Uz šo jautājumu nav nemaz tik vienkārši atbildēt, lai gan autoritatīvas medicīniskas organizācijas un eksperti bieži iesaka ēst sarkano gaļu mazāk, secina Associated Press.
Ar jēdzienu «sarkanā gaļa» saprot liellopu gaļu, cūkgaļu, jēru gaļu un kazu gaļu, kas ražota no mājlopiem, arī tādu, kas ir pārstrādātu produktu sastāvā un lielākajā daļā liellopu gaļas burgeru. Nesen ziņots, ka starptautiska pētnieku komanda nākusi klajā ar atziņu: nav pietiekamu pierādījumu, uz kuru pamata ieteicams samazināt sarkanās gaļas patēriņu.
No otras puses, zinātnieki arī neapgalvo, ka sarkanā gaļa būtu jāēd vairāk vai ka tā būtu veselīga. Viņi atzīst, ka acīmredzot jāmaina veids, kādā sabiedrībai tiek sniegti uztura ieteikumi. Uztura pētījumos atklājas daudzas nianses, un tie gandrīz nekad nenonāk pie viennozīmīgiem secinājumiem, ka produkts ir veselībai labs vai kaitīgs. Taču cilvēki gaida tieši tādus paziņojumus, tādēļ pētījumu atziņas, ko sabiedrības veselības speciālisti cenšas padarīt viņiem saprotamākas, tiek pārmērīgi vienkāršotas. Pētījumu rezultāti liecina, ka, samazinot sarkanās gaļas patēriņu par trim porcijām nedēļā, no vēža mirst par septiņiem cilvēkiem no tūkstoša mazāk, savukārt attiecībā uz citiem veselības rādītājiem, piemēram, insulta biežumu, konstatētā starpība ir vēl mazāka vai tās nav. Turklāt nevar droši apgalvot, ka tieši sarkanās gaļas ierobežošana uzturā ir šī mirstības samazinājuma cēlonis. Daudzi uztura pētījumi atklāj saistību starp cilvēku uzturu un viņu veselību, bet tas nenozīmē, ka pirmais ir cēlonis, bet otrais - sekas. Piemēram, ja kādam tievam cilvēkam ļoti garšo graudaugu pārslas un viņš tās ēd gandrīz katru dienu, tas nenozīmē, ka viņš ir tievs tāpēc, ka ēd šīs pārslas.
Uz uztura pētījumiem nevar attiecināt tos pašus standartus, kādi ir spēkā medikamentu pētījumiem, kuri notiek ar precīzām zāļu devām kontrolētos apstākļos. Daudzi sabiedrības veselības speciālisti atzīst, ka septiņi no tūkstoša ir vērā ņemams arguments, lai ieteiktu atturēties no sarkanās gaļas, kamēr cilvēkam, kuram tā ļoti garšo, arguments šķiet maznozīmīgs. Dažādi var uztvert arī vispārīgu, no konkrētās situācijas atrautu ieteikumu ierobežot sarkanās gaļas ēšanu. Nabadzīgās valstīs cilvēki, tam sekojot, varbūt padarīs savu uzturu nepilnvērtīgāku, kamēr turīgo nāciju pārstāvji aizstās gaļu ar picu kādu vai citu produktu, kas varbūt nemaz nepadarīs viņu uzturu veselīgāku. Ko tad darīt? Acīmredzot nevajag tik daudz pievērsties atsevišķu produktu ēšanai vai neēšanai, bet vairāk domāt par savu uzturu kopumā. Liels solis būtu jau tas vien, ja cilvēki neēstu par daudz, bet sekotu tam, lai uzņemto kaloriju daudzums nav lielāks par patērēto.
