šodienai Grieķijas valdībai jāievieš daļa no trešās glābšanas programmas nosacījumiem, lai saņemtu 82–86 miljardu eiro kārtējo aizdevumu, par ko eirozonas līderi vienojās pirmdien. Vai līdz ar to vilks būs paēdis un kaza dzīva, abi pussprāguši vai tikai vienam laba veselība? Vēl pāragri zīlēt, kā Grieķijas krīze ietekmēs turpmāko Eiropas Savienības (ES) un eirozonas vienotību, bet skaidrs, ka tā atbalsosies vairāku valstu iekšpolitikā un radīs riskus ES vienotībai.

Kamēr medijos tiek aktīvi diskutēts par ekonomiskajām grūtībām, kuras valda Grieķijā, tikmēr uz Grieķiju ceļojumā devies tūrists no Latvijas portālam nra.lv ziņo – Grieķijā krīzi pārlieku nejūt.

Pašlaik nepieciešams raudzīties uz Grieķijas lēmumu par nepieciešamo likumu pieņemšanu, pēc kuras pārējās valstis varēs izteikt savu redzējumu par palīdzības sniegšanu, taču šobrīd grūti iedomāties, ka process varētu aiziet līdz veiksmīgam rezultātam, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).