Latvija ļausies galvotāju liktenim
Daudzi zina sirdi plosošu stāstu par labiem cilvēkiem, kuriem viņu radi un draugi izlūgušies parakstīt galvojumus par naudu, ko aizņēmušies un iztērējuši citi, bet atdod galvotāji.
Latvijas valsts nav nekāda vientiese, no kuras galvojumu izlūdzās un kurai atliek vainot tikai sevi par mīkstsirdību. Latvijai tās politiķu personā nav ilūziju, ka Grieķija varētu vai pat tikai gribētu atdot parādu, kas tiks izsniegts arī ar Latvijas valsts garantijām. Tomēr šīs garantijas būs jādod, jo garantijas no Latvijas lūdz Latvijas kreditori.
Latvijas kā galvotājas iesaistīšana naudas aizdošanā Grieķijai tiek pasniegta kā formalitāte grāmatvedības dokumentu noformēšanai. Eiropas Centrālā banka ir mantojusi nacionālo valstu centrālajām bankām savulaik uzliktos ierobežojumus finansēt savu valstu valdības un piedevām uzņemties komercbanku funkcijas. Līdz ar to ECB nedrīkst nodrukāt (tagad, protams, nedrukāt uz papīra, bet ierakstīt starpvalstu norēķinu sistēmu apkalpojošā datorā) naudu, ko it kā aizdot Grieķijai ar nosacījumu, ka tā atdod savus parādus vācu pensiju fondiem un visiem citiem prasītājiem vēl bez ECB. Līdzko tas būtu noticis, Grieķija varētu atteikties parādus atdot, nevienam nekādu ļaunumu nenodarot. Grieķijas tagadējie kreditori tātad būtu savu naudu atguvuši, bet ECB īstenībā neko nezaudētu, jo Grieķijai tā aizdevusi pašgatavotus eiro ar niecīgām ražošanas izmaksām. Tas izklausās jauki, tikai nacionālo valstu periodā tā darīts ļoti daudz reižu visdažādākajos izpildes variantos, bet neko vairāk par dezorganizētu un tālāk sagrautu tautsaimniecību tas nav devis. Tieši šī vēsturiskā pieredze diktēja centrālajām bankām uzliktos ierobežojumus, kuru apiešanai tiek lūgta Latvijas palīdzība.
Naudas vākšanai ir izveidots speciāls fonds – Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM), kurā arī Latvijai ir jāiemaksā 44 miljoni eiro gadā neatkarīgi no tā, kas ar šo naudu tālāk notiek. Par minēto naudu fonds ir apņēmies pirkt, kā Neatkarīgajai uzsvēra Latvijas Finanšu ministrija, «augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu ESM dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veidos 70 miljardus eiro, kas ir paredzēti kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA.» Fonds ar šādu reitingu noteikti varēs pārkvalificēties no kreditora par parādnieku – aizņemties vēl vairāk nekā iepriekš aizdevis vērstpapīru pārdevējiem, un tad kļūt atkal atpakaļ no parādnieka par kreditoru, kurš savākto naudu aizdod Grieķijai. «Tikai gadījumā, ja Grieķija neatdotu aizņemtos līdzekļus un tai tiktu norakstīts parāds, tad visas ESM dalībvalstis būs spiestas uzņemties atbildību ekvivalenti tam apjomam, ko ESM būs aizņēmies finanšu tirgos, lai aizdotu Grieķijai,» atzīst Finanšu ministrija.
Piedāvātās finanšu shēmas autori mierina Latviju, ka Grieķijas nemaksāšanas gadījumā viņi tāpat visu nokārtošot. Piemēram, varētu nodibināt atkal nākamo fondu, kas Grieķijas vietā apmaksās tās parādus ESM, līdzīgi kā tagad ESM varētu dzēst Grieķijas parādus agrāk dibinātam fondam ar nosaukumu Eiropas Finansiālās stabilitātes mehānisms (EFSM).
Līdz ar to neviens neko nepārmetīšot Latvijas politiķiem, pat ja ar aizdevuma atdošanu ESM notiks tas pats, kas pašlaik notiek ar iepriekšējo aizdevumu atdošanu EFSM. Diez vai Latvijas politiķi spēs pretoties šādiem solījumiem un mājieniem, ka nepatikšanas Latvijai var iestāties daudz drīzāk tad, ja tā nedos atļauju izmantot Latvijas vārdu naudas vākšanai Grieķijai, nekā tad, ja atļauja tiks dota un savāktā nauda izsaimniekota. Ja atļauja tiks prasīta, tad tās došanai tiek gatavota Latvijas valdības ārkārtas sēde piektdien.
Neatkarīgā, 23.03.15.
GAIŠREDZĪBA. Šā gada 23. martā Neatkarīgā pieminēja ziņu aģentūru LETA un AFP sniegtu informāciju par Eiropas Stabilitātes mehānisma aizdevumu Grieķijai. Jutāmies pagodināti, ka Finanšu ministrija sāka skaidrot atšķirību starp «stabilitātes mehānismu» un «finansiālās stabilitātes mehānismu» pēc publikācijas avīzē, nevis elektroniskajā vidē pāris nedēļu iepriekš. Palikām pie jautājuma, vai atsevišķie fondi jau toreiz nemet naudu kopējā katlā. Ja nemeta, tad metīs