J.Dūklavs: ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformai jābūt taisnīgai un godīgai pret visiem ES

Eiropas Komisija (EK) ir nākusi klajā ar savu redzējumu par to, kāda varētu būt Kopējā lauksaimniecības politika pēc 2013. gada.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzskata, ka šis priekšlikums, lai arī ir solis pareizajā virzienā, taču Latvijai vissvarīgākajā jautājumā – godīgi un taisnīgi tiešie maksājumi visiem Eiropas Savienības (ES) lauksaimniekiem – EK piedāvājuma teksts ir nekonkrēts un vispārīgs. Tas vieš bažas, ka EK joprojām varētu vēlēties saglabāt kādus nevienlīdzīgu tiešo maksājumu aprēķināšanas aspektus, nosakot šo maksājumu apjomus ES dalībvalstīm.

„Eiropas Komisijas paustajos priekšlikumos nākamajā plānošanas periodā Kopējai lauksaimniecības politikai nav pietiekami risinājumi Latvijai vissvarīgākajā jautājumā – tiešo maksājumu sistēma un tās noteikšanas principi un kritēriji. Eiropas Komisijas publiskotajā dokumentā nav nepārprotami un skaidri minēts, ka Kopējās lauksaimniecības politikas tiešo maksājumu sistēma pēc 2013. gada būs taisnīga un godīga pret visiem Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem,” uzsver Jānis Dūklavs.

Zemkopības ministrs norāda – joprojām pastāv bažas, ka arī turpmāk t.s. veco un jauno ES dalībvalstu lauksaimnieki nebūs līdzvērtīgās pozīcijās. Gaidāmajās ES dalībvalstu diskusijās un sarunās Latvija turpinās uzstāt, ka tiešo maksājumu aprēķināšanā un finansiālo līdzekļu taisnīgā sadalē nepieciešams noteikt jaunus, objektīvus un reālo situāciju atspoguļojošus rādītājus un kritērijus.

„Šķiet, pat Eiropas Komisijas iekšienē tiek ļoti spēcīgi lobēts, lai tām valstīm, kas pieradušas pie ļoti dāsniem tiešajiem maksājumiem, tie tiktu saglabāti arī nākotnē. Kopējās lauksaimniecības politikas reforma būs efektīva un ilgtspējīga tikai tad, ja visām Eiropas Savienības dalībvalstīm un to lauksaimniekiem tiks nodrošināti līdzvērtīgi un godīgi saimniekošanas nosacījumi un taisnīgi tiešo maksājumu atbalsta līmeņi,” saka zemkopības ministrs.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais