Gaļa

Lielbritānijā kāds leģendārās "Queen" fans savā šķīvī pamanījis Fredija Merkūrija vaibstus, vēsta "Mirror".

Šobrīd vairs tikai četras valstis Eiropas Savienībā (ES) pārtiku apliek ar pilnu pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Lauksaimnieki uzskata, ka pozitīvie rezultāti, ko tautsaimniecībai devusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana, kalpo par pamatu, lai līdzīgu regulējumu ieviestu arī gaļai, pienam, maizei, olām. Uz PVN samazināšanu cer arī sabiedriskās ēdināšanas sektors. Šobrīd vairs tikai četrās Eiropas Savienības (ES) valstīs pārtikai tiek piemērota PVN pamatlikme. Latvijā samazinātā PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā kopš 2018. gada 1. janvāra.

Nepatīkamu situāciju piedzīvojis kāds pircējs Jelgavā, kurš iegādājies vistas gaļu, kura sabojājusies vēl pirms norādītā derīguma termiņa beigām.

Pārtikas un veterinārais dienests kādā noliktavā Lubānas ielā atklājis nelegālu ražotni, kurā higiēnas prasībām neatbilstošos apstākļos notika nezināmas izcelsmes putnu gaļas sadalīšana, tālākai izplatīšanai tirdzniecības vietā Rīgas Centrāltirgū.

Iespējams, jau 2050.gadā kukaiņi aizvietos gaļu cilvēka uzturā. Zinātnieki noskaidrojuši, ka kukaiņi ir veselīgāki par apelsīna sulu un olīveļļu - tajos ir divreiz vairāk antioksidantu nekā minētajos pārtikas produktos.

Soctīklos kādu iedzīvotāju nepatīkami pārsteidzis "Rēzeknes gaļas kombināta" šašliks ķiploku mērcē.

Slimo liellopu gaļa no Polijas nelielā apmērā nonākusi ēdināšanas uzņēmumā "Lido", pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Ēdot sarkano gaļu, organismam kaitē ne tikai piesātinātie tauki, bet arī trimetilamīna N-oksīds (TMAO), kas arī tiek saistīts ar sirds slimību attīstību, raksta Popsugar.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) nākamgad plāno strādāt pie tā, lai panāktu samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ieviešanu arī gaļas un piena produktiem līdzīgi, kā tas ir Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem, informēja LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne.

Šī gada Ziemassvētkiem parādījies jauns modes kliedziens - ēdieni bērniem, kas izveidoti kaut kā formā.

Par labu veselību jārūpējas kopš mazotnes: lai cilvēks justos labi un būtu vesels, liela nozīme ir bērnībā izveidotajiem ēšanas paradumiem. Ja kopš pirmajām dzīves dienām neuzņemam visas vajadzīgās uzturvielas pietiekamā daudzumā, tas var nelabvēlīgi ietekmēt kaulu, muskuļu un pārējā organisma pareizu attīstību. Viens no elementiem, kura deficīts bērnu organismā vērojams visbiežāk, ir dzelzs. Aptamil3 veiktā vecāku aptauja* par 1–3 gadus vecu bērnu uztura paradumiem liecina – gandrīz ceturtā daļa jeb 23% vecāku Latvijā uzskata, ka tik mazam bērnam nepieciešams tāds pats dzelzs daudzums kā pieaugušajam. Kādēļ šāds vecāku uzskats var bērnam radīt nopietnas veselības problēmas, skaidro Anna Birka, ārste pediatre ar 38 gadu stāžu, kampaņas “Mazais nav lielais” eksperte.

Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm ir viszemākais pašnodrošinājums ar gaļu. Cūkgaļu saražojam labi ja 40 procentu apmērā no tā, ko patērējam. Āfrikas cūku mēris situāciju vēl pasliktina – pāris gadu laikā cūku skaits samazinājies par 35 tūkstošiem un vairākas cūku audzēšanas saimniecības vispār pārtraukušas savu darbu. Tai pašā laikā pieprasījums pēc gaļas ar katru gadu pieaug.

Kāds pircējs portālā "sudzibas.lv" parādījis, kādu vistas gaļas ruleti viņš iegādājies vienā no Latvijas lielveikaliem.

Liellopu gaļas cenas patlaban Latvijā ir kritiski zemas, taču gaļas liellopu audzētāji cer uz cenu kāpumu šā gada beigās, atzina Latvijas Gaļas un piena šķirņu liellopu audzētāju asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Vāgners.

Pieaugot diskusijai par veselīgas un kvalitatīvas gaļas izvēli Latvijā, aptaujas dati liecina - gaļas iegādes prasības un paradumi sievietēm un vīriešiem atšķiras. Vienlaikus vairāk nekā divas trešdaļas abu iedzīvotāju grupu norāda - ikdienas gaļas izvēlē svarīga kļūst dzīvnieka audzēšana veselīgi un bez antibiotikām.

Latvijas iedzīvotāji kļūst prasīgāki pret veikalos nopērkamo produktu kvalitāti. Jūnijā veiktā iedzīvotāju aptauja rāda, ka, pērkot gaļu, vairāk nekā divas trešdaļas jeb 68% iedzīvotāju labprātāk izvēlētos to, kas audzēta bez antibiotikām.

Rīgas Centrāltirgus sadarbībā ar LIVE Rīga aicina tirgus apmeklētājus, Rīgas viesus un iedzīvotājus šodien visas dienas garumā apmeklēt pirmo Centrāltirgus Gaļas un alus dienu, kurā tirgus apmeklētājus iepriecinās gan dzīvā mūzika, gan vietējo ražotāju sarūpētie gardumi!

Mūsu uztura paradumi un ēšanas kultūra ir cieši saistīta ar pašsajūtu un veselības stāvokli, tāpēc, plānojot maltītes un izvēloties produktus, būtu jāpievērš uzmanība virknei faktoru. Lai vairāk uzzinātu par to, kā atpazīt un izvēlēties tieši kvalitatīvu gaļu un gaļas produktus, gaļas produktu zīmols "Rakvere" ieteikumos aicināja dalīties uztura speciālisti Līgu Balodi.

Ga­ļa ir viens no pro­duk­tiem, ko uz­tu­rā lie­to bie­ži. Vis­la­bā­kais va­ri­ants to pa­ga­ta­vot die­nā, kad tā ir no­pir­kta. To­mēr ga­ļu jā­māk pa­rei­zi sa­ga­ta­vot. To da­rot, ne­drīkst aiz­mirst par ga­ļas uz­tur­vēr­tī­bas sa­gla­bā­ša­nu. Ga­ļu var pa­ga­ta­vot, iz­man­to­jot da­žā­dus vei­dus, – vā­rīt, sau­tēt (arī mā­la po­di­ņā), cept ce­peš­krās­nī, ga­ta­vot, ie­ti­not alu­mī­ni­ja fo­li­jā, vai gri­lēt. Kāds ir op­ti­mā­lā­kais ga­ta­vo­ša­nas va­ri­ants, lai ga­ļa sa­gla­bā­tu pēc ie­spē­jas vai­rāk vēr­tī­bas?