Lai pievienotos eiro zonai, Latvijā ir jānovērš ekonomikas nestabilitāte, veicot strukturālās reformas, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" teica Eiropas Komisijas (EK) Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Lielbritānijas tautsaimniecības nodaļas vadītājs Gabriels Džudiče (Gabriele Giudice).
"Kaut arī pašlaik ir sarežģīts laiks un ir investori, kas nav pārliecināti arī par eiro nākotni, ir pilnīgi skaidrs, ka dalība eiro zonā sniedz labumu. Pašlaik jūs šos labumus vēl neizbaudāt, drīzāk tās ir grūtības, kas ir saistītas ar piesaisti eiro kursam, bet ieguvumi būs acīmredzami - vairs nebūs riska, kas ir saistīts ar valūtas kursa svārstībām, pilnīga finanšu tirgu integrācija eiro zonā. Tas nepārprotami sniegs priekšrocības," pastāstīja Džudiče.
Viņš pauda cerību, ka Igaunijas veiksmīgais piemērs nākotnē būs labs stimuls Latvijai un Lietuvai. "Mēs ceram, ka to visu redzēsim Igaunijā. Ceru, ka viss notiks pozitīvi un tā būs motivācija Latvijai un Lietuvai pabeigt budžeta konsolidācijas plānus un būt gatavām eiro ieviešanai. Tagadējā situācija parāda, ka eiro daudzām valstīm ir bijis patvērums šajā krīzē," piebilda EK pārstāvis.
Uz jautājumu, kas visvairāk var apdraudēt Latvijas plānu 2014.gadā ieviest eiro, Džudiče atbildēja, ka vērtēti tiks visi kritēriji. "Tiks izskatīti visi kritēriji - inflācija, ilgtermiņa procentu likmes, budžeta deficīts, valsts parāds, kā arī valsts konkurētspēja kopumā, lai pārliecinātos, ka valsts ārējās pozīcijas ir veselīgas. Latvijā pēdējos gados galvenā pozīcija, par ko tika domāts, bija fiskālā situācija. Tagad tā ir daudz labāka. Tomēr, kaut arī Māstrihtas kritēriji prasa, lai budžeta deficīts nepārsniedz 3% no iekšzemes kopprodukta, jums pārliecinoši ir jāparāda, ka deficīts ir zems, un šo buferi ir jāturpina būvēt," sacīja EK Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Lielbritānijas tautsaimniecības nodaļas vadītājs.
Tāpat, pēc viņa teiktā, Latvijai ir jākontrolē inflācijas pieaugums. "Inflācija ir vēl viens faktors, kam jāpievērš uzmanība, bet mēs ceram, ka tas nebūs tik izšķirošs. Tomēr jāatzīst, ka inflācija Latvijā ir sākusi augt ātrāk, nekā mēs rēķinājāmies iepriekš. Arī maksājumu bilances kārtējo maksājumu konts ir kļuvis negatīvs daudz agrāk nekā domājām. Tas parāda, ka ekonomikā joprojām ir nestabilitāte, kuras novēršanai ir jāturpina strukturālās reformas," uzsvēra EK pārstāvis.
Viņš atzina, ka Latvijas valdība šajā jomā daudz jau ir paveikusi, bet ļoti daudz kas vēl ir darāms, lai celtu ekonomikas konkurētspēju, novērstu neefektivitāti, kā arī samazinātu ekonomikas atkarību no norisēm citur pasaulē. "Ir jāmēģina vairāk ražot pašiem savam patēriņam un pārdot to arī citiem, līdz ar to samazinot atkarību no importa," norādīja Džudiče.