ASTROLOĢIJA: Sa­turns sa­pu­ri­na grie­ķus. Krī­zes at­balss Lat­vi­jā

© Scanpix

Grie­ķu fi­nan­šu ne­die­nas un gai­dā­mais jos­tas sa­vil­kša­nas pe­ri­ods iz­rai­sa ne vien līdz­jū­tī­bu, bet arī sa­trau­ku­mu, kā­du ie­spai­du krī­zes se­kas at­stās uz re­ālo eko­no­mi­ku, Lat­vi­jas valsts bu­dže­ta ie­ņē­mu­miem un kat­ra per­so­nis­ko ma­ci­ņu. As­tro­lo­gu prog­no­zes ir mē­re­ni ie­prie­ci­no­šas: eko­no­mis­ko sa­tri­ci­nā­ju­mu at­blāz­ma būs jū­ta­ma arī Lat­vi­jā, to­mēr īs­tu krī­zes skar­bu­mu mēs ne­iz­ju­tī­sim.

At­bil­dī­ba par sais­tī­bām

Pēc tam, kad vai­rāk ne­kā 60% Grie­ķi­jas ie­dzī­vo­tā­ju re­fe­ren­du­mā no­bal­so­ja pret vie­no­ša­nos ar starp­tau­tis­ka­jiem aiz­de­vē­jiem, kļu­va skaidrs, ka Grie­ķi­jai priekš­ā ir ļo­ti smags ceļš, kas pār­bau­dī­ju­miem pa­kļaus vi­su eiro­zo­nu. Starp­tau­tis­ko fi­nan­šu kom­pā­ni­ju ana­lī­ti­ķi ne­ka­vē­jo­ties nā­ca kla­jā ar pa­zi­ņo­ju­mu, ka par Grie­ķi­jas nā­kot­nes sce­nā­ri­ju uz­ska­ta valsts iz­stā­ša­nos no eiro­zo­nas. Grie­ķi­ju, kas lai­kus nav sa­mak­sā­ju­si 1,6 mil­jar­du eiro lie­lu pa­rā­du, kļūs­tot par pir­mo at­tīs­tī­to val­sti, ku­ra ne­iz­pil­dī­ja sa­vas sais­tī­bas pret SVF, vis­ti­ca­māk, sa­tri­ci­nās arī so­ci­ālie ne­mie­ri, jo grie­ķi ir karst­asi­nī­gā­ki ne­kā mēs un vi­ņiem pro­tes­tēt pa­tīk. Lat­vi­jā ļo­ti la­bi zi­na, ko no­zī­mē jos­tas sa­vil­kša­na – eko­no­mi­ka jo­pro­jām pil­nī­bā nav at­gu­vu­sies no 2008./2009. ga­du krī­zes, kas iz­jau­ca dau­dzu ģi­me­ņu plā­nus, lie­kot do­ties peļ­ņā uz ār­val­stīm, lai iz­kļū­tu no pa­rā­du gūs­ta. Tā­pēc dau­dzi ar ba­žām jau­tā – vai gai­dāms vēl viens trie­ciens? Pēt­nie­ki uz­ska­ta, ka Lat­vi­jā šo pro­ce­su ie­tek­mē var pa­lē­ni­nā­ties jau tā nie­cī­gā paš­mā­ju eko­no­mi­kas iz­aug­sme.

