Bēgļu uzņemšanas jomā no trim valstīm Latvija ir gandrīz izpildījusi "Grieķijas kvotu" jeb uzņēmusi gandrīz visus mūsu valstij paredzētos 295 no patvēruma meklētājiem, kas nonākuši Grieķijā, šodien Saeimas Baltijas lietu apakškomisijas sēdē sacīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāres vietnieks, Nozares politikas departamenta direktors Dimitrijs Trofimovs.
Grieķijā esošie bēgļi ieradušies no Tuvajiem Austrumiem un citiem reģioniem.
Nākamo divu, trīs mēnešu laikā vēl paredzēts veikt pēdējo bēgļu grupu no Grieķijas atlasi. No šīs valsts uzņemtie cilvēki lielākoties atbilst Latvijas sākotnēji izveidotajam profilam - tās ir ģimenes, kas spēj sazināties angļu vai arābu valodā.
Deputāts Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK) sanāksmē norādīja, ka būtu jāņem vērā atšķirība starp bēgļiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ nevar uzturēties savā valstī, un migrantiem, kuri savu valsti atstājuši labāku dzīves apstākļu meklējumu dēļ. Deputāts piebilda, ka jēdzienu "migranti" viņš nelieto sliktā nozīmē, bet aicina ievērot skaidrību terminu lietošanā.
IeM valsts sekretāres vietnieks skaidroja, ka personu uzņemšana notiek atbilstoši Eiropas Komisijas kritērijiem, pēc kuriem tiek atzīts, ka ir augsta iespējamība, ka attiecīgās valsts piederīgie kvalificējas bēgļa statusam vai var pretendēt uz alternatīvo statusu. Gadījumā, ja Latvijā nonāk ekonomiskie migranti, tad viņi arī saņem negatīvus lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, piebilda Trofimovs.
Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas programmā kopumā Latvija līdz marta beigām bija uzņēmusi 280 personas, līdz ar to valsts ir uzņēmusi vairāk nekā pusi no solītā patvēruma meklētāju skaita.
ES pārvietošanas programmā Latvija 2015.gadā solidāri ar citām ES dalībvalstīm ir apņēmusies divu gadu laikā pārvietot 531 personu - 295 no Grieķijas, 186 no Itālijas un 50 no Turcijas bēgļu nometnēm.