Grieķi protestē pret kārtējo "jostas savilkšanu"

Grieķijas ietekmīgāko arodbiedrību pamudinātie iedzīvotāji vakar piedalījās 24 stundu ģenerālstreikā, protestējot pret starptautisko aizdevēju uzspiestajiem kārtējiem taupības pasākumiem un savas valdības piekāpšanos šīm prasībām. Tomēr streikam un demonstrācijām, kas vietām izvērtās grautiņos un sadursmēs ar policiju, šķiet, nebūs nekāda rezultāta – Aleksa Cipra vadītajai valdībai steidzami nepieciešama kārtējā porcija no vēl 2015. gadā apstiprinātā aizdevuma, lai varētu norēķināties par iepriekšējiem parādiem, un to var saņemt, tikai izpildot aizdevēju noteikumus.

Lai gan A. Cipra vadītajai kreiso spēku koalīcijai ir tikai trīs mandātu pārsvars parlamentā, gaidāms, ka deputāti pēc ierasti emocionālajām diskusijām šodien apstiprinās kārtējos taupības programmas plānus - pensiju samazināšanu, sākot ar 2019. gadu (Reuters atgādina, ka kopš ekonomiskās krīzes sākuma 2010. gadā pensijas apcirptas jau 12 reižu), un nodokļu atvieglojumu samazināšanu ar 2020. gadu.

Aplēses liecina, ka šie soļi ik gadus ietaupītu 4,9 miljardus eiro valsts budžetam, taču svarīgāks ir kas cits - papildu taupības pasākumi, tāpat kā reformas enerģētikā un darba likumdošanā, bija starptautisko aizdevēju (Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda) prasība pirms piešķirt Grieķijai kārtējo daļu no 86 miljardu eiro lielā aizdevuma.

Līdz jūlijam Atēnām nepieciešams atrast 7,5 miljardus eiro, lai norēķinātos par iepriekšējām parādsaistībām, un, lai gan sarunas ar aizdevējiem tika uzsāktas laikus (pagājušā gada oktobrī), tās izvērtās negaidīti smagas un ieilga. Grieķijas valdība cer, ka gadījumā, ja parlaments apstiprinās jaunos taupības pasākumus, eiro zonas finanšu ministru jeb Eirogrupas sanāksmē 22. maijā tiks dota zaļā gaisma nākamās aizdevuma daļas saņemšanai. Deutsche Welle vēsta, ka A. Ciprs pēc vakardienas telefonsarunas ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli paziņojis, ka šī sēde tiks veltīta Grieķijas ekonomiskās situācijas apspriešanai.

SANIKNOTI. Demonstrācijas pret starptautisko aizdevēju uzspiesto taupības politiku un piekāpīgo valdību vietām pāraugušas sadursmēs ar policiju / EPA/Scanpix

Bet situācija ne tuvu nav rožaina. Šonedēļ tika apstiprināts, ka Grieķijā atkal ir iestājusies ekonomiskā recesija - gada pirmajos trijos mēnešos iekšzemes kopprodukts krities par 0,1%, bet pagājušā gada pēdējā ceturksnī reģistrēts 1,2% kritums. Un tas - neraugoties uz faktu, ka pērn vienu no veiksmīgākajiem gadiem piedzīvoja Grieķijas tūrisma industrija, jo nestabilā situācija Turcijā un Ēģiptē, kā arī relatīvi zemās cenas piesaistījušas atpūtniekus no Eiropas valstīm. Informācijas un analīzes pakalpojumu uzņēmuma IHS Markit galvenais ekonomists Hovards Arčers intervijā BBC gan paudis, ka recesijas atsākšanās saistīta tieši ar neskaidrībām par kārtējās aizdevuma daļas saņemšanu. «Tagad, kad vienošanās ir panākta un Grieķija saņems kārtējo finanšu injekciju, pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, tās iekšzemes kopprodukts līdz gada beigām pieaugs par 2,6%,» viņš sacījis.

Vairumam iedzīvotāju gan šī žonglēšana ar makroekonomiskajiem rādītājiem ir neko neizsakoša, jo vairāk tādēļ, ka arī laikā, kad ekonomika teorētiski pieauga, viņu pašu dzīves līmenis turpināja pazemināties. Grieķi jau sen ir noguruši no aizvien jauniem un jauniem taupības pasākumiem, un 2015. gada septembrī notikušajās parlamenta vēlēšanās A. Cipra kreiso spēku alianse Syriza uzvarēja galvenokārt tādēļ, ka solīja - taupības režīmam tiks pielikts punkts. Tomēr šo solījumu tā nav spējusi pildīt, un vakar Atēnu un citu Grieķijas pilsētu ielās izgājušie demonstranti intervijās starptautiskajām ziņu aģentūrām uzsvēra, ka valdība nav attaisnojusi viņu cerības un novedusi Grieķiju līdz pilnīgai katastrofai. Papildus aicinājumiem atteikties no taupības režīma un panākt Grieķijas faktiski neatmaksājamā (179% no iekšzemes kopprodukta) parāda kaut daļēju norakstīšanu kāds plakāts vēstīja: «Viņi runā par ekonomiskajiem ieguvumiem un zaudējumiem, bet mēs - par cilvēku dzīvībām.»