Grieķija ir jāizslēdz no Šengenas zonas

© F64

21. septembrī LTV pārraidē Aizliegtais paņēmiens tika demonstrēta žurnālista Kārļa Lesiņa speciālā reportāža no Turcijas piekrastes un Lesbas salas (Grieķija) par to, cik viegli un vienkārši notiek Šengenas valsts robežas šķērsošana no trešās valsts Turcijas puses.

Personas, kas jau ir iekļuvušas ES telpā un Šengenas zonā, sagaida nevis robežsargi vai krasta patruļa, nevis izslavētā Frontex darbinieki, bet gan brīvprātīgie, no kuriem vienus interesē savākt un tālāk pārdot bēgļu laivas motoru, bet citi dāsni dala padomus, kā nelegāļiem izvairīties no reģistrācijas, kā bez identifikācijas doties tālāk utt.

Aizbrauciet uz Latvijas – Krievijas, uz Igaunijas – Krievijas vai Polijas – Krievijas robežu. Novērtējiet, kā notiek robežkontrole. Pamēģiniet vienkārši tāpat pabraukāt gar ES ārējo robežu Baltijā. Pie Latvijas un citu Baltijas valstu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju valda apbrīnojama kārtība. Tas ir pilnīgs pretstats Lesbas salas visatļautībai un pofigismam. Viena Eiropas Savienība, viens kopējs līgums par brīvu robežu kustību un ārējo robežu aizsardzību. Tikai vieni ļauj Eiropā iekļūt jebkuram, savukārt citi savus pienākumus pret citām valstīm un savu sabiedrību uztver nopietni. Latvija, Polija, Igaunija, Lietuva un Ungārija stingri ievēro Šengenas noteikumus par ārējās robežas drošību.

Tas, ko var redzēt Grieķijā, ir pilnīgs bardaks. Valsts vara piever acis uz tiem, kas nelegāli tajā iekļūst, un mierīgi aizvada nelegālo migrantu plūsmu pāri Maķedonijas un Grieķijas zaļajai robežai, lai šie nelegāļi varētu turpināt savu ceļu uz sapņu zemi – Vāciju.

Pilnīgā visatļautība, ko demonstrē Grieķija, nav savietojama ar dalību Šengenas zonā. Pagaidām Grieķija tiešu apdraudējumu citām Šengenas zonas valstīm nerada. Nerada tāpēc, ka Grieķijai nav sauszemes robežas ne ar vienu citu Šengenas līguma valsti. Grieķija ir kā nodalīta sala, no kuras uz citu Šengenas zonas valsti var nokļūt tikai lidojot vai pa jūru.

Gan lidojot, gan braucot ar kuģi, drošības apsvērumu dēļ ir obligāta identifikācija. Līdz ar to transporta uzņēmumi pārbauda dokumentus un neielaiž uz borta tos, kam nav ceļošanai derīgu dokumentu.

Tāpēc pašlaik, pat ar visu savu bezatbildību, Grieķija tiešu apdraudējumu citām Šengenas zonas valstīm nerada. Problēma ir cita. Grieķijas atrašanās Šengenas zonā ir būtisks šķērslis, lai Šengenas zonā tiktu uzņemtas ES valstis, kurām ir sauszemes robeža ar Grieķiju. Tuvākie pretendenti uz pilnīgu robežu atvēršanu ir Bulgārija un Rumānija. Gadījumā, ja šīs valstis tiks uzņemtas Šengenas zonā, Grieķijai būs sauszemes robeža ar citām Šengenas zonas valstīm un, nelegālās migrācijas straumei nokļūstot Grieķijā, vairs nebūs nekādu barjeru, lai nokļūtu jebkurā citā kontinentālās Eiropas valstī.

No tā izriet, ka Grieķijas bezatbildīgā attieksme pret savu robežu aizsardzību ir nepārvarams šķērslis, lai Šengenas zonai pievienotos Rumānija un Bulgārija, arī tad, kad tās atrisinās visus mājas darbus un būs gatavas pievienoties.

Diemžēl Eiropas Savienība ir sasniegusi situāciju, kad politkorektuma un vienotības vārdā ES oficiālā līmenī netiek diskutēts par bezatbildību, kuru atļaujas demonstrēt vairākas ES dalībvalstis. Tas atgādina draudzīgas kompānijas pusdienu galdu, kurā uzdarbojas viens nekauņa. Kamēr vieni ietur maltīti, ievērojot pieklājīgas manieres, viens galda biedrs spļauj savu kaimiņu šķīvjos, taču neviens ar izsmalcinātām manierēm apveltītais neuzdrīkstas huligānam aizrādīt, jo tas taču būs nepieklājīgi.

Pietiek! Karalis ir kails. Nekauņu un huligānu vajag padzīt no pusdienu galda!

Grieķija gadu gadiem rīkojās bezatbildīgi finanšu jomā, bet Latvija neiebilda pret Grieķijas palikšanu eirozonā. Grieķija tika glābta. Latvija piekrita uzdāvināt Grieķijas valdībai garantijas par simtiem miljonu eiro. Bezatbildīgā Grieķija tagad paliks eirozonā. Latvija nevēlas Grieķijas izstumšanu no ES. Taču attiecībā uz Šengenas zonu dalībvalstīm ir jābūt stigrām. Valstij, kura nespēj vai nevēlas kontrolēt savas ārējās robežas, nav vietas Šengenas zonā. Grieķija ir jāizslēdz no Šengenas zonas!

Tā būs gan mācība Grieķijas jaunajai politiķu paaudzei, gan arī mācība citu valstu politiķiem neiedomāties atdarināt Grieķijas piemēru. Ja Horvātija savas robežas pārvērš par caurstaigājamu pagalmu, tad arī Horvātijai ir jāatmet jebkādas cerības tikt uzņemtai Šengenas valstu grupā.



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais