Pirmo reizi jaunajā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas periodā (2007.-2013.) konstatēti būtiski pārkāpumi kāda projekta īstenošanā un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) vērsusies tiesā, lai ieguldīto ES naudu atgūtu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Programmā, kas bija paredzēta īpaši atbalstāmajām teritorijām, 2008.gadā finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) saņēma kokzāģētava "Meža pasaule". Tas bija viens no pirmajiem pieteikumiem šajā programmā, un paredzēja ražotnes attīstīšanu Latgalē, Ludzā.
LIAA projektu novērtēja kā dzīvotspējīgu un tobrīd nekādu pazīmju, ka vēlāk šī nauda izrādīsies kā zemē nomesta, nebija. "Viss liecināja, ka uzņēmums ir reāls, bija iepriekšējā gada apgrozījums. Bija saimnieciskā darbība un nebija nekādu šaubu, ka tas Ludzas pagastā veiksmīgi strādās," raidījumam sacīja LIAA Struktūrfondu vadības un kontroles departamenta direktors Gints Priede.
"Meža pasaules" projekta izmaksas bija novērtētas uz 49 999 latiem, no kurām nepilnu pusi - 19 999 latu sedza ERAF. Nelielajā kokzāģētavā pie Ludzas parādījās jauns angārs, iekārtas un vajadzēja būt arī jaunām darbavietām.
Tomēr, kā stāsta kokzāģētavai blakus esošās mājas saimnieks Vladislavs Silavs, firma, lai ar pārtraukumiem strādājusi aptuveni gadu un drīz pēc projekta naudas ieguldīšanas ražotnē, tā darbu pārtraukusi.
Jau aptuveni divus gadus neviens uz darbu kokzāģētavā vairs neiet, lai gan nauda tika piešķirta, lai reizē ar ražošanas attīstību un jaunām darbavietām attīstītos arī Latgales reģions.
Iecerētās gandrīz 20 darba vietas Ludzai, kur bezdarbs sasniedz 24%, bija ļoti daudz. Tomēr Ludzas domē par tās teritorijā esošo kokzāģētavu "Meža pasaule" nekas nav dzirdēts.
Savukārt Rēzeknē, uzņēmuma juridiskajā adresē durvis slēgtas - tur šobrīd telpas īrē kāds juridisko konsultāciju birojs, kas par "Meža pasauli" nekā nezināja teikt. Arī citi biroja kaimiņi tik vien atcerējās, ka pirms pāris gadiem tāda firma te ir bijusi, bet nu jau krietnu laiku kā izvākusies.
Raidījumam neizdevās atrast firmas vienīgo īpašnieku Viktoru Strupišu. Viņu meklē arī daudzi citi - strādnieki, kuriem nav izmaksātas algas, tiesu izpildītājs, kurš mēģina piedzīt parādus par labu bankai, Valsts ieņēmumu dienests par nodokļu parādiem un LIAA. Tā 27.oktobrī Rēzeknes tiesā iesniegusi prasību pret "Meža pasauli", lai atgūtu ieguldītos ERAF līdzekļus. Tagad Strupišu meklē arī tiesa.
Bijušie Strupiša biznesa parteri pieļauj, ka viņš aizbēdzis uz ārzemēm un Latvijā varbūt parādīsies pēc Jaunā gada.
Šajā Eiropas fondu plānošanas periodā "Meža pasaule" ir pirmais gadījums, kad pārkāpumu dēļ LIAA mēģina piedzīt jau iztērēto Eiropas naudu. Tomēr visticamākais, ka šī nauda valstij būs jānoraksta kā zaudēta. Aģentūras prasība nav nodrošināta, priekšroka ir citiem kreditoriem.
Šobrīd Latvijā realizē un Finanšu ministrija (FM) pieskata ap divarpus tūkstošiem projektu, kuros ir Eiropas Savienības finansējums. Bet nākamgad to skaits pieaugs vēl, jo jau šobrīd kā viena no prioritātēm ir atzīta Eiropas fondu līdzekļu apgūšana. Kopumā ap miljardu latu, ziņo raidījums.
FM uzskata, ka tā spēj nodrošināt fondu naudas izlietojuma uzraudzību un konstatēto neatbilstību un pārkāpumu ir salīdzinoši neliels skaits. Starp pēdējā periodā realizētajiem projektiem neatbilstības atklātas 0,34% gadījumu, bet neiegūtās vai zaudētās naudas izteiksmē tie ir 2,4 miljoni latu, ziņo raidījums.
Investīciju jomā visbiežāk notiek un ir atklāti mēģinājumi vai nu nopirkt lietotas iekārtas, uzrādot tās kā jaunas, vai mākslīgi sadārdzināt iekārtu cenas. Turklāt sadārdzinājuma mēģinājumi parasti ir visai iespaidīgi, sākot no divām un vairāk reizēm. Ir bijuši gadījumi, kad, piemēram, datortehnikai mēģina uzrādīt pat 12 reizes augstāku cenu. LIAA faktiski visos gadījumos veic savu, alternatīvo cenu aptauju, lai noskaidrotu to atbilstību reālajām izmaksām. Pārbaudes notiek arī uz vietas, ražotnēs.
Patlaban, no jaunā perioda līgumiem LIAA lauzusi 12, bet vēl tikpat daudz ir procesā un visdrīzāk tiks pārtraukti. Šajos gadījumos process līdz naudas izsniegšanai vēl nebija ticis, vēsta raidījums.
Eiropas Komisija (EK), kas piešķir apjomīgos ES fondu līdzekļus, gaida, lai Latvija daudz rūpīgāk izvērtētu, tieši kādiem projektiem naudu tērē un sabalansētu kvantitātes un kvalitātes rādītājus. To, ka šobrīd dominē kvantitāte, skaidri parāda naudas apgūšanas grafiki - gada sākumā progress ir neliels, bet gada beigās - ar milzīgu lēcienu.
Nākamajā mēnesī Latvijai būs jāatskaitās, kas izdarīts, lai ministrijas un aģentūras kļūtu vairāk atbildīgas par savu darbu, izdalot iegūto Eiropas Savienības naudu.