Valdība šodien atbalstīja nacionālo pozīciju saistībā ar palīdzības sniegšanu Grieķijai, norādot, ka Latvija neatbalsta parādu norakstīšanu.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem pavēstīja, ka valdība ir atbalstījusi trešās aizdevuma programmas sākšanu. Latvija neatbalstīs, ka parāda norakstīšana varētu notikt uz valsts budžeta rēķina. Šāda situācija esot jāgarantē.
Palīdzības programma Grieķijai paredz, ka tai nauda tiks izmaksāta tikai par padarītajiem darbiem, kas arī nozīmē, ka maksājumi tiks sadalīti mazākās daļās, informēja finanšu ministrs Jānis Reirs (V). "Mēs vērosim, kā darbu veic [Grieķijas] izpildvara - kā reformē darba tirgu, ekonomiku," teica ministrs. Vienlaikus viņš atzina, ka līdz šim Grieķijas paveiktais ir iespaidīgs ceļā uz starptautiskās palīdzības saņemšanu.
Tāpat Latvijas pozīcijā norādīts, ka tā vēlas, lai valstīm, kurām ir mazāks iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, būtu jāiemaksā mazākas summas. Tādas ir Baltijas valstis un Slovākija. Šādai nostājai piekritušas arī Somija un Slovēnija.
Lai gan Latvija ir definējusi savu pozīciju par parādu norakstīšanu, sarunās tā netiks izmantota, lai nerastos priekšstats, ka Latvija pieļauj parādu norakstīšanu, uzsvēra ministrs. "Mēs atbalstām saprašanās memorandu, bet nerunājam par parādu norakstīšanu," viņš teica. Par to Eiropas Komisija esot informēta, lai nebūtu nekādu pārsteigumu.
Latvija arī piekrīt pozīcijai, ka Grieķijas banku glābšana vispirms ir to kapitāldaļu vai īpašnieku atbildība un tas netiek darīts uz iedzīvotāju rēķina.
Grieķijai jānoslēdz vienošanās par trešo palīdzības programmu līdz šā gada 20. augustam, kad tai ir jāatmaksā 3,4 miljardi eiro Eiropas Centrālajai bankai. Nevadāms vienas eirozonas valsts defolts ir liels risks visas eirozonas stabilitātei, un konsekvences šādam scenārijam nav paredzamas, tāpēc visām dalībvalstīm, arī Latvijai, ir svarīga eirozonas finanšu stabilitāte un ekonomikas izaugsme, norāda Finanšu ministrija.