Grieķijas kreisi radikālo spēku apvienības Syriza līderim Aleksim Cipram vakar bija iespēja jau otro reizi šogad dot valdības vadītāja zvērestu.
Viņa vadītais politiskais spēks negaidīti pārliecinoši uzvarējis svētdien notikušajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās, par savu koalīcijas partneri izvēloties to pašu labējo populistu partiju Neatkarīgie grieķi (ANEL), kas nodrošināja vairākumu iepriekšējai A. Cipra valdībai. Politologi prognozē, ka jaunizveidotā valdība turpinās kaulēšanos ar starptautiskajiem kreditoriem, lai panāktu daļas aizdevuma restrukturizāciju jeb, citiem vārdiem sakot, parādu norakstīšanu.
«Syriza uzvara bija gaidāma, taču ne tik pārliecinoša,» vēsta BBC, atgādinot, ka vēl pāris dienas pirms vēlēšanām socioloģisko aptauju dati liecinājuši, ka kreiso spēku apvienība un konservatīvā partija Jaunā demokrātija varētu saņemt aptuveni vienādu balsu skaitu. Taču saskaņā ar Grieķijas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem par Syriza nobalsojuši 35,5% vēlētāju, kamēr Jaunā demokrātija saņēmusi vien 28% balsotāju atbalstu. Grieķijas vēlēšanu likums paredz, ka tai partijai, kas guvusi lielāko atbalstu, pienākas arī speciāla prēmija jeb papildus 50 deputātu mandātu, līdz ar to Syriza rīcībā tagad ir 145 no 300 mandātiem parlamentā. Formāli Syriza, salīdzinot ar janvārī notikušajām vēlēšanām, ir zaudējusi četrus mandātus, taču jāatceras, ka augustā šo politisko spēku, protestējot pret vienošanos, kas tika noslēgta ar starptautiskajiem aizdevējiem, pameta vairāk nekā 20 deputātu, kuru jaunizveidotā partija nav spējusi pārvarēt 3% barjeru un iekļūt parlamentā.
Jau naktī uz pirmdienu kļuva zināms, ka atjaunota iepriekšējā koalīcija ar Neatkarīgajiem grieķiem, kas saņēmuši 10 mandātu, un uzvarētāju mītiņā viens otram līdzās stāvēja A. Ciprs un šīs nelielās partijas līderis Panoss Kamenoss. Šis solis izraisījis neizpratni ne tikai atsevišķos rietumvalstu medijos. Arī Eiroparlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs vakar sarunā ar Francijas radiostaciju Inter sacījis, ka viņam nav saprotams, kādēļ A. Ciprs neveido koalīciju ar citiem proeiropeiskajiem spēkiem (piemēram, sociālistu partiju PASOK vai centrisko To Potami ), bet gan sadarbojas ar «dīvaino, galēji labējo partiju». Reuters norāda, ka, atskaitot populismu un vēlmi pēc varas, abām partijām patiešām ir ļoti maz kopīga. Pat būtiskajā jautājumā par aizdevuma programmu P. Kamenoss izteicies, ka kreditori Grieķiju faktiski pārvērtuši par savu parādnieku koloniju. Tiesa, šāda retorika bijusi raksturīga arī pašam A. Cipram, un koalīcijas partneri augustā atšķirībā no daļas Syriza deputātu tomēr atbalstīja vienošanos, kas ļaus trīs gadu laikā saņemt vēl 86 miljardu eiro lielu aizdevumu. Tomēr labējie kategoriski iebilst pret imigrantu uzņemšanu un vēlas ciešāku saikni starp valsti un pareizticīgo baznīcu, kas ir nepieņemami kreisajiem.
Grieķijas mediji A. Cipra rīcību gan izprot itin labi – tie norāda, ka premjers vienkārši nevēlas būt atkarīgs no kāda daudzmaz nopietna un patstāvīga politiskā spēka, tā vietā aicinot koalīcijā margināļus, kuri būs priecīgi arī par pāris ministru portfeļiem un iespēju propagandēt savus uzskatus no valdības tribīnes. Cits jautājums – vai šī valdība būs ilgtspējīga? Jau tuvākajās nedēļās parlamentam būs jābalso par jauniem jostu savilkšanas pasākumiem, un Syriza rindās joprojām esot gana daudz deputātu, kuriem atsevišķi lēmumi varētu šķist nepieņemami. Piecu mandātu pārsvars šādā situācijā ir samērā trausls, taču A. Ciprs noteikti paļaujas uz to, ka vajadzības gadījumā viņa valdību atbalstīs opozīcijā esošie proeiropeiskie spēki – piemēram, PASOK, ar kuru jau esot risinātas kādas aizkulišu sarunas. Jāpiebilst, ka no astoņām parlamentā iekļuvušajām partijām tikai divas (galēji labējā Zelta rītausma un komunisti) atklāti deklarējušas, ka neredz Grieķijai nākotni ES sastāvā.