Grieķija

Grie­ķu fi­nan­šu ne­die­nas un gai­dā­mais jos­tas sa­vil­kša­nas pe­ri­ods iz­rai­sa ne vien līdz­jū­tī­bu, bet arī sa­trau­ku­mu, kā­du ie­spai­du krī­zes se­kas at­stās uz re­ālo eko­no­mi­ku, Lat­vi­jas valsts bu­dže­ta ie­ņē­mu­miem un kat­ra per­so­nis­ko ma­ci­ņu. As­tro­lo­gu prog­no­zes ir mē­re­ni ie­prie­ci­no­šas: eko­no­mis­ko sa­tri­ci­nā­ju­mu at­blāz­ma būs jū­ta­ma arī Lat­vi­jā, to­mēr īs­tu krī­zes skar­bu­mu mēs ne­iz­ju­tī­sim.

Lai gan Grieķijas opozīcijas partiju izredzes izveidot valdošo koalīciju ir ļoti niecīgas, gan labējie centristi no Jaunās demokrātijas, gan no līdzšinējās valdošās apvienības Syriza atšķēlusies grupa Tautas vienotība mēģina izmantot savas konstitūcijā noteiktās tiesības. Līdz ar to vēlēšanas, kas jārīko pēc Alekša Cipra valdības demisijas, visticamāk, tiks izsludinātas 28. augustā un, ļoti iespējams, notiks 20. septembrī. ES amatpersonas mudinājušas grieķus pasteigties, jo politiskās krīzes apstākļos Grieķijai būs ļoti sarežģīti realizēt starptautiskajiem aizdevējiem apsolītās reformas.

Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs sāk zaudēt atbalstu - viņš izmantoja šo brīdi, lai ātri izziņotu vēlēšanas, apzinoties, ka pretējā gadījumā zaudēs savu popularitāti, pārliecināta Eiropas parlamenta deputāte Sandra Kalniete (V).

Demonstrējot pēdējā laikā tik bieži piesaukto Eiropas Savienības dalībvalstu solidaritāti, valdība un Saeimas Eiropas lietu komisija pirmdien apstiprinājušas – Latvija sniegs Grieķijai finanšu palīdzību 240 miljonu eiro, taču kategoriski iebildīs, ja sajutīs mēģinājumu izšķērdīgās dienvidvalsts parādus norakstīt.

Saeimas Eiropas lietu komisija šodien ar atrunām atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto pozīciju par Latvijas iesaistīšanos Grieķijas palīdzības programmā.

Valdība šodien atbalstīja nacionālo pozīciju saistībā ar palīdzības sniegšanu Grieķijai, norādot, ka Latvija neatbalsta parādu norakstīšanu.

Gan Grieķijas parlaments, gan eirozonas valstu finanšu ministri akceptējuši jauno aizdevuma programmu, kas trīs gadu laikā ļaus Grieķijai saņemt līdz pat 86 miljardiem eiro – uz pirmo šīs summas daļu Atēnas var cerēt jau ceturtdien, kad jāatmaksā kārtējā veco parādu daļa Eiropas Centrālajai bankai.

Šodien notiks Ministru kabineta ārkārtas sēde, kurā plānots skatīt jautājumus, kas saistīti ar palīdzības sniegšanu Grieķijai.

Nauda Grieķijai jāizmaksā tikai pret ieviestām reformām, teikts Finanšu ministrijas izplatītajā finanšu ministra Jāņa Reira (V) paziņojumā.

Eirozonas finanšu ministri piektdien apstiprinājuši trešo starptautisko Grieķijas tautsaimniecības glābšanas programmu, paziņojušas Eiropas Savienības (ES) amatpersonas.

Pirmdien, 17.augustā, notiks Ministru kabineta ārkārtas sēde, kurā valdība skatīs jautājumus, kas saistīti ar palīdzības sniegšanu Grieķijai.

Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātiem šodien norit smagas diskusijas par Latvijas pozīciju sarunās par trešo apjomīgo Grieķijas tautsaimniecības glābšanas programmu. Deputātiem ir dažādi viedokļi, turklāt balsojumos piedalās ne visi parlamentārieši, tādējādi trūkst kvoruma lēmumu pieņemšanai.

Lai panāktā tehniskā vienošanās par jauna aizdevuma piešķiršanu Grieķijai stātos spēkā, nepieciešams arī politisks lēmums, kas nozīmē programmas apstiprināšanu vairāku eiro zonas valstu parlamentos.

Grieķijas parlamentam šodien jāapstiprina divi likumi, kas apmaiņā pret jaunām reformām ļaus trīs gadu laikā no starptautiskajiem kreditoriem saņemt jau trešo – tagad 82 līdz 85 miljardu eiro lielu – aizdevumu.

Agrā otrdienas rītā klajā nākusi ziņa, ka Grieķijas valdībai izdevies vienoties ar starptautiskajiem kreditoriem par valsts budžetu turpmākajos gados.

Grieķijas valdība sākusi uzvesties kā jebkura atbildīga valdība un dara to, kas ir darāms valsts ekonomikas sakārtošanai, intervijā "Rietumu radio" sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš ("Vienotība").

Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs ceturtdien ierosināja septembrī rīkot viņa vadītās partijas "Syriza" ārkārtas kongresu, lai vienotos par valdības stratēģiju attiecībā uz valsts jauno glābšanas programmu.

Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs trešdien norādījis, ka viņš rīkos pirmstermiņa vēlēšanas, ja stingrās nostājas piekritēji turpinās pretoties jaunajai valsts glābšanas programmai, kurā solīta parādsaistību sloga atvieglošana.

Eirozonas krīzes laikā, kas norisinājās 2010.-2011.gadā, situācijas pasliktināšanās vienā valstī radīja būtiski negatīvu ietekmi arī citās valstīs, savukārt Grieķijas krīzes gadījumā situācija ir citāda, jo no finanšu tirgus viedokļa Grieķija tiek uztverta kā samērā izolēts gadījums, intervijā aģentūrai LETA sacīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).

Grieķija sekmīgi pilda nosacījumus jaunās palīdzības programmas sākšanai, šodien valdību informēja Finanšu ministrija (FM).