«Rau­go­ties uz Grie­ķi­jas fi­nan­šu krī­zi, dau­dziem var šķist, ka tas ir lo­kāls no­ti­kums, kas kon­cen­trēts kon­krē­tā val­stī, ta­ču tas ir mal­dīgs priekš­stats. No as­tro­lo­ģis­kā vie­dok­ļa skaid­ri re­dzams, ka Grie­ķi­ja ir ti­kai vie­na no dau­dzām val­stīm, ku­ru ie­tek­mē glo­bā­lais pla­nē­tu iz­vie­to­jums de­bess ju­mā,» ie­sāk as­tro­logs Jā­nis Bē­ni­ķis. Par šā brī­ža no­ti­ku­mu gal­ve­no spē­lē­tā­ju as­tro­logs uz­ska­ta Sa­tur­nu, kas aiz­vien at­ro­das Skor­pi­ona zī­mē, ret­ro­grā­dā stā­vok­lī (līdz 2. augus­tam). «Sa­tur­na fun­kci­ja ir sa­kār­tot dzī­ves sfē­ru, ku­ru pla­nē­ta ie­tek­mē kon­krē­ta­jā pe­ri­odā. Sa­kār­to­ša­na ne­no­tiek vieg­li un po­zi­tī­vi, bet vai­ru­mā ga­dī­ju­mu at­bil­sto­ši Sa­tur­na da­bai – caur stin­grī­bu un ie­ro­be­žo­ju­miem. Pie­mē­ram, Lat­vi­jā Sa­tur­na drau­dī­gās pa­mā­cī­bas iz­pau­dās kā Valsts ie­ņē­mu­mu die­nes­ta ak­ti­vi­zē­ša­nās no­dok­ļu at­gū­ša­nā. Šo­brīd Sa­turns at­ro­das Skor­pi­ona zī­mes no­slē­gu­mā, pē­dē­jā «iz­gā­jie­nā» pirms do­ša­nās uz Strēl­nie­ka zī­mi. Skor­pi­ona zī­me tie­šā vei­dā ir at­bil­dī­ga par kre­dī­tiem, ban­ku sis­tē­mu, lie­la mē­ro­ga aiz­de­vu­miem un krī­zēm. Esot ša­jā zī­mē, Sa­turns cen­šas šo sfē­ru sa­kār­tot, sa­likt vi­su pa plauk­ti­ņiem un liek cil­vē­kiem uz­ņem­ties at­bil­dī­bu par sa­vām sais­tī­bām. Sa­turns ho­ro­sko­pa zī­mi nomainīs18. sep­tem­brī. Tie­ši pirms šā no­ti­ku­ma var vē­rot vis­nes­ta­bi­lā­ko struk­tū­ru sa­bruk­ša­nu, kas no­tiek caur krī­zi.»

Grie­ķiem priekš­ā smags ceļš

Jā­nis Bē­ni­ķis uz­ska­ta, ka, ņe­mot vē­rā as­tro­lo­ģis­kos rā­dī­ju­mus, nav brī­nums, ka vā­jā­kās fi­nan­šu sis­tē­mas sa­irst. Ir laiks, kad jā­at­dod pa­rā­di un jā­pie­ņem lē­mu­mi par re­sur­su ie­ro­be­žo­ša­nu. Uz jau­tā­ju­mu, kā­pēc Grie­ķi­ja krī­zi iz­jūt daudz spē­cī­gāk ne­kā ci­tas val­stis, as­tro­logs at­bild, ka jā­ska­tās uz Grie­ķi­jas dzim­ša­nas kos­mog­ram­mu. «Četr­as no pla­nē­tām (Sau­le – valsts, Mer­kurs – tirdz­nie­cī­ba, Nep­tūns – ti­cī­ba, jū­ras lie­tas, Urāns – teh­no­lo­ģi­jas) at­ro­das Me­žā­ža zī­mē, pār ku­ru val­da mū­su spē­lē­tājs – Sa­turns. No tā iz­riet, ka ik­vie­na tā ak­ti­vi­tā­te at­stāj bū­tis­ku ie­spai­du uz Grie­ķi­ju ko­pu­mā.» Jā­nis Bē­ni­ķis uz­ska­ta, ka sma­gā­kie pār­bau­dī­ju­mi grie­ķus vēl ti­kai gai­da. «Ja šo­brīd Sa­turns pār­ies Strēl­nie­ka zī­mē, tad 2017. ga­da bei­gās tas uz­sāks mar­šu pa Me­žā­ža zī­mi, turp­mā­kos ga­dus lie­kot val­stij struk­tu­rē­ties un pār­va­rēt ne vie­nu vien krī­zi. To­mēr tas būs lo­kāls stāsts, kurš ma­zāk skars vi­sus mūs, bet at­stās ne­iz­bē­ga­mu ie­spai­du uz nā­ci­ju. 2015. ga­dā Ju­pi­ters ie­ies Jau­na­vas zī­mē, ku­rā at­ro­das Grie­ķi­jas kos­mog­ram­mas Marss.» Ko tas no­zī­mē, kā rī­ko­ties? As­tro­logs uz­ska­ta, ka mums vi­siem jā­pie­vēr­šas prak­tis­kām no­dar­bēm, jā­ri­si­na ar dar­ba tir­gu sais­tī­ti jau­tā­ju­mi, bet Grie­ķi­ja ne­drīkst pa­do­ties un krist pa­ni­kā, jo tai va­ja­dzē­tu augt un at­tīs­tī­ties ko­pu­mā. To ie­tek­mē Marss kā da­bī­gais Grie­ķi­jas kos­mog­ram­mas Sa­tur­na (at­ro­das Aunā) dis­po­zi­tors. Līdz ar to Ju­pi­ters sti­mu­lē Grie­ķi­ju uz­ņem­ties ini­ci­atī­vu, pa­rā­dot šīs tau­tas pa­tie­so ener­ģis­ku­mu un ga­ta­vī­bu aiz­stā­vēt sa­vas in­te­re­ses. Jā­nis Bē­ni­ķis sa­ka, ka ša­jā un nā­ka­ma­jā ga­dā Lat­vi­ja iz­ju­tīs Grie­ķi­jas krī­zes viļ­ņus, kas vel­sies pār­i eiro­zo­nai, to­mēr tie ne­būs ka­tas­tro­fā­li. «Jos­tu nāk­sies sa­vilkt, bet ne tik cie­ši kā 2008. ga­dā.»

Krī­zes viļ­ņi tu­vā­ka­jos ga­dos

Prie­cā­ties par eko­no­mis­kiem uz­la­bo­ju­miem un ļau­ties tē­ri­ņiem ir pār­ag­ri – fi­nan­šu un eko­no­mi­kas krī­ze Eiro­pā nav bei­gu­sies – pie­sar­dzī­gu prog­no­zi turp­mā­ka­jiem ga­diem sniedz as­tro­lo­gi, kas pē­ta lie­lu eko­no­mis­ku svār­stī­bu at­spo­gu­ļo­ju­mu zvaig­znēs.

Zvaig­žņu tul­ki mi­nē­ju­ši vai­rā­kus ga­dus, kad si­tu­āci­ja sāks uz­la­bo­ties – 2017., 2020., 2022., 2024. ga­du. As­tro­logs Edijs Spā­re ir tei­cis, kas krī­zes viļ­ņi tur­pi­nā­sies līdz 2024. ga­dam. Ne­pa­tī­ka­mi sa­trau­co­ša viļ­ņo­ša­nās tur­pi­nā­sies, ka­mēr Plū­tons at­ra­dī­sies Me­žā­ža zī­mē. Krie­vu as­tro­lo­ģe un pa­re­ģe Je­ļe­na Bas­ka sa­vā mā­jas­la­pā rak­sta, ka si­tu­āci­ja tur­pi­nās sa­asi­nā­ties līdz 2016. ga­dam. Pēc tam līdz 2017. ga­da mar­tam dzī­ve ie­krā­so­sies gai­šā­kās krā­sās, tad at­kal se­kos sma­ga fā­ze. Un tā, kā pa viļ­ņiem, līdz 2020. ga­dam. 2019. ga­da mar­tā Urāns pa­me­tīs ka­rei­vī­go Aunu. As­tro­lo­ģe cer, ka ša­jā pe­ri­odā pa­sau­lē beig­sies asins iz­lie­ša­na. No 2019. ga­da mūs gai­da in­te­re­san­ti pa­vēr­sie­ni, jaun­as for­mas po­li­ti­kā, eko­no­mi­kā, val­stu pār­val­dē un starp­tau­tis­ka­jā arē­nā. Tā prā­to gaiš­re­dzī­gā krie­vie­te. Pre­tru­nī­gi vēr­tē­tais krie­vu as­tro­logs Pā­vels Glo­ba pēr­nā ga­da no­ga­lē 2015. ga­du eko­no­mi­kā un fi­nan­šu jo­mā re­dzē­ja vi­sai tum­šās krā­sās. Pēc vi­ņa do­mām, krī­ze vi­sā pa­sau­lē beig­sies 2020. ga­dā un to ie­tek­mēs Ju­pi­te­ra un Sa­tur­na sa­vie­no­ša­nās. «Kri­tums pa­sau­les eko­no­mi­kā tur­pi­nā­sies līdz 2017. ga­dam,» pirms vai­rā­kiem ga­diem prog­no­zē­ja Ser­gejs Šes­to­pa­lovs, kurš as­tro­lo­ģis­kās sa­kri­tī­bas pē­ta vai­rāk ne­kā 40 ga­du. As­tro­lo­ģe Lud­mi­la Mu­rav­jo­va ķi­be­ļu bei­gas redz 2024. ga­dā. Paš­mā­ju as­tro­logs Il­go­nis Ir­be no­rā­da uz di­vām zī­mī­gām pla­nē­tām, kas jau vai­rāk ne­kā di­vus ga­dus, ik pa lai­kam sa­tie­ko­ties un at­tā­li­no­ties, vei­do «sprā­dzien­bīs­ta­mu mai­sī­ju­mu». Ru­nā­jot par Plū­to­na un Urā­na kvad­ra­tū­ru, as­tro­logs šo sa­vie­no­ju­mu rak­stu­ro kā ener­ģi­jas at­brī­vo­ša­nos, trans­for­mā­ci­ju, ne­gai­dī­tu pa­vēr­sie­nu. «Tā ir brī­vī­ba, tiek­sme pēc at­rai­sī­ša­nās. Pri­vā­tās at­tie­cī­bās šie as­pek­ti var iz­paus­ties kā šķir­ša­nās, ne­gai­dī­ta un strau­ja aizie­ša­na. Cil­vēks sa­krā­mē ko­fe­rus un aiziet.»

Dī­vai­nās sa­kri­tī­bas jū­ni­ja bei­gās

Pir­ma­jā mir­klī šķie­ta­mi ne­sa­is­tī­tu, dī­vai­nu sa­kri­tī­bu vir­kne – te­ro­rak­ti, strei­ki, ma­su pro­tes­ti, plū­di un sa­tri­ci­nā­ju­mi fi­nan­šu sfē­rā – spil­gti ie­zī­mē 2015. ga­da jū­ni­ja ot­ro de­kā­di. Pa­zīs­ta­mais so­mu as­tro­logs Rus­lans Su­si uz­ska­ta, ka sa­ka­rī­bas starp šiem no­ti­ku­miem at­klāj de­be­su rak­sti. Un tā: 23. jū­ni­jā iz­dze­nā un ares­tē de­mon­stran­tus Ar­mē­ni­jā, kur no­tiek «elek­tro­mai­dans». 25. jū­ni­jā Pa­rī­zi pa­ra­li­zē tak­sis­tu ne­mie­ri, 26. jū­ni­jā Li­onas pie­vār­tē gā­zes rūp­nī­cā fa­nā­ti­ķis sa­rī­ko te­ro­rak­tu – ir vai­rā­ki cie­tu­šie, viens cil­vēks no­ga­li­nāts, tiek no­dzēsts uguns­grēks. 27. jū­ni­jā Tu­ni­si­jā, kū­ror­tpil­sē­tas Su­sas vies­nī­cas plud­ma­lē, te­ro­rists no­ga­li­na 38 cil­vē­kus, ta­jā pa­šā die­nā Tai­vā­nā ak­va­par­kā svēt­ku lai­kā no­tiek sprā­dziens un aiz­deg­ša­nās, ku­rā cieš 500 cil­vē­ku. Pa­ra­lē­li Grie­ķi­ju sa­tri­ci­na fi­nan­šu krī­ze. Krie­vi­jā ša­jā lai­kā lie­ta­vu dēļ ir pa­ma­tī­gi plū­di. Kas sais­ta šos tra­ģis­kos no­ti­ku­mus? Rus­lans Su­si uz­ska­ta, ka ap­vie­no­jo­šais fak­tors ir īpa­šais as­tro­lo­ģis­kais laiks ša­jās die­nās. Su­si vērš uz­ma­nī­bu uz di­viem mo­men­tiem: no 16. jū­ni­ja līdz 16. jū­li­jam as­tro­lo­ģis­kā lai­ka rak­sturs at­ka­rīgs no pē­dē­jā jaun­ā Mē­ness, ko ie­zī­mē­ja rets Sau­les, Mē­ness un Mar­sa sa­vie­no­jums, kas no­rā­da uz ag­re­si­ju un kon­flik­tu pie­au­gu­mu ris­ku, ne­pie­kā­pī­bu un vēl­mi vi­su at­ri­si­nāt vie­nā rā­vie­nā. Ņe­mot vē­rā, ka pē­dē­jais jaun­ais Mē­ness bi­ja Dvī­ņos, jā­lū­ko­jas uz šīs zī­mes pār­val­dī­tā­ja Mer­ku­ra kus­tī­bu, ku­rai ša­jā mē­ne­sī bi­ja īpa­ša no­zī­me, no­rā­da Su­si. Pie­mē­ram, no 20. līdz 28. jū­ni­jam Mer­kurs vei­do­ja sa­sprin­gtu 90 grā­du as­pek­tu ar Nep­tū­nu, kas ša­jā lai­kā pro­vo­cē­ja ne­ga­tī­vu sce­nā­ri­ju re­ali­zē­ša­nos. «Mo­ni­to­rē­jot jaun­a Mē­ness ie­tek­mi, as­tro­ģe­og­rā­fis­kās prog­no­zes ar ne­ga­tī­vu sa­tu­ru ir ie­ras­ta lie­ta,» sa­ka Su­si. Pēc vi­ņa do­mām, Sa­tur­na pro­jek­ci­ja uz Pa­rī­zi ie­zī­mē­ja strei­ku un pro­tes­tu vil­ni gal­vas­pil­sē­tā, kā arī no­rā­dī­ja uz ie­spē­ja­miem ne­pa­tī­ka­miem pa­vēr­sie­niem vi­sas valsts te­ri­to­ri­jā. Arī Tai­vā­nas tra­ģis­kie no­ti­ku­mi bi­ja la­bi re­dza­mi kā Sa­tur­na pro­jek­ci­ja. Pēc so­mu as­tro­lo­ga do­mām, pro­blē­mas Ar­mē­ni­jā pēc šīs me­to­des bi­ja ie­spē­jams no­teikt pre­cī­zi – gan vie­tu, gan no­ti­ku­mu gai­tu de­mon­strā­ci­jas lai­kā. Mier­mī­lī­gi no­ti­ku­mi Ar­mē­ni­jā va­rē­ja at­ri­si­nā­ties līdz 29.–30. jū­ni­jam, pēc tam šīs valsts ho­ro­sko­pā ir vai­rā­kas ne­gai­sa die­nas, kad ie­spē­ja­mi eks­ce­si. Su­si sa­ka, ka šo­brīd Grie­ķi­ja iz­jūt po­zi­tī­vu Ju­pi­te­ra ie­tek­mi.

Horoskopi

Vai jums patīk Ziemassvētku cepumi vai patīk baudīt augļu kūkas un piparkūkas? Lai gan varētu domāt, ka tas ir kārais zobs, kas nosaka, pēc kā ilgojaties, tomēr arī jūsu zodiaka zīmei ir nozīme, nosakot, kāds Ziemassvētku saldais gardums jums ir paredzēts.

Svarīgākais