Grieķijas un Maķedonijas robeža – jaunais migrācijas krīzes karstais punkts

© Scanpix

Grieķija vakar bijusi spiesta uz valsts dienvidiem pārvietot vairākus simtus nelegālo migrantu, lielākoties Afganistānas pilsoņu, kuriem Maķedonija nav ļāvusi šķērsot robežu un doties uz ziemeļiem pa tā saukto migrantu Balkānu maršrutu.

Grieķijas amatpersonu kritika vēlusies ne tik daudz pār kaimiņvalsti, kas nav Eiropas Savienības sastāvā, kā pār Austriju, kas, stiprinot savas robežas, izraisījusi domino efektu, turklāt nav uzaicinājusi grieķus uz šodien ieplānoto apspriedi ar Balkānu valstu pārstāvjiem.

Maķedonija par savu robežu daļēju slēgšanu paziņoja svētdien, pēc tam, kad kļuva zināms, ka Austrija noteikusi maksimālo ieceļotāju kvotu dienā – 80 cilvēku. Turklāt no Austrijas sākts izraidīt tos migrantus, kuriem ir mazas cerības uz bēgļu statusa saņemšanu ES, tādēļ arī Maķedonija noteikusi, ka valstī netiks ielaistas personas bez pases un atsevišķu par drošām uzskatāmu valstu (piemēram, Afganistānas) pilsoņi, kuri bieži vien netiek atzīti par kara bēgļiem.

Rezultātā uz Grieķijas un Maķedonijas robežas vakarrīt atradās vairāki tūkstoši cilvēku, kuri netika ielaisti Maķedonijā un kurus Grieķijas policija bijusi spiesta pārvest uz bēgļu uzturēšanās centriem. Grieķu amatpersonas šāda situācija, protams, neapmierina, un vakar tās uzsvērušas, ka Pireju ostā vienas diennakts laikā vien ieradušies aptuveni 1250 migrantu, kuriem izdevies no Turcijas nokļūt līdz Egejas jūrā esošajām grieķu salām. Šie pārmetumi gan būtu jāadresē Eiropas Komisijai un Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, jo tieši šīs amatpersonas joprojām uzskata, ka Turcija saskaņā ar panākto vienošanos, kas nozīmē arī trīs miljardu eiro lielas finansiālas palīdzības saņemšanu, spēs ierobežot migrantu plūsmu uz Eiropu.

Taču Grieķijas migrācijas lietu ministrs Jannis Mouzalass nolēmis uzbrukt Austrijai, paziņojot, ka šī valsts ir bloķējusies ar Višegradas grupu, kas «nevēlas uzņemt nevienu bēgli un pat nav uz Grieķiju nosūtījusi nevienu segu vai telti». Atēnu neapmierinātību pavisam noteikti izraisījis fakts, ka Grieķija nav uzaicināta uz šodien Vīnē ieplānoto tikšanos, kuras laikā Austrija ar Balkānu valstīm spriedīs par to, kā apturēt migrantu plūsmu pa Balkānu maršrutu, taču tas ir tikai loģiski, jo Grieķija ir vienīgā Eiropas valsts, kuras interesēm atbilst šā maršruta pastāvēšana.



Pasaulē

17. septembrī mediju ziņas par Libānā notikušo raisīja asociācijas ar asa sižeta spiegu filmām un neatstāja lasītājus vienaldzīgus. Beirūtas dienvidu priekšpilsētās un citos šiītu kaujinieku grupējuma "Hizbollah" bastionos vienlaicīgi eksplodēja tūkstošiem peidžeru. Šie notikumi pasaulē izraisīja bažas un diskusijas par to, vai turpmāk līdzīgi uzbrukumi gaidāmi arī citos konfliktos un kādi draudi var slēpties ārvalstīs ražotās sadzīves ierīcēs un citās precēs.

Svarīgākais