Nākamā gada 1.janvārī par Eiropas Savienības (ES) prezidētājvalsti kļūs Ungārija, taču atbildīgo pienākumu uzņemšanās laikā nedz pašā Ungārijā, nedz Eiropas valstu saimē nebūt neklājas viegli.
Eiropas Savienības (ES) rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs Antonio Tajāni pirmdien Vācijas laikrakstā "Handelsblatt" publiskotajā intervijā pauda uzskatu, ka stratēģiskos sektorus vajadzētu aizsargāt no ārvalstu, sevišķi Ķīnas kompāniju, īstenotiem pārņemšanas darījumiem.
Finanšu ministrija (FM) saņēmusi apliecinājumus no nozaru atbildīgajām ministrijām līdz šā gada beigām finansējuma saņēmējiem izmaksāt vēl aptuveni 180 miljonus latu Eiropas Savienības līdzekļu.
Divu kultūras objektu atjaunošanai Rīgā nākamgad nav cerību saņemt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu. Kultūras ministrija (KM) divreiz atteikusi līdzekļu piešķiršanu kultūras pils Ziemeļblāzma un VEF Kultūras pils rekonstrukcijai.
Diskusijā Briselē Latvija un vēl sešas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās par nepieciešamību pēc taisnīgas tiešo maksājumu aprēķināšanas, aģentūrai BNS pavēstīja Zemkopības ministrijas (ZM) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.
Briselē šodien tiekas Eiropas Savienības (ES) jauno dalībvalstu lauksaimniecības ministri, lai pirms nākamnedēļ gaidāmās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmes diskutētu par tiešajiem maksājumiem, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Zemkopības ministrijā.
Lai pievienotos eiro zonai, Latvijā ir jānovērš ekonomikas nestabilitāte, veicot strukturālās reformas, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" teica Eiropas Komisijas (EK) Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Lielbritānijas tautsaimniecības nodaļas vadītājs Gabriels Džudiče (Gabriele Giudice).
Piesaistot Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus vairāk nekā 200 miljonu latu apmērā, 16 Latvijas pašvaldībām ir iespēja nodrošināt pilsētu izaugsmi.
13.decembrī Rīgā notiks ES Padomes Tirdzniecības politikas komitejas Baltijas un Ziemeļvalstu pilntiesīgo pārstāvju neformālā sanāksme ar mērķi pārrunāt reģiona valstu tirdzniecības politikas intereses un prioritātes ārpus ES.
Eiropas Savienības (ES) sezonāli izlīdzinātais iekšzemes kopprodukts šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, pieauga par 0,5%, tādējādi palēninoties pēc gada otrajā ceturksnī reģistrētās 1% izaugsmes, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" jaunākais ziņojums.
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Imants Lieģis pirmdien, 29.novembrī, tiekoties ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Endrjū Soperu (Andrew Soper), pārrunāja aktuālos Eiropas Savienības (ES) dienaskārtības jautājumus.
Pirmo reizi jaunajā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas periodā (2007.-2013.) konstatēti būtiski pārkāpumi kāda projekta īstenošanā un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) vērsusies tiesā, lai ieguldīto ES naudu atgūtu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad ar 3,3% pieaugumu varētu būt viens no labākajiem rādītājiem visā Eiropas Savienībā (ES), liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā prezentācija par vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas tendencēm.
Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) Budžeta padomes sanāksmē nav tikusi panākta vienošanās ar Eiropas Parlamentu (EP) par Eiropas Savienības (ES) 2011.gada budžetu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace.
Paziņojumā „Enerģētika 2020” noteiktas enerģētikas prioritātes nākamajiem desmit gadiem, kā arī izklāstīti pasākumi, kas jāveic, lai taupītu enerģiju, izveidotu tirgu ar konkurētspējīgām cenām un drošu piegādi, veicinātu tehnoloģiju attīstību un gūtu panākumus sarunās ar starptautiskajiem partneriem.