Diskusijā Briselē Latvija un vēl sešas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās par nepieciešamību pēc taisnīgas tiešo maksājumu aprēķināšanas, aģentūrai BNS pavēstīja Zemkopības ministrijas (ZM) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.
Viņa informēja, ka Briselē pirms ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmes saskaņā ar Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministra Mareka Savicka ierosinājumu notika diskusija par tiešo maksājumu sistēmas nākotni, par ko izteikti priekšlikumi Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā. Sanāksmē pulcējās ES jauno dalībvalstu, kā arī atsevišķu līdzīgi domājošo ES veco dalībvalstu lauksaimniecības ministri un sektora ministriju pārstāvji.
Sanāksmes laikā Latvijas, Igaunijas, Kipras, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Zviedrijas pārstāvji vienojās par kopīgu viedokli, ka Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tiešo maksājumu sistēma jāreformē tā, lai pēc 2013.gada tiešie maksājumi visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem tiktu aprēķināti saskaņā ar objektīviem un godīgiem kritērijiem.
ZM parlamentārais sekretārs Armands Krauze norādīja, ka sanāksmes laikā pārējiem ES dalībvalstu pārstāvjiem skaidrojis, ka tiešajiem maksājumiem jākompensē pamatizdevumi, kas saistīti ar sabiedrisko labumu sniegšanu, – pārtikas nodrošinājumu un zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Ar tiešmaksājumiem jānodrošina taisnīgi dzīves standarti lauksaimniekiem – zināma ienākumu stabilitāte un drošība, lai izvairītos no lauksaimniecības zemes un lauku pamešanas.
"Līdz ar to objektīvie kritēriji tiešo maksājumu aplokšņu aprēķināšanā varētu būt, piemēram, lauksaimniecībā izmantojamā zeme, iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju, kā arī zemes uzturēšanas, lauksaimniecības tehnikas ekspluatācijas un darbaspēka izmaksas," viņš paskaidroja.
Saskaņā ar ZM sniegto informāciju, iespējams, septiņu ES dalībvalstu kopīgai nostājai KLP reformas jautājumā pievienosies arī Čehija un Portugāle. Deklarāciju ar prasību atteikties no tiešo maksājumu aprēķināšanas sistēmas, izmantojot nevienlīdzīgos vēsturiskos tiešo maksājumu aprēķināšanas aspektus, paredzēts iesniegt EK, pārējām ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.
Jau vēstīts, ka tiešo maksājumu izlīdzināšanas jautājums ir Latvijas pamatprioritāte ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformas kontekstā, kā arī viena no svarīgākajām prioritātēm nākamā ES budžeta pārskatīšanas ietvaros.
KLP nosaka ES valstu lauksaimniecības attīstību, lai paaugstinātu ES lauksaimniecības konkurētspēju un veicinātu vairāk uz tirgu orientētu ilgtspējīgu lauksaimniecību, optimizējot palīdzības maksājumu administrēšanas procesu, kā arī lai nodrošinātu labāku līdzsvaru starp tiešajiem maksājumiem un lauku attīstību.