Aptauja: Grieķijas izstāšanās no eirozonas Latvijas iedzīvotājus nesatrauc

Ceturto daļu jeb 27% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem satrauc Grieķijas iespējamā izstāšanās no eirozonas. Tikmēr seši procenti respondentu uz jautājumu, vai personīgi satrauc Grieķijas iespējamā izstāšanās no eirozonas, atbildējuši "noteikti jā", bet 21% - "drīzāk jā".

Lielāko daļu jeb 67% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem gan nesatrauc Grieķijas iespējamā izstāšanās no eirozonas - 42% respondentu atbildējuši "drīzāk nē", bet 25% - "noteikti nē".

Konkrēta viedokļa šajā jautājumā nebija 6% respondentu.

Jau ziņots, ka eirozonas finanšu ministri svētdien Briselē vienojušies izvirzīt Grieķijai vairākus stingrus noteikumus sarunu sākšanai par jaunas aizdevuma programmas piešķiršanu, cita starpā pieprasot, lai Atēnas jau līdz trešdienai, 15.jūlijam, ievieš daļu no apsolītajām reformām.

Kā liecina Eirogrupas dokumenta projekts, kas svētdien nodots apspriešanai 19 eirozonas valstu līderiem un nonācis arī ziņu aģentūras AFP rīcībā, palīdzības apmēri varētu sasniegt 82 līdz 86 miljardus eiro. Eirogrupa cita starpā paredzējusi arī iespēju, ka Grieķijai nāksies uz laiku atstāt eirozonu, ja vienošanos ar Atēnām neizdosies panākt.

"Gadījumā, ja vienošanās netiks panākta, Grieķijai būtu jāpiedāvā ātras sarunas par pagaidu aiziešanu no eirozonas ar iespējamu parādu restrukturēšanu," teikts eirozonas finanšu ministru dokumenta projektā, bet šī piebilde atstāta iekavās, kas nozīmē, ka tā nav vienprātīgi pieņemta un tiek nodota izlemšanai eirozonas līderiem.

Sestdien kāds ziņu avots Eiropā aģentūrai AFP izteicās, ka Vācija izstrādājusi "iekšējai lietošanai paredzētu dokumentu", kas paredz Grieķijas izstāšanos no eirozonas uz pieciem gadiem, ja tā neuzlabos pašreizējos priekšlikumus finansiālās palīdzības saņemšanai, bet Eirogrupas dokumenta projektā nekāds iespējamais izstāšanās ilgums nav pieminēts.