Lēmums par to, vai Latvija iesaistīsies vai neiesaistīsies finansiālās palīdzības sniegšanā Grieķijai, ir jāpieņem nevis valdībai, bet parlamentam, uzskata opozīcijas frakcija "No sirds Latvijai" (NSL).
NSL informē, ka sagatavojusi un rosinās grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību. Grozījumi paredz, ka palielināt budžeta likumā noteikto apropriāciju jeb izdevumus iemaksām Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM), kā arī uzņemties saistības, kas var palielināt valsts parādu, finanšu ministrs drīkst tikai tad, ja ir saņemts Saeimas akcepts.
NSL uzskata, ka uzņemties saistības par aizdevumiem var tikai tad, ja ir skaidri redzams, ka aizdevuma saņēmējs to spēs atdot. "Diemžēl Grieķijas gadījumā nav nekādas pārliecības, ka starptautisko aizdevēju pieprasītās reformas, kas galvenokārt balstās uz izdevumu ierobežošanu un nodokļu palielināšanu, nodrošinās arī Grieķijas tautsaimniecības attīstību, kas ļaus atmaksāt saņemto aizdevumu," norāda NSL līdere Inguna Sudraba.
Viņa arī piebilst, ka "dzīves līmenis Grieķijā ir krietni augstāks nekā Latvijā, tāpēc nav pamata prasīt, lai nabadzīgākās Latvijas iedzīvotāji uzņemtos risku garantēt daļu aizdevuma bagātākai valstij".
Kā ziņots, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pauda, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem "sarunu procesa uzsākšana un arī piekrišana dot aizdevumu ir valdības lēmumus", tomēr to vajadzētu apstiprināt arī Saeimas Eiropas lietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kuras par šo jautājumu varētu spriest augusta beigās.
Savukārt Finanšu ministrija (FM) iepriekš skaidroja - ja tiks sākta trešā palīdzības programma Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, nevis tos iemaksās ESM dalībvalstis. Proti, dalībvalstu iemaksas ESM kapitālā tiešā veidā netiks izmantotas Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmā, norādīja FM pārstāvis Aleksis Jarockis.
Viņš skaidroja, ka Latvija kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu piecus gadus iemaksā ESM ap 44 miljoniem eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām. Iemaksājot ESM, Latvija kļūst par ESM mehānisma līdzīpašniekiem jeb iegādājas ESM kapitāla daļas. Latvijas balsstiesības ir līdzvērtīgas jebkurai citai eirozonas dalībvalstij, kas veikusi iemaksas ESM. Tā valdē ir visi eirozonas finanšu ministri. Katram ministram ir viena balss.
No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM, kas par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veidos 70 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA.