Briselē šodien tiekas Eiropas Savienības (ES) jauno dalībvalstu lauksaimniecības ministri, lai pirms nākamnedēļ gaidāmās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmes diskutētu par tiešajiem maksājumiem, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Zemkopības ministrijā.
Kā ziņots, 13.decembrī un 14.decembrī Briselē notiks Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme, kurā plānotas diskusijas par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni, izmaiņām piena tirgū un pārtikas produktu kvalitātes uzlabošanu
Pirms sanāksmes šodien saskaņā ar Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministra Mareka Savicka ierosinājumu notiks diskusija par tiešo maksājumu sistēmas nākotni, par ko izteikti priekšlikumi Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā. Sanāksmē pulcēsies ES jauno dalībvalstu, tostarp arī Latvijas, kā arī atsevišķu līdzīgi domājošo ES veco dalībvalstu lauksaimniecības ministri un nozares ministriju pārstāvji.
Diskusijā plānots detalizēti pārrunāt EK izteiktos priekšlikumus par atbalsta maksājumu aplokšņu aprēķinu dalībvalstīm, objektīvos kritērijus aplokšņu aprēķinā, priekšlikumus aktīva lauksaimnieka definīcijai, maksājumu administrēšanu un citus nākotnes tiešo maksājumu elementus.
Latvijas pārstāvji diskusijā norādīs, ka tiešajiem maksājumiem jākompensē pamatizdevumi, kas saistīti ar sabiedrisko labumu sniegšanu - pārtikas nodrošinājumu un zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.
Tāpat ar tiešmaksājumiem jānodrošina taisnīgi dzīves standartus lauksaimniekiem - zināmu ienākumu stabilitāti un drošību, lai izvairītos no lauksaimniecības zemes un lauku pamešanas. Līdz ar to objektīvie kritēriji tiešo maksājumu aplokšņu aprēķināšanā varētu būt, piemēram, lauksaimniecībā izmantojamā zeme, iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju, kā arī zemes uzturēšanas izmaksas.
Komisija arī ierosinājusi, ka, aprēķinot nākotnes tiešos maksājumus, jāņem vērā, piemēram, ekoloģiskās atmatas, pastāvīgās ganības u.c. Latvijā būtiskākie elementi no vides un klimata pārmaiņu aspekta varētu būt augu maiņa, kas nav iekļauta savstarpējā atbilstībā un nodrošinātu augsnes auglības saglabāšanu. Tāpat svarīgas būtu pastāvīgās ganības, jo Latvijā 36% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes veido pļavas un ganības